Cigarešu ēnu biznesu valda bijusī Krievijas muitas amatpersona
Pietiek lasītājs05.04.2023.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Latvijas parlamentā notiekošās diskusijas par nepieciešamību ierobežot elektronisko cigarešu pieejamību uzjundījušas interesi par lielākajiem spēlētājiem elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu tirgū. Viens no šī tirgus ēnu spārna pārstāvjiem ir bijušais Krievijas Federālā muitas dienesta darbinieks, tagad Lietuvas pilsonis, 1974. gada 17. februārī dzimušais Aleksands Panešs (Aleksander Panesh). Kriminālajās aprindas viņu pazīst segvārdā “Saša Holandietis”.
Esot zināms, ka šobrīd viņš nodarbojoties ar elektronisko cigarešu un to sastāvdaļu importēšanu no Ķīnas. Preces tiekot atmuitotas Igaunijā un pēc tam izplatītas tirdzniecībai Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs. Kādā no tikšanās brīžiem ar biznesa partneriem lietotā alkohola iespaidā Panešs atzinis, ka pie Lietuvas pilsonības ticis, pateicoties atmiņā uzausušajam stāstam par vectēvu lietuvieti. Zinātāji uzsver, ka šāda vectēva-lietuvieša nav un nekad arī neesot bijis.
Lai arī Panešam pieder daudzas lepnas automašīnas un nekustamie īpašumi dažādās Eiropas valstīs, Eiropas valstu ieņēmumu dienesti līdz šim nav interesējušies par uzņēmējam pieejamo apjomīgo līdzekļu izcelsmi. Pēdējo reizi Paneša vārds publiski pieminēts 2017. gada decembrī saistībā viņa arestu Kopenhāgenas lidostā un strīdu par iespējamu 5 miljonu eiro piesavināšanos.
Panešu Kopenhāgenas starptautiskajā lidostā aizturēja Dānijas likumsargi, reaģējot uz Krievijas pieprasījumu. Panešu Krievijas varas iestādes apsūdzēja krāpšanā un Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonu piekukuļošanā. Paneša advokāts uzstāja, ka klients aizturēts, pārkāpjot noteikumus, jo Panešs kopš 2015. gada dzīvojot Francijā, kur lūdzis politisko patvērumu. Dānijā klients atradies tikai caurbraucot ceļā uz Baltijas valstīm.
Dānijas mediji vēstīja, ka Panešs bijis spiests slēpties ārzemēs no Krievijas Federālā drošības dienesta savas sadarbības dēļ ar opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju. Šo informāciju ātri vien atspēkoja paši opozicionāri: Navaļnija štāba priekšnieks Leonīds Volkovs paziņoja, ka par Paneša sadarbību ar Navaļniju viņam pirmā dzirdēšana.
2017. gadā Panešs tika apsūdzēts par krāpšanos ar 5 miljoniem eiro, kurus viņš paņēmis no drauga, lai iegādātos nekustamo īpašumu ārzemēs, bet tos neesot neatdevis, un par kukuļa došanu Krievijas policijai, jo Panešs esot samaksājis iekšlietu darbiniekiem, lai tie uzsāktu krimināllietu pret viņa paziņu.
Paneša jeb Sašas Holandieša upuris bijis slavenais džudists Dmitrijs Hodanovičs. 2012. gadā sportists nolēmis iegādāties īpašumu Francijā. Viņš vērsās pēc padoma pie paziņas, banku “Pushkino” un “Kedr” līdzīpašnieka Aleksandra Kabanova. Tas ieteicis Panešu kā "nopietnu uzņēmēju ar sakariem Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī Eiropas banku aprindās". Hodanovičs un Holandietis satikušies Francijā, slēgtajā elites apmetnē "Royal Golf Club" Mouginsas nomalē - tur bijušajam Federālā muitas dienesta darbiniekam bijusi villa.
Puses noslēgušas vienošanos. Nākamo 6 mēnešu laikā Hodanovičs pārskaitījis Panešam vairāk nekā 5 miljonus eiro. Panešs naudu paņēmis, taču neko nav nopircis. Sportists sadusmojies un pieprasījis paskaidrojumus. Panešs piedāvājis nopirkt no viņa pansionātu par 350 tūkstošiem eiro. Sašutušais Hodanovičs vērsies policijā. Tur uzzinājis, ka policisti viņu gaidījuši jau ilgāku laiku.
Likumsargi iepazīstināja ar vairākiem iepriekš minētā baņķiera Kabanova izteikumiem - ar sūdzībām par draudiem un pat uzbrukumu, pēc kura viņš esot pazaudējis dārgu (5 miljoni rubļu!) Urwerk-103 pulksteni. Pulkstenis tika "atrasts" kratīšanas laikā, ko Hodanoviča dzīvoklī veica Paneša uzpirktie iekšlietu darbinieki. Atradums liecinieku klātbūtnē konfiscēts.
Vēl mazliet, un taisnības meklētājs franču villas vietā būtu devies uz Krievijas cietumiem. Taču džudists Hodanovičs izrādījies attapīgāks. Izrādījās, visās viņa mājas istabās uzstādītas videokameras kuras “soli pa solim” fiksējušas, kā viens no iekšlietu sistēmas darbiniekiem ienāk mājā īsi pirms kratīšanas, izvēlas vietu un novieto pulksteni.
Rezultātā Dmitrija Hodanoviča vietā izmeklētāju rokās nonāca Staņislavs Maksimovs no Krievijas Iekšlietu ministrijas Galvenās Kriminālizmeklēšanas pārvaldes un iekšlietu darbinieki Dmitrijs Alferovs un Sergejs Abrosenko. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka ideju, kā tikt galā ar džudistu, bija „pametis” Aleksandrs Panešs. Atlīdzībā figurēja nekustamais īpašums Maskavā, kas tika nodots viena policista radiniekam.
Panešam izdevās aizbēgt uz ārzemēm, un viņš tika iekļauts starptautiskajā meklēšanā. 2019. gadā Panešam izdevies nokārtot Lietuvas pilsonību un turpināt darboties uzņēmēja statusā. Zīmīgi, ka Lietuvas varasiestādes pilsonības piešķiršanas procesā Paneša pagātni un viņa nodarbošanos acīmredzot pilnībā ignorējušas. Pilsonība Panešam bez aizķeršanās piešķirta, pat neraugoties uz to, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Krievijas pilsoņi, kuriem ir vai ir bijis sakars ar Krievijas varas iestādēm, tiek pētīti padziļināti.
Attēlā: Aleksandrs Panešs (no labās) tiekas ar savu biznesa partneri un izpalīgu lietu kārtošanā, vienu no Vjačeslava Vasiļjeva jeb Slavas Pēterburdzieša (Slava Pitersky) bijušajiem pārstāvjiem un lietu kārtotājiem Latvijā Viktoru Ovsjaņņikovu. Cita starpā Vasiļjevs savulaik palīdzēja Krievijas kriminālajām autoritātēm ierasties Latvijā, organizēja ielūgumus vīzu saņemšanai, risināja jautājumus ar viņu izmitināšanu utt. Viņš Latvijā organizēja vairākas noziedzīgās pasaules pārstāvju sapulces. Tās noritēja veiksmīgi, bez starpgadījumiem un arestiem. Parasti sanāksmes notika Grand Palace Hotel. Pēc neoficiālas informācijas, kriminālās autoritātes sajūsminājās par Latvijas specdienestu maigo un naivo attieksmi pret viņiem.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
