Kultūras ministrijas “konkursā” 159 tūkstoši tiek atdoti iepriekš sarunātam pretendentam

“Konkursa „Par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu” nolikums” – ar šādu garu virsrakstu Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu, kurā valsts no budžeta programmas “Mediju politikas īstenošana” atvēlējusi 159 tūkstošus.

Dokumentācijā uzrādīti šādi veicamie darbi:

“1.2.1. īstenot diskusijas un veikt labākās prakses, tai skaitā starptautiskās prakses, apkopošanu par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām;

1.2.2. īstenot publicitātes pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par mediju ombudu;

1.2.3. īstenot izglītojošo darbu par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, iespēju robežās piesaistot starptautiskus partnerus;

1.2.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par mediju ombuda darbības ietvaros konstatētajām mediju nozares aktualitātēm un problēmjautājumiem.”

Tiktāl viss saprotams — tā kā Latvijā ir gan sabiedrisko mediju ombuds, gan vairākas nevalstiskās organizācijas cita starpā nodarbojas ar mediju ētikas jautājumu izpēti un veicināšanu, tad šādu pētījumu veikšanu (ja Kultūras ministrijai pašai to darīt ir nepietiekoša kapacitāte), pirmām kārtām varētu veikt tās augstskolas un universitātes, kurās ir izglītības programmas žurnālistikā, komunikāciju zinātnē vai ar medijiem saistītās profesijās. Latvijā ar to nodarbojas RSU, LU, RISEBA, Vidzemes Augstskola u.c., tātad šajā nozarē ar konkurenci viss kārtībā.

Taču, lai varētu atdot naudu iepriekš sarunātam pretendentam, ir nepieciešams no iepirkuma izslēgt augstskolas, universitātes un koledžas, lai tām pat teorētiski nebūtu iespējams pieteikties uz šī pētījuma veikšanu. Tas izdarīts ar iepirkuma 2.1. punktu, kurš nosaka: “Pretendents ir nevalstiska organizācija – biedrība vai nodibinājums, kas darbojas mediju jomā vismaz 2 (divus) gadus […].”

Tātad, balstoties uz šo punktu, nevar pieteikties neviena augstākā mācību iestāde, tādas dibināts institūts vai jebkurš pretendents, kurš reģistrēts kā komercsabiedrība.

Tomēr vēl atliek iespēja, ka konkursā varētu pieteikties kāda no vairākām aktīvajām mediju nozares nevalstiskajām organizācijām — vai nu pašu žurnālistu dibinātās profesionālās organizācijas, vai tādas nozaru asociācijas kā Raidorganizāciju asociācija, Preses izdevēju asociācija utt.

Lai pilnīgi izslēgtu kaut jel kādu konkurenci, nolikumā iestrādāti nosacījumi, kuriem atbilst tikai viens vienīgs iepriekš sarunātais pretendents: “2.2. Pretendents aptver mediju nozares dažādus dalībniekus, t.i., pretendents pārstāv gan drukātos, gan elektroniskos medijus (elektroniskos plašsaziņas līdzekļus), gan interneta medijus, gan žurnālistus. Šādu pārstāvību apliecina mediju vai to organizāciju iesaiste biedrībā vai nodibinājumā dibinātāja vai biedra statusā.” Tik specifiskas prasības, kas izslēdz vēl dažus teorētiski iespējamos konkurentus, nozīmē — “konkurss” šeit ir tikpat “objektīvs” kā prezidenta vēlēšanas Krievijā.

Kurš ir šis pretendents, kam tiks jau iepriekš sarunātie 159 tūkstoši eiro no Kultūras ministrijas, varbūt uzzināsim jau šonedēļ — “konkursa” termiņš noslēdzās 7. martā, un iepirkuma komisijai vajadzētu beigt “darbu” 10 dienu laikā.

Dokuments: https://www.km.gov.lv/lv/media/39285/download?attachment

Novērtē šo rakstu: