Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes (attēlā) tiešā atbildībā esošās un gadiem ilgi novārtā pamestās, neataisnīgās atalgojuma sistēmas dēļ sociālo tīklu viedokļu līderi uzbruka portāla Rus.LSM.lv žurnālistiem, jo tur darbinieki saņem daudz lielākas algas nekā latviešu LSM.lv redakcijā.
Sociālajā tīklā X (Twitter) Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norādīja, ka 2023. gada deviņos mēnešos Rus.LSM žurnālisti vidēji mēnesī saņēma 2183,10 eiro, bet LSM.lv žurnālisti attiecīgi – tikai 1601,18 eiro.
Žurnālisti nav vainīgi! Kroplā atalgojuma sistēma tiešām sadalīja LTV kolektīvu nevienlīdzīgās kastās - ir tādi, kuri strādā garas stundas un saņem grašus, un ir tādi, īpaši I. Priedem vai viņam lojālajiem departamentu direktoriem pietuvinātie, kuri saņem vairākus tūkstošus. Protams, vairāk to lielāko algu cipari ir uzblīduajšā administrācijā, nevis radošajās redakcijās.
LTV arodbiedrība gadiem norādīja I. Priedem uz neskaidro un pret darbinieku interesēm vērsto atalgojuma sistēmu. Pietiek.com jau rakstīja (https://m.pietiek.com/raksti/nolaista_latvijas_televizija_-_izskerdiba,_nolaidiba,_pagrimums_un_korupcijas_ena/), ka vēl pirms pieciem gadiem arodbiedrība uzrakstīja I. Priedem kolektīvo vēstuli, kurā izteica sašutumu par operatoru neizdevīgiem darba līgumiem, darba organizāciju un neskaidru atalgojumu.
Formāla atbilde tika saņemta pēc pusgada un vairākiem atgādinājumiem. Taču no šī bardaka atalgojumos cieš ne tikai tehniskie darbinieki, bet arī radošie kolektīvi. Un viens no tiem ir LSM kolektīvs, kur kvalificēti žurnālisti saņem zemākas algas.
Valsts kontrole 2017. gadā norādīja uz nekārtībām atalgojuma sistēmā, bet I. Priede vienkārši to ignorēja un “atrakstījās”, sūtot vēstules gan valsts iestādēm, gan LTV darbiniekiem. Tajā pašā laikā cilvēki iet projām no televīzijas, un LTV par dārgu naudu pērk ārpakalpojumus, bet radošie un tehniskie darbinieki piepelnās kreisajās haltūrās.
Vai tas kaut ko neatgādina? Noteikti – tipisku sociālisma ekonomikas modeli, kurā pie valdošās kastas piederošie funkcionāri pelna vairākus tūkstošus un ne par ko negrib pieļaut, lai atalgojuma sistēma tiktu savesta kārtībā. Bet tikmēr LTV kolektīvs dzīvo slimīgā atmosfērā pussagruvušā, ar I.Priedes “gādību” nolaistā Zaķusalas augstceltnē.
I. Priede ir gājis vēl tālāk – pirms diviem gadiem likvidēja LTV Personāla nodaļu. Uzņēmumā ar 500 darbiniekiem!
Nav jāšaubās, ka kara draudu apstākļos un, ņemot vērā nacionālās drošības intereses, 2026. gadā – kā paredz Nacionālās drošības koncepcija – sabiedriskajos medijos no valsts budžeta vairs netiks finansēts saturs krievu valodā. Kas notiks ar Rus.LSM darbiniekiem? Ir nopietni jāiesaka viņiem necerēt, ka I.Priede būs spējīgs atrisināt šo situāciju, sniedzot atbalstu.
„Panorāmas” sižetā I. Priede, mulsi smīnēdams, murmināja, ka gaida “kaut kādu” rīcības plānu (19.03. LSM https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.03.2024-seplp-locekles-atlugums-aktualizejis-diskusijas-par-krievu-valodu-sabiedriskajos-medijos.a547320/) Kārtīgs vadītājs pats liktu galdā rīcības plānu gan SEPLP, gan Saeimai, kā viņš redz pāreju uz raidīšanu tikai latviešu valodā un kā viņš parūpēsies par saviem darbiniekiem.
