Iesaki rakstu: 
Pārstāvot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), vēlos atsaukties uz Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu publiski izteikties par SEPLP padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās un atgriešanās iemesliem un viņas aktualizētajiem jautājumiem, tajā skaitā – kāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas sabiedriskie mediji turpina radīt saturu krievu valodā un kā būtu stiprināms valsts valodas lietojums mediju telpā atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai?
Uzreiz jāuzsver, ka šie jautājumi padomē kā koleģiālā institūcijā ir tikuši aktualizēti, pērn pieņemot padomes konceptuālo pozīciju, par kuru ir informētas sabiedrisko mediju valdes. Plāns šobrīd tiek detalizēts un tiks publiskots aprīlī Saeimas mediju politikas apakškomisijā. SEPLP darbs rit ļoti dinamiski, un mums jāspēj kopā veidot stratēģiju, kā elektroniskie mediji sarunāsies ar krievvalodīgo auditoriju pēc 2026. gada.
Ko saka sabiedrības aptaujas dati?
Pirms atbildēt uz ievadā pamatoto, bet vienlaikus komplicēto jautājumu, minēšu pāris būtisku faktu, kas ir svarīgi kvalitatīvai diskusijai. Saskaņā ar 2023. gadā veikto sabiedriskā labuma aptauju1, sabiedriskie mediji – LR, LTV un tās paspārnē esošais portāls LSM.lv – sasniedz 73% mazākumtautību mērķauditorijas. Tā ir ievērojama auditorija, jo trīs no četriem Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem vismaz reizi nedēļā lieto Latvijas sabiedrisko mediju saturu. Galvenokārt tas notiek krievu, mazāk latviešu, bet vēl mazāk citās valodās – ukraiņu, poļu, romu un citās. Pētījuma rezultāti un sasniedzamie mērķi konkrētajā mērķauditorijā iekļauti SEPLP vadlīnijās2 un LTV, LR 2024. gada sabiedriskā pasūtījuma plānos3, paredzot pakāpenisku konkrētās mērķauditorijas sasniedzamības pieaugumu.
Analizējot sabiedrisko mediju apkopoto informāciju – “Gemius” par auditorijas izvēlēm internetā un “Kantar” par auditorijas lineāro TV un radio satura lietojumu, var secināt, ka cittautieši sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā sāk patērēt vairāk, tomēr šī tendence ir lēni augoša – straujāk LSM.lv, lēnāk Latvijas Radio un minimāli Latvijas Televīzijas programmās. Mediju un it īpaši ziņu patēriņu var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu, tos pamatā lieto dzimtajā valodā, neskatoties uz to, ka vairums cittautiešu latviešu valodu saprot.
Esmu pret divkopienu valsti!
Vēlreiz vēlos skaidri un nepārprotami uzsvērt – arī es, līdzīgi kā mana kolēģe Sanita Upleja-Jegermane, esmu pret divkopienu valsts izveidi un uzturēšanu, atbalstu valsts valodas stiprināšanu, tomēr nepiekrītu, ka sabiedriskie mediji ir vainojami cittautiešu integrācijas problēmās Latvijā. Tieši pretēji, sabiedriskie mediji ar aptuveni 300 tūkstošus lielu sasniegto mērķauditoriju ir vieni no retajiem, kas šo sabiedrības daļu ik dienu uzrunā, nodrošinot, ka viņi ir Latvijas, nevis kādas citas valsts informatīvajā telpā.
Analizējot tās pašas sabiedriskā labuma aptaujas datus, var secināt, ka sabiedriskā medija satura lietotāji, tostarp mazākumtautību pārstāvji, kopumā vairāk uzticas Latvijas valsts pārvaldei4 nekā tie, kuri sabiedriskos medijus nelieto, kas ļauj domāt, ka šajā mērķauditorijā būs vairāk tādu, kas ārējā apdraudējuma gadījumā rīkosies atbilstoši nacionālās drošības interesēm. Rezultātā nonākam pie ievaddaļā uzdotā jautājuma sarežģītākās daļas – par cīņu ar dezinformāciju informatīvā kara apstākļos, kur sabiedriskajam medijam ir būtiska, lai neteiktu – izšķiroša un, manuprāt, pietiekami nenovērtēta nozīme.
Kādas ir alternatīvas sabiedriskajiem medijiem krievu valodā?
Domājot par valodas lietojumu un iespējamiem risinājumiem, būtisks ir šāds jautājums – ja sabiedrisko mediju platformas krievu valodā beigs pastāvēt, kādu informāciju ikdienā patērēs tie tūkstoši, kas šobrīd lieto sabiedrisko mediju saturu krievu valodā un vairs nelietos sabiedrisko mediju ziņu un analītisko saturu latviešu valodā? Cik tieši šādu cilvēku būtu, šī raksta autora uzrunātie eksperti atturas prognozēt, taču es atļaušos izteikt paredzējumu, ka sabiedrisko mediju kopējā auditorijas sasniedzamība būtiski pazeminātos, jo īpaši Rīgā un Latgalē.
Minēšu piemēru: Latvijas Radio programma LR4 “Doma laukums” ir vienīgā informatīvā svešvalodās raidošā radiostacija Latvijā, kura ir vērsta uz integrācijas veicināšanu un Latvijas piederības izjūtas veidošanu.5 Saskaņā ar “Kantar” datiem tā ir viena no populārākajām radiostacijām Latgalē, nedēļā visā Latvijā sasniedzot 162 tūkstošus lielu auditoriju.6
Slēdzot, piemēram, LR4 “Doma laukums”, pirmā alternatīva klausītājiem būtu kāda no 17 komercradiostacijām, kas saņēmušas NEPLP licenci raidīšanai svešvalodā. Daudzas no tām ikdienā raida Krievijas estrādes mūziku un labākajā gadījumā pāris reižu dienā nolasa ziņu aģentūras LETA sagatavotās ziņas, bet bieži nav pat to. Dažas ir saņēmušas bargus regulatora sodus par pārkāpumiem, vienai pat tika atņemta licence.7 Jāuzsver, ka arī šīs komercradiostacijas, līdzīgi kā LR4, izmanto valsts ierobežoto FM resursu, taču par to kaitējumu divkopienu sabiedrības veidošanā tiek runāts mazāk. Mana pārliecība ir, ka LR4 auditorijas pārdale par labu komercradiostacijām ne stiprinās ne valsts drošību, ne veicinās valsts valodas lietojumu.
Otra alternatīva ir internets – ar brīvu piekļuvi gan kvalitatīvam saturam ziņu portālos, gan apšaubāmas kvalitātes saturam sociālajos tīklos, kas nereti ģenerēts Kremļa propagandas apcirkņos.
Savukārt trešā alternatīva ir televīzija, taču Latvijā veidotajām TV programmām ar konkrētās mērķauditorijas sasniegšanu nesokas. Arī pēc Kremļa propagandas kanālu slēgšanas, kurā man bija gods ņemt aktīvu dalību, analizējot “Kantar” datus, var secināt, ka cittautieši nav sākuši vairāk skatīties LTV “Panorāmu” vai TV3 “Ziņas”. Televizors šajās ģimenēs tiek ieslēgts, taču, visticamāk, lai paskatītos “YouTube” vai, iespējams, nelegālu TV pieslēgumu.
Ceturtā alternatīva ir krievu valodā rakstošā prese, bet par šī satura žurnālistikas kvalitāti publiskajā telpā dzirdami dažādi vērtējumi. Līdz ar to publiskajā diskusijā ir pilnīgi pamatoti uzdot jautājumu par ieguvumu valsts drošībai, ja LR4 auditorija izvēlētos kādu no manis nosauktajām alternatīvām. Taču vienlaikus ar augstu ticamību var prognozēt, ka sabiedriskajos medijos latviešu valodas lietojuma īpatsvars šādas izvēles gadījumā augtu straujāk nekā šobrīd, īpaši, ja sabiedriskais medijs veidos šai mērķauditorijai interesējošu saturu.
Rus.LSM.lv nākotne bez “rus”
Atbildot uz ievadā uzdoto jautājumu, kas lielā mērā ir par mazākumtautību platformas Rus.LSM.lv un LR4 nākotni, paudīšu viedokli, ko esmu aizstāvējis SEPLP un sarunās ar mediju valdēm: sabiedriskajā pasūtījumā ir jānotiek izmaiņām, līdzīgām tām, kas pēc Krievijas sāktās agresijas Ukrainā ir vērojamas Latvijas sabiedrībā un kas ir vērstas uz latviešu valodas lomas stiprināšanu.
Ja šobrīd krievu valodas saturam tiek tērēti ap 10% no kopējām satura budžeta izmaksām, tad tuvākajā nākotnē šai proporcijai būtu jāsamazinās par labu saturam valsts valodā. Rus.LSM.lv zīmols, kas simbolizē sabiedrisko mediju mazākumtautību platformu ar saturu ukraiņu, poļu un citās valodās, bet vienlaikus ietver agresorvalsts simboliku, nebūtu saglabājams. Līdz ar sabiedrisko mediju apvienošanu krievu un latviešu redakcijām būtu jāstrādā kopā, nevis atsevišķi, kā tas ir šobrīd, jo atbilstoši sabiedrisko mediju misijai ir svarīgi, ka žurnālisti, kuru dzimtā valoda ir krievu, veido saturu latviešu valodā, savukārt latviešu redakciju saturs nonāk mazākumtautību platformā, – šādā sadarbībā redzu lielus ieguvumus, un tā ir arī normāla prakse citviet pasaulē.
Kāda būtu Latvijas Radio 4 nākotne?
Sarežģītākais jautājums ir par LR4 nākotni. Radio kanālam ir uzticīga, pārsvarā gados vecāka auditorija. Kvalitatīvu alternatīvu komercradio vidū, manuprāt, nav, un, ņemot vērā, ka LR4 šobrīd vislabāk no visām sabiedrisko mediju platformām spēj uzrunāt iedzīvotājus Latgalē, ir pamats bažām par to, vai daļu šīs auditorijas Latvijas informatīvā telpa nezaudētu.
Vienlaikus ceru, ka dilemmu starp uzdevumu stiprināt valsts valodas lomu un bažām par dezinformācijas riska pieaugumu palīdzēs risināt nesenie notikumi ar kolēģes Uplejas-Jegermanes atkāpšanos un Saeimas apakškomisijā8 Latvijas Radio valdes pausto atbalstu viņai kā Latvijas Radio kuratorei, kam sekoja atkāpšanās iesnieguma atsaukšana.
Paļaujos, ka Upleja-Jegermane ne vien spēs publiski uzsvērt savu atšķirīgo viedokli no citiem SEPLP locekļiem, bet arī piedāvās konkrētas izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā, ko izpratīs Latvijas Radio kolektīvs un kas spēs kliedēt ekspertu bažas par dezinformācijas risku palielināšanos. Ceru arī uz Uplejas-Jegermanes atbalstu ļoti konkrētiem priekšlikumiem, kas vērsti uz sabiedrisko mediju satura kvalitātes mērķtiecīgu stiprināšanu, izmantojot SEPLP dotās pilnvaras sabiedriskā pasūtījuma un mediju budžeta apstiprināšanā, vienlaikus nodrošinot redakcionālo neatkarību.
Vadmotīvs turpmākajiem soļiem – nacionālā drošība un konstruktīvs darbs
Šobrīd ir svarīgi neizplūst emocijās, bet konstruktīvi turpināt strādāt pie sabiedrisko mediju apvienošanas saskaņā ar plānu, esot vērstiem uz risinājumu atrašanu un atklāti diskutējot par neskaidrajiem jautājumiem.
Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka lielākais kaitējums sabiedrisko mediju attīstībai ir ilgstoša neskaidrība un šaubas, līdz ar to esmu gatavs ne vien diskutēt, bet pieņemt lēmumus, kas atbilst Nacionālās drošības koncepcijas mērķim par valsts valodas stiprināšanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām padomes funkcijām. Tas uzliek SEPLP pienākumu vērtēt ārējos apstākļus un piedāvāt vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas, kā arī aizstāvēt sabiedrības intereses, neprasot un nepieņemot norādījumus no citām institūcijām.
1 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums. Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums. 2023. gada pētījuma rezultāti. Dr. sc. soc. Andris Saulītis, AS “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujāti 3614 respondenti.
2 https://www.seplp.lv/lv/vadlinijas-2023-2025-gadam-un-uzdevumi-plana-sagatavosanai-2023-un-2024-gadam, 28. lpp.
3 https://www.seplp.lv/lv/sabiedrisko-mediju-pasutijums
4 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums, 24. lpp.
5 https://www.seplp.lv/lv/latvijas-radio-sabiedriskais-pasutijums, 11. lpp.
6 https://www.kantar.lv/petijumu-dati/radio-dati/
7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/anules-radio-pik-apraides-atlauju.a411149/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-velreiz-soda-baltkom-radio-par-sleptu-prieksvelesanu-agitaciju--soreiz-ar-10500-eiro.a377093/
8 https://www.delfi.lv/193/politics/56397932/satura-ipatsvars-krievu-valoda-sabiedriskajos-medijos-mazinasies-pagaidam-nav-zinams-ka-tas-notiks
* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
