Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    67   66   65   64   63   62   61   60   59   58   57   56   55   54   53   52   51   50   49   48   47   46   45   44   43   42   41   40   39   38   37   36   35   34   33   32   31   30   29   28   27   26   25   24   23   22   21   20   19   18   17   16   15   14   13   12   11   10   9   8   7   6   5   4   3   2   1   

Normunds

23.10.2011. 22:48

Vai šie abi pasākumi neizskatās pēc afērām - kā parasti?


1) Trešdien, 24.augustā, tiks parakstīts līgums par piecu Nīderlandes Jūras spēku kara mīnu meklētāju kuģu iegādi, informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) štāba pārstāve Marija Baņņikova.
Piecu kara kuģu iegāde kopumā izmaksās 57 miljonus eiro (40,06 miljonus latu). Kā žurnālistus iepriekš informējaAizsardzības valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, samaksu par kuģiem varēs veikt pakāpeniski - no 2006.gada līdz 2012.gadam, un līdzekļi kuģu iegādei ir paredzēti NBS attīstības plānā.
Kuģu pirkšanu pēc Latvijas un Nīderlandes Aizsardzības ministriju ilgstošām sarunām 19.jūlijā atbalstīja Ministru kabinets. Kā akcentē JS, tas ir svarīgs lēmums NBS spēkiem, kas paplašinās JS iespējas piedalīties dažādās starptautiskajās mīnu meklēšanas mācībās un operācijās Baltijas jūrā.

Kā norāda Baņņikova, ik pa laikam tiek saņemtas ziņas par atrastiem lādiņiem no Pirmā un Otrā Pasaules kara laikiem. Tāpēc mīnu meklēšana joprojām ir aktuāls jautājums JS.

Piecu "Alkmaar" klases mīnu meklētāju pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un neitralizēšana. Tie spēs veikt arī citus uzdevumus - piedalīties NATO ātrās reaģēšanas vienībās, meklēšanas un glābšanas operācijās un, ja nepieciešams, - arī patrulēšanā.

Kara kuģus saņemt un apgūt dosies JS kuģu komandas, kurām Beļģijā, ievērojot Nīderlandes un Beļģijas savstarpējo vienošanos, notiks speciālā apmācība 6-9 mēnešu garumā. Pirmais kuģis Latvijā sagaidāms 2006.gada novembrī, tā bāzēšanas vieta būs Liepājā.

Līguma parakstīšana plkst.16 notiks JS štābā Rīgā, Birzes ielā 4. Svinīgajā pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas, NBS, JS un Nīderlandes pārstāvji.

Kuģi ir būvēti 90.gadu sākumā.

Iecerēts, ka trīs no kuģiem uz maiņām darbosies NATO ātrās reaģēšanas spēku sastāvā, bet pārējie tiks izmantoti nacionālajām vajadzībām, kā arī, iespējams, tie varētu piedalīties Eiropas Savienības operācijās.

Patlaban Latvijas Jūras spēkiem ir trīs mīnu meklētāju kuģi, tomēr tie ir veci. Jaunu kuģu iegāde tiek pamatota gan ar NATO, gan Eiropas Savienības prasībām, gan ar to, ka Baltijas jūra joprojām ir piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.


LETA
22. augusts 2005 21:50

http://www.delfi.lv/news/national/politi…





Jūras spēki Nīderlandē saņems mīnu kuģi
2007. gada 3. septembris 13:25

Šā gada 5. septembrī Nīderlandes pilsētā Den Helderā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēki (JS) savā īpašumā pārņems no Nīderlandes Jūras spēkiem ALKMAAR klases mīnu meklētāju kuģi M05"Viesturs". Šis ir otrais no pieciem mīnu meklētāju kuģiem, kurus Latvija ir iegādājusies no Nīderlandes.
Kuģa pārņemšanas ceremonijā piedalīsies Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, Latvijas vēstniecības Nīderlandes Karalistē ārkārtējā pilnvarotā vēstniece Baiba Braže, Latvijas un Nīderlandes jūras spēku vadība.
2005. gada 24. augustā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par ALKMAAR klases 5 kara kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem. Pirmo mīnu meklētāju M04 "Imanta" NBS JS pārņēma savā īpašumā no Nīderlandes šā gada 7. martā. Viena kuģa cena ir 8 miljoni latu.
ALKMAAR klases mīnu meklētāju pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un neitralizēšana, taču tie var veikt arī citus uzdevumus: piedalīties NATO reaģēšanas spēkos, meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī nepieciešamības gadījumā patrulēšanā.
Mīnu meklētājs M05 "Viesturs "ir būvēts 1984. gadā, tā iepriekšējais nosaukums ir "Scheveningen", kuģa ūdens izspaids 595 tonnas, garums 51,6 metri, platums 8,96 metri, maksimālais ātrums 15 mezgli. Nākamajā gadā kuģis M05 "Viesturs" atradīsies Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras BALTRON sastāvā. Kuģa komandieris ir kapteiņleitnants Jānis Vīksne, komanda - 44 jūrnieki. Kuģa krustmāte ir Jūras spēku preses un informācijas virsniece Iveta Kraule.