Tas atgādina, kā I. Priede taisnojās par nolaisto Zaķusalas ēku raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” pagājušajā decembrī: redz, pie visa varot pierast, un no politiķiem neesot saņemta vīzija par jauno ēku. Bet pats I. Priede nespēj pielīmēt flīzes pie apdrupušās LTV fasādes un gadiem ilgi nespēj nopirkt elektroapgādes sistēmas apakšstaciju. (https://m.pietiek.com/raksti/vel_par_zakusalas_grabazu_un_par_ltv_valdes_priekssedetaja_nevaribu,_vienaldzibu_un_augstpratigu_attieksmi/)
Latvijas Televīzijas kolektīvam nav ko cerēt arī uz SEPLP atbalstu – padomes priekšsēdētājs J. Siksnis tajā pašā „Panorāmas” sižetā (19.03.LSM) tikai steidzās kārtējo reizi atrast vainīgo: redz, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis neesot informējis medijus par termiņu - 2026. gadu. Un? Jau sācies nākamais gads, un kaut kas ir darīts no padomes puses?
Arī nav pirmā un droši vien ne pēdējā reize, kad SEPLP neko nedara un ātri novirza atbildību uz kādu citu, tā teikt, pārslēdz pārmiju. Pārmijnieki SEPLP. Un nu padomei jālien vai zemē aiz kauna: pats valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzņēmies izpildīt viņu darbu – ierosinājis, ka sabiedrībā jābūt plašākai diskusijai par “sabiedrisko mediju, mediju vides lomu un vietu, vārda un preses brīvību”.
Tādai diskusijai jau bija jābūt sen, un to bija jāorganizē SEPLP! Bet ko nu, padome pat nevīžoja izrunāties ar Latvijas Radio kolektīvu par sabiedrisko mediju apvienošanu, un pēc tam sabiedrība brīnījās, ka Radio ēkā 80% darbinieku neatbalsta mediju apvienošanu. Un vēl E. Rinkēvičs skaidri pateica, ka SEPLP kārtējo reizi mēģināja krievu valodas un cūku komiksa problēmu “paslaucīt zem paklāja” un “mulsi” paklusēt.
Taču SEPLP joprojām mēģina “aizslaucīt” bēdīgi slaveno cūkskandālu, nodemonstrējot augstāko pilotāžu birokrātijā un demagoģijā – padome, kā teikts tās mājas lapā, uzdeva LTV (kuram tad īsti televīzijā?) izstrādāt LSM.lv “redakcionālo politiku viedokļu žanra materiālu publikācijām, kā arī sniegt informāciju par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem” un, tostarp, izstrādāt “visai sabiedrībai pieejamu redakcionālo politiku par izvēles, atlases un publicēšanas kritērijiem LSM.lv rubrikā “Ārpus ētera”, kurā tiek publicēti gan viedokļu raksti, gan komiksi un karikatūras”. (https://www.seplp.lv/lv/jaunums/seplp-uzdod-izstradat-lsmlv-viedoklu-zanra-satura-veidosanas-politiku?utm_source=https%3A%2F%2Ft.co%2F)
Vai tas nozīmē, ka LSM.lv redakcijai, kas strādā jau 12 gadus, nebija redakcionālās politikas viedokļu žanra materiālu publicēšanai?! Absurds! Un tā ir rīcība pēc starptautiska mēroga skandāla, ko savā labā izmantoja Krievijas propaganda?!
Kamēr LTV turpināsies cūcības ar attieksmi pret darbiniekiem un viņu darba apstākļiem, bardaks ar personāla politiku un atalgojuma sistēmu un nolaidība ar miljoniem vērtajiem tehnikas iepirkumiem, kas vairo kolektīva neapmierinātību un paviršību darbā, tikmēr gaidīsim un sagaidīsim jaunus cūkskandālus.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