http://www.db.lv/citas-zinas/juras-speki…
Diviem Latvijas mīnu kuģiem uzradušies potenciālie pircēji
LETA
19. oktobris 2011 17:10
Vairākas starptautiskas kompānijas izrādījušas interesi par iespējām iegādāties divus mīnu meklēšanas kuģus "Alkmaar", kurus Latvija savulaik iegādājusies no Nīderlandes un turpina veikt maksājumus par tiem.
Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts pastāstīja, ka vēl šogad tiks organizēta iespēja šīm kompānijām apskatīt kuģus. Viņš gan atturējās konkretizēt, kādu valstu kompānijas šo interesi ir izrādījušas, vien piebilda, ka "pazīstamas starptautiskas kompānijas".

Spekulēt par cenu, kādu varētu kuģus pārdot, ir pāragri, teica Sārts, norādot, ka cena būs atkarīga no diviem faktoriem - par kādu cenu Latvija šos kuģus pirka un cik ilgi kuģi atradušies bruņoto spēku dienestā. Katrā ziņā Latvija ir ieinteresēta pārdot tos par maksimāli augstāku cenu, atzina Sārts.

SAISTĪTIE RAKSTI

Cenas noteikšana būšot sarunu process, jo tik lielu militāru kuģu tirgošana ir sarežģīta. Turklāt par šo jautājumu vēl būs jālemj valdībai.

Jau ziņots, ka Latvija ar Nīderlandi bija noslēgusi līgumu par piecu mīnu meklēšanas kuģu iegādi, tomēr vēlāk secināja, ka var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs no tiem. Līdz ar to tika nolemts pārdot divus no minētajiem kuģiem.

Līgums par kuģu iegādi ticis noslēgts ar AM un Nīderlandes Finanšu ministriju 2005.gadā, un kopējā darījuma summa bija 57 miljoni eiro (40 miljoni latu), kas iekļauj arī kuģa sagatavošanu izmantošanai pēc to vairāku gadu konservācijas un kuģa komandu apmācības. Saskaņā ar noslēgto līgumu AM vēl Nīderlandes pusei ir jāpārskaita 24 miljoni eiro (vairāk nekā 16 miljoni latu). Maksājumu ir plānots veikt nākamajos trīs gados, katrā gadā pa 8 miljoniem eiro (vairāk nekā 5 miljoniem latu).
http://www.kompromat.lv/lat/?page=clause…
http://www.delfi.lv/news/national/politi…

2)

Patruļkuģu būvniecību Kalvīša valdība bez konkursa uzticējusi Kalvīša padomniekam Meļņikam
Vasilijs Meļņiks, AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Lēmumu pamatoja, ka tas būs lieliski, ka aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, Meļņiks ir tikai starpnieks, jo kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava...



Meļņika vadītais uzņēmums jau saņēmis pusi no līguma summas, bet armija patruļkuģus vēl nav redzējusi. Šobrīd Aizsardzības ministrija cenšas pārskatīt maksājumu grafikus par kuģiem, jo krīze strauji mazinājusi aizsardzības budžetu. Nākamnedēļ par izmaiņām līgumā iecerēta Vasilija Meļņika saruna ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Savā laikā lidojot ar lidmašīnu no Zviedrijas uz Rīgu, es attaisīju, tur tāds žurnāls un tur Meļņika raksts bija, kur viņš apgalvoja, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Meļņika intervija jūras spēku komandieri iedvesmojusi un viņš ierosinājis armijas vadībai un politiķiem kuģus būvē tepat Latvijā Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā. Lai būtu pārliecināts, ka tas ir pareizs lēmums, Lešinskis pasūtīt pētījumu “Kuģu būvniecības iespējas Latvijā”. 10 000 latu vērto pētījumu veica Raitas Karnītes Ekonomiskais institūts. Pētījuma secinājums ir tieši tāds pats kā tā uzstādījums – kuģus būvēt Latvijā var un to var darīt vienīgi Vasilijam Meļņikam piederošajā Rīgas kuģu būvētavā.

Karnīte pētījumu pabeidza 2003.gadā. Armijas vadība ar to iepazīstinājusi politiķus, tomēr tā laika premjeram Einaram Repšem un aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par kuģiem interese nav bijusi. Pētījums nogūla plauktā.

Situācija mainījās 2007.gadā, Aigara Kalvīša otrās valdības beigās. Par premjera padomnieku tobrīd bija kļuvis uzņēmējs Vasilijs Meļņiks. Laiki bijuši labāki un Aizsardzības ministrs Atis Slakteris nospriedis, ka patruļkuģus varētu atļauties . Jūras spēki izvēlējušies vislabāko kuģa modeli – SWATH divkorpusu kuteri. Slakteris piekritis un pamatojoties uz 4 gadus veco Karnītes pētījumu, uzticējis kuģu būvi premjera padomnieka Meļņika firmai. Tā arī noticis. Pēdējās Kalvīša valdības sēdes slēgtajā daļā 2007.gada decembrī Aizsardzības ministrijai uzdots slēgt līgumu tieši ar Rīgas kuģu būvētavu. Līgums paredz, ka Meļņika uzņēmums par 38 miljoniem uzbūvēs piecus patruļkuģus.

Taču pavisam drīz izrādījās, ka Meļņika kuģubūve Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu tik smalka kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā Abeking & Rasmussen.

Problēmas ar līguma izpildi Rīgas kuģu būvētavai radās jau pusgadu pēc līguma noslēgšanas. Bija problēmas sarunās ar piegādātājiem. Taču valsts līgumu ar Meļņikam piederošo Rīgas kuģu būvētavu nelauza, valsts vēlējās uzņēmumam palīdzēt un pārskaitīja avansu – pusi no līguma summas – 19 miljonus latu.

Premjeri mainījās, bet Meļņiks padomnieka amatu saglabāja. Lēmums par avansa maksājumu tika pieņemts jau Godmaņa valdības laikā. Šobrīd zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs 3 karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.

VASILIJS MEĻŅIKS, AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs:

Abeking & Rasmusen Schiffts und Yachweft GmbH” kā apakšuzņēmēju izvēlējās Pasūtītājs. Saskaņā ar vienošanos A/S „Rīgas kuģu būvētava” ir iegādājusies licenci patruļkuģu būvei un tehnoloģiju pārņemšanai no augstākminētās Vācijas firmas. Jebkurā gadījumā vismaz viens kuģis tiks būvēts Rīgas kuģu būvētavā.

Lēmumu par Meļņika iesaisti kuģu būvēšanā virzīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Viņš joprojām uzskata, ka, uzticot Meļņikam kuģubūvi, sildījis Latvijas ekonomiku.

Līdzīgu SWATH tipa kuģi iepērk arī Igaunija. Viņi gan rīkojās vienkāršāk - izpētot piedāvājumu, nonāca pie secinājuma, ka atbilstošo kuģi Eiropā var uzbūvēt tikai viena kompānija. Igaunijas jūras administrācija pirms diviem mēnešiem noslēdza līgumu ar tieši to pašu vācu kuģu būves uzņēmumu, kas būvēs pēc Meļņika pasūtījuma Latvijas krasta apsardzes kuģus.

TAIVO PRELA, Igaunijas Jūras Administrācijas direktora vietnieks: Tā kā esam valsts uzņēmums, mēs veicām valsts pasūtījumu, tā kā summa ir liela, tad tas bija starptautisks konkurss, mēs uzrakstījām, ko mēs vēlamies, tehniskos datus, ievadījām valsts pasūtījuma reģistrā, no turienes jebkura pasaules valsts var saņemt datus. No turienes datus paņēma 13 kuģubūvētavas, bet dokumentus iesniedza tikai šis uzņēmums, jo tas ir vienīgais, kas kaut ko tādu ceļ.

Igauņi līgumu ar vācu kuģu būvētavu noslēdza bez starpniekiem un tādēļ viņiem kuģi uzbūvēs daudz ātrāk. Par apmēram to pašu cenu ko maksā Latvija, igauņi saņems pilnībā aprīkotu kuģi, kamēr Latvija - kuģus bez krasta apsardzei vajadzīgā aprīkojuma.

JĀNIS SĀRTS, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs:

Šobrīd ir veikti dažādi aprēķini. Tās summas (aprīkojuma) būtu mērāmas miljonos, es nepateikšu šobrīd summas, jo ne iepirkumi, ne kādas citas procedūras šobrīd nav veiktas un arī tuvākajā laikā mēs neplānojam veikt, jo acīmredzot tie līdzekļi mums vienkārši nav.

Šobrīd Aizsardzības ministrija domā, ka varētu iztikt ar trīs jauniem patruļkuģiem. Tos varētu aprīkot ar tiem ieročiem un navigācijas tehniku, kas uzstādīti vecajiem kuģiem. Aprīkot vēl divus kuģus būtu grūti, tādēļ tiek pieļauts, ka tos varētu arī pārdot. Cenas un pasūtījuma samazināšanai Meļņiks nepiekrīt. Ministrija, protams, varot no kāda kuģa atteikties, bet kopējo cenu tas nemainīšot, jo ar vāciešiem jau esot noslēgtas vienošanās. Šobrīd Aizsardzības ministrija risina sarunas ar Rīgas kuģu būvētavu par izmaksu samazināšanu, taču tās neveicas.

Pirmais Vācijā ražotais patruļkuģis Latvijas krastus sasniegs pēc pusotra gada - 2011.gada aprīlī.

ILMARS LEŠINSKIS, Jūras spēku komandieris (1999.–2005.):

Tā Latvijas stratēģiskā vajadzība pēc kuģu būvēšana, es tā saprotu beidzās ne ar ko. Varbūt pēc tam, kad būs kaut kādi kuģi uzbūvēti Vācijā, cik es zinu, par trīs kuģiem jau līgumi ir parakstīti, varbūt pēc tam Meļņiks sāks kaut ko būvēt, bet nu es nezinu.

Lai arī Meļņiks ir saņēmis militāru pasūtījumu, viņa uzņēmums nekad nav vērsies Satversmes Aizsardzības birojā, lai saņemtu industriālās drošības sertifikātu – atļauju veikt ar valsts noslēpumu saistītas piegādes un pakalpojums. Tam varētu būt trīs cēloņi. Pirmais – Meļņiks nav nopietni iecerējis nodarboties ar militāro kuģubūvi. Otrais – Rīgas kuģubūvētavai šādu sertifikātu iegūt ir problēmas, trešais – uzņēmējs, esot tik augstā amatā, iespējams, bija iecerējis, ka ar saviem sakariem sagādās atļaujas, kad vien viņam vajadzēs.
AM: Līgums ar "Rīgas kuģu būvētavu" neparedz pienākumu patruļkuģus būvēt Latvijā .
LETA, 2009. gada 1. decembris 12:22

Aizsardzības ministrijas (AM) un AS "Rīgas kuģu būvētavas" 2007.gada 21.decembrī noslēgtais kuģu būves un piegādes līgums neparedz pienākumu piegādātajam veikt kuģu būvi Latvijā, aģentūrai LETA norādīja AM Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.
Ministrijas pārstāve atzīmēja, ka AM no

slēdza līgumu ar "Rīgas kuģu būvētavu" saskaņā ar 2007.gada 7.decembra Ministru kabineta rīkojumu, kas atļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēkiem veikt piecu patruļkuģu būves iepirkumu no "Rīgas kuģu būvētavas" par noteiktu summu, neatrunājot to, ka kuģu būvei jānotiek tieši Latvijā.
Slēdzot līgumu, AM un "Rīgas kuģu būvētava" uzņēmās tajā noteiktās saistības. Saskaņā ar līgumu piegādātājs pēc saviem ieskatiem un, uzņemoties atbildību, var kuģa būvniecību vai kādu tās daļu nodot apakšuzņēmējam. Par šādiem darbiem piegādātājs uzņemas atbildību pilnā apmērā, kā tas būtu, ja šos darbus veiktu pats piegādātājs. Ņemot vērā minēto, "Rīgas kuģu būvētava" ir tiesīga nodot daļu līguma izpildes apakšuzņēmējam, norāda AM. Līgums neparedz AM tiesības prasīt, lai apakšuzņēmējam nodotā līguma daļa tiktu izpildīta Latvijā.

Saistītie raksti
Kleine uzsvēra, ka vēl šā gada maijā, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, aizsardzības ministrs lūdza "Rīgas kuģu būvētavu" izvērtēt iespēju pazemināt patruļkuģu būves un iegādes līgumā norādītās cenas vai piedāvāt citus risinājumus maksājumu samazinājumam tuvākajiem gadiem.

"Rīgas kuģu būvētava" nepiedāvāja un AM arī neizdevās panākt līguma cenas samazināšanu, sacīja AM pārstāve. Tomēr "Rīgas kuģu būvētava" piedāvājusi samazināt maksājumus 2010.-2011.gadā, pārceļot divu patruļkuģu būves sākšanu uz vēlāku laiku. Līdz ar to arī atlikusī samaksa par šiem kuģiem tiktu pārcelta uz vēlāku laiku.

Kopumā priekšlikuma būtība paredz kuģu būves un piegāžu termiņu pagarināšanu, līdz ar to pagarinot arī maksājumu grafiku, tādējādi atvieglojot valsts budžetu krīzes laikā.

Ministru kabinets šā gada13.oktobra sēdē konceptuāli atbalstījis grozījumu veikšanu kuģu būves un piegādes līgumā. Patlaban saskaņā ar valdībā doto uzdevumu AM veic sarunas ar "Rīgas kuģu būvētavu" par iespējamām izmaiņām līgumā ar mērķi panākt vienošanos par šiem valstij izdevīgajiem noteikumiem.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Eksportētāju un investoru klubs uzskata par nepieņemamu, ka patruļkuģu būve Latvijas armijas vajadzībām, ko valdība bija uzticējusi vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētava", patiesībā notiek Vācijā, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes priekšsēdētāja Diāna Laipniece.

Kā norāda Laipniece, "atliek secināt, ka ar šādu izpratni par atbalstu vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētavas" īpašnieks Vasilijs Meļņiks nevarēja būt labs padomdevējs diviem iepriekšējiem Ministru prezidentiem".

"Šis varēja būt lielisks veiksmes stāsts, kad vietējais ražotājs, saņemot valsts pasūtījumu, apgūst jaunās tehnoloģijas un tādejādi kļūst spējīgs saražot preci, ko pats nevarēja saražot pirms tam, un sāk konkurēt ar vienīgo šāda tipa patruļkuģu ražotāju Eiropā. Tā būtu bijusi tālredzīga politika, no kuras valsts iegūtu konkurētspējīgāku eksportētāju un kas savulaik atmaksātos darba vietu un nodokļu ieņēmumu veidā," uzskata Laipniece.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2007.gada 21.decembrī AM tika svinīgi parakstīts līgums starp ministriju un "Rīgas kuģu būvētavu" par piecu jaunu patruļkuģu būvniecību un piegādi NBS Jūras spēku vajadzībām.

Pirms līguma parakstīšanas toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzsvēra, ka šis būs ilgtermiņa līgums par bruņoto spēku flotes attīstību. Viņš gan atzina, ka ar šādu soli negrasās rīkot sacensības bruņojumā ar citām NATO valstīm, tomēr arī Latvijai jāiet līdzi laikam un jāattīstās.

Veldre arī pauda gandarījumu, ka šis projekts ļaus attīstīt vismaz vienu Latvijas tautsaimniecības nozari. Līgumu parakstīja toreizējais Jūras spēku komandiera pienākumu izpildītājs komandkapteinis Juris Roze, bet uzņēmuma vārdā - valdes priekšsēdētājs Meļņiks.

Arī uzņēmējs uzsvēra, ka šis projekts Latvijas tautsaimniecībā būs liels attīstības solis. Meļņiks solīja, ka kuģi būs droši, kalpos ilgi un labi un uzņēmēji savu darbu paveiks laikā un labā kvalitātē.

Roze uzsvēra šo jauno kuģu augstās jūras spējas - stabilitāti pat sliktos laika apstākļos.

Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Savukārt pēdējo patruļkuģi Jūras spēkiem plānots saņemt 2012.gadā.

Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka "Rīgas kuģu būvētava" Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā "Abeking & Rasmussen".

Kā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", pašlaik zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais NBS komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.

Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savulaik norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis "Rīgas kuģu būvētavā", kas pēc AM pasūtījuma veic patruļkuģu būvi.
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/…
Latvijas Eksportētāju un investoru klubs Jaunumi2009-11-30LETA: Eksportētāju un investoru klubs protestē pret Latvijas armijas patruļkuģu būvi Vācijā, ja valdība to uzticējusi "Rīgas kuģu būvētavai" Rīga, 24.nov., LETA. Latvijas Eksportētāju un investoru klubs uzskata par nepieņemamu, ka patruļkuģu būve Latvijas armijas vajadzībām, ko valdība bija uzticējusi vietējam ražotājam AS "Rīgas kuģu būvētava", patiesībā notiek Vācijā, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes priekšsēdētāja Diāna Laipniece. Kā norāda Laipniece, "atliek secināt, ka ar šādu izpratni par atbalstu vietējam ražotājam "Rīgas kuģu būvētavas" īpašnieks Vasilijs Meļņiks nevarēja būt labs padomdevējs diviem iepriekšējiem Ministru prezidentiem". "Šis varēja būt lielisks veiksmes stāsts, kad vietējais ražotājs, saņemot valsts pasūtījumu, apgūst jaunās tehnoloģijas un tādejādi kļūst spējīgs saražot preci, ko pats nevarēja saražot pirms tam, un sāk konkurēt ar vienīgo šāda tipa patruļkuģu ražotāju Eiropā. Tā būtu bijusi tālredzīga politika, no kuras valsts iegūtu konkurētspējīgāku eksportētāju un kas savulaik atmaksātos darba vietu un nodokļu ieņēmumu veidā," uzskata Laipniece. Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2007.gada 21.decembrī Aizsardzības ministrijā (AM) tika svinīgi parakstīts līgums starp Aizsardzības ministriju un AS "Rīgas kuģu būvētava" par piecu jaunu patruļkuģu būvniecību un piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) vajadzībām. Pirms līguma parakstīšanas jaunais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) uzsvēra, ka šis būs ilgtermiņa līgums par bruņoto spēku flotes attīstību. Viņš gan atzina, ka ar šādu soli negrasās rīkot sacensības bruņojumā ar citām NATO valstīm, tomēr arī Latvijai jāiet līdzi laikam un jāattīstās. Veldre arī pauda gandarījumu, ka šis projekts ļaus attīstīt vismaz vienu Latvijas tautsaimniecības nozari. Līgumu parakstīja JS komandiera pienākumu izpildītājs komandkapteinis Juris Roze, bet uzņēmuma vārdā - valdes priekšsēdētājs Meļņiks. Arī uzņēmējs uzsvēra, ka šis projekts Latvijas tautsaimniecībā būs liels attīstības solis. Meļņiks solīja, ka kuģi būs droši, kalpos ilgi un labi un uzņēmēji savu darbu paveiks laikā un labā kvalitātē. Roze uzsvēra šo jauno kuģu augstās jūras spējas - stabilitāti pat sliktos laika apstākļos. Kopējās piecu patruļkuģu būvniecības izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Savukārt pēdējo patruļkuģi JS plānots saņemt 2012.gadā. Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka "Rīgas kuģu būvētava" Jūras spēku pasūtītos SWATH kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu kuģa būvei. Tomēr no līguma ar valsti Meļņiks neatteicās, viņš kuģus pasūtīja vācu kuģu būvētavā "Abeking & Rasmussen". Kā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", pašlaik zināms, ka Vācija Latvijai uzbūvēs trīs karakuģus. Meļņika uzņēmums cer no vāciešiem iegādāties licenci un kādu kuģi mēģinās uzbūvēt tepat Rīgā. Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus. Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) savulaik norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis "Rīgas kuģu būvētavā", kas pēc Aizsardzības ministrijas (AM) pasūtījuma veic patruļkuģu būvi.

Daiga Kļanska LETA Publicēta: 18:40 24.11.2009.

http://www.leik.lv/?sx=jaunumi&lang=…

Atbildēt

Normunds

23.10.2011. 10:02

Jau labu laiku sekoju līdzi Lato Lapsas cīņai ar notiekošo Latvijā un pēdējais jaunums par KNAB mani mudināja uzrakstīt.Jau no sākuma kad tika dibināts KNAB tas bija un ir JL ,tagad vienotības sargsuns kurš ļoti uzticami apsargā saimnieku,toties pēc saimnieka komandas un pat bez tās metas virsū Vienotības politiskajiem oponentiem un konkurentiem.To visi jau sen zin,bet nezin kapēc politiķiem trūkst drosmes to atzīt,laikam suns zin ko ēdisĻai veicas Lato Lapsam un Pietiek.com arī šo lietu novest līdz galam un es ticu ka šie cilvēki nepadosies politiķu un KNAB spiedienam.Beidzot Latvijā ir žurnalistikas portāls kurš nešķiro pēc politiskās piederības.labajos un sliktajos.Lai veicas.

Atbildēt

kursa janim

23.10.2011. 00:26

Tada satversmes tiesa eksiste tikai papiru del, satversme skaidri teikts ka latvija ir nedalama un skaidri noteiktas tas robezas un lai ko mainitu ir jabut referendumam jeb karam kur ienaidnieks ko atnem. Abreni atdevam bez referenduma un karosanas, tatad tada satversmes tiesa ir nulles verte, tikai noed naudu ar savam milzu algam.

Atbildēt

raimis - pietiek

22.10.2011. 13:12

http://www.kriminal.lv/news/sud-po-deklaraciyam-vashkevicha-dva-goda-realyno/comments#comments
vai grāmata par tā saukto futbolu, sportu, volkswāgenu, līkkāji u.t.t. kaut kad tuvākos pāris gados nav padomā :) ???

Atbildēt

Fuka

22.10.2011. 12:51

es atvainojos, cik gan jābūt stulbai, lai tektu, ka Ēlerte un Kristovskis domā par Latvijas valsti.

Atbildēt

Laima

22.10.2011. 10:18

Vai tad Aboltiņa neapzinās, ka Lembergs izmanto viņas vājās vietas un ambīcijas, lai viņa no politikas izstumtu par valsts interesēm domājošus līderus Repši, Kristovski,Ēlerti, tagad kārtējais upuris ir Zatlers.
Žēl, ka balsoju par sarakstu, kur bija tieši viņa, jo domāju, ka Zatleram vajag pieredzējušu plecu veicot reformas.

Atbildēt

X k-dze

21.10.2011. 16:12

Hmm, varbūt kādam ir laiks un pacietība pašķetināt dzīparu Olšteins - Mierkalns - Titavs - Šlesers...?
Iespējams, ka tad "šķeltnieku" lietā iezīmētos interesantas nianses. Citādi, makten garlaicīga ir motivācija "mūs nelaida pie vārda" :)

Atbildēt

xxx

20.10.2011. 20:31

Terēzīt,viss iet pēc ,,likumiem,,.

Atbildēt

Tereze

20.10.2011. 19:34

Kad mūsu valsts varas vīri iejauksies banku patvala- krīzes laikā tik strauji aug procenti, ka kredītsumma neplok, maksā cik godīgi vēlies. Tevi arī laupa nemitigi. Valstī ir krīze, bet katram cilvēkam šajā valsti notieikti ir treknie gadi, ka tā var bankas plēst... Kā var cienīt tādu valdību?

Atbildēt

ieteikums

20.10.2011. 16:04

Ātrāk atbrīvoties no Olšteinu bandas un pārējiem Kangariem. Kamēr tādi būs saimā tikmēr būsim tur kur esam. Tā liekas ka Dombrovskis ar vairs nav noteicēja, bet visu nosaka sarkanā RAGANA

Atbildēt

X k-dze

20.10.2011. 11:31

Jāni, acīmredzot, Andrejs Šikors (KNAB priekšnieka amata kandidātes dzīvesbiedrs) būs turpinājums KNAB labākajām tradīcijām, kad dzīvesbiedri, izmantojot dieniesta pilnvaras velk viens otru ārā no purva :( Arī a.god. Jutas k-dze ne reizi vien ir izmantojusi savu dienestu, lai iedotu handikapu savam vīram Maiguram drošības dienesta darbības jautājumos (nereti, diemžēl, pretlikumīgi).

Atbildēt

Jānis

20.10.2011. 10:59

Tagad notiek KNAB priekšņieka meklējumi..
Viens no kandidātiem ir Lienīte Šikora, kura it kā izturtējusi pirmo kārtu...
atlasītājiem gan vajadzētu papētīt viņas un viņa vīra finansiālo darbību- jo viņi (vīrs() ir VAIRĀKĀRT iesūdzēti tiesā par algas nesamaksāšanu saviem darbiniekiem.....

Atbildēt

X k-dze

20.10.2011. 10:21

Labdien, Lato!
Pirmkārt, apsveicu ar tīri veiksmīgu projektu - pietiek.lv
Otrkārt, man, kā bijušajai drošības un aizsardzības darbiniecei, kas radusi faktus savietot un sistematizēt, pietrūkst portālā analītisku atziņu.

Kā Jums šķiet, vai būtu iespējams kaut nedaudz norobežoties no baumām un klačām un pievērsties sistemātisko procesu analīzei, tādējādi rodot ticamākus izskaidrojumus dažādu notikumu kontekstā?

Paldies un veiksmi darbā!

Atbildēt

grib zināt

19.10.2011. 20:28

No kā gan KNĀBIS īrē savus apartamentus????

Atbildēt

koka

19.10.2011. 15:33

Jau vairākas dienas presē parādas jautājums par Metroloģijas aģentūras maksas pakalpojumu. Kāpēc neviens neraksta par to, ka Leitas ir arī valdes loceklis Elektronisko sakaru direkcijā, kur pašlaik ir izsludināts konkurss par administratīvās ēkas remontu, kura pieder Metroloģijas dienestam, un pēc remonta noteikti Elektronisko sakaru direkcija arī par Metroloģijas aģentūras māju arī vēl maksās īres maksu?

Atbildēt

prieks

19.10.2011. 14:48

pirms neilga laika S.Aboltiņa apmeklēja Diton Chain jaunās ražotnes atklāšanu, viss skaisti jauna ražotne darba vietas....tikai apjaaja pārējos DPK akcionārus. DPK ir publiska akciju sabiedrība ar daudziem mazajiem akcionāriem, tad nu DChain nomā zemi un telpas no DPK, aizņēmās naudu ar DPK galvojumu, un pārdod DPK klientiem!

Atbildēt

TT

18.10.2011. 12:43

Interesanti, kada joma darbojas SIA Celsius un SIA Celsius S, ar kadiem rezultatiem, kam pieder, un vai izpildija valsts pasutijumus?

Jautaju, jo ORP biedre E.Silina ir so uznemumu valdes locekle.

Ka ari, 2008.g. notiesaitais Treijs pensionejis sakara ar notiesanu no M.Saukana RBS SKALS tiesi pa taisni uz SIA Celsius.

www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/289062-ar_gaismas_pils_saistitai_personai_piespriez_cietumsodu_par_kukuldosanu_papildinats

Varbut tas palidzes izprast ORP merkus, prieksvelesanas agitacijas finansejuma avotu un daudz ko citu...

Atbildēt

lasītājam, kas ziņoja par Rīgas domes prēmijām

17.10.2011. 22:12

Lūk, ko mums atrakstīja Rīgas dome:
Labdien!
Izglītības, kultūras un sporta departamentā nav prēmijas maksātas un RD arī ne.
Ar cieņu,
Anna Kononova
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i.
Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre

Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aivars

17.10.2011. 11:30

Itkā gribētos zināt kā pašlaik dzīvo kopā Zatlera ku g dēls ar Cēsu alus priekšnieci Sietiņsones k dzi......

Atbildēt

Jānis

17.10.2011. 09:48

Labdien,
Vēlētos uzzināt, kāpēc šodienas piketētāji tiek pārvadāti ar Rīgas Satiksmes autobusiem? Vai tā nav kārtējā SC rīdzinieku naudas tērēšana. Un vēlētos atgādināt SC, ka ne visi Rīgā dzīvojošie, kas maksā nodokļus, atbalsta SC. Vai kāds ir veicis revīziju Rīgas domē? Jo liekas, ka tur visa nauda iztērēta, ja jau no turienes bēg prom. Būtu interesanti uzzināt kā tiek tērēta rīdzinieku sūri nopelnītā nauda.

Atbildēt

hmm

15.10.2011. 07:23

Man jāsanem jauna pase, bet jānodod pirkstu nospiedumi kā cietumniekam. Pie kam, bez manas piekrisanas tiek veikts fotouznēmums, kas noskenē acs tikleni. Manas tiesibas tiek aizskartas es neesmu terorists vai cietumnieks. Var but aiznest kastiti un pudeliti ar analizem, lai butu ari DNS? Driz var but iešūs chipu ar GPS un kredītkartes datiem zem ādas? Man jāpārlasa velreiz Orvela 1984. Vajadzētu kadu labu advokatu......

Atbildēt

JĀNIS

14.10.2011. 17:09

Kāpēc centrālā vēlešanu komisija pārkāp satversmi izsludinot parakstu vākšanu ja satversmē skaidri rakstīts ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda tātad rīkojas nelikumīgi.

Atbildēt

raimim

14.10.2011. 08:52

No Jums uzzinājām par šādas lapas pastāvēšanu - izskatās, godīgi sakot, diezgan murgaina. Nedomājam, ka tur ir vērts pat īpaši pievērst uzmanību.
Kas attiecas uz antiradaru sistēmām, - apjautāsimies.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aļikam

14.10.2011. 08:51

Varat pastāstīt ko konkrētāk?
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

aļiks

14.10.2011. 08:14

kapec lūdzu daudzas apsardzes firmas nemaksa nodokļus par saviem darbiniekiem,bet vienkarsi samaksā darba inspekcijai lai netraucē? kapec par to neraksta,nestasta televīzijā?

Atbildēt

LNT fane

13.10.2011. 11:39

Redzot LNT vēlēšanu laika orientāciju, rodas aizdomas vai arī tur nav slēptie īpašnieki oligarhi. No kurienes tad Ēķim radās nauda, ko maksāt Mērdokam Vai tad viņa īpašumiem nav uzlikts arests?

Atbildēt

raimis

12.10.2011. 20:36

http://www.ronin.lv/shop/article_info.php?articles_id=32

ļoti interesantas lietas par fotoradariem, tikai būtu interesanti ja Pietiek noskaidrotu, ko par to visu saka ceļu policijas Zivtiņš & co...

Atbildēt

raimis - pietiek

12.10.2011. 19:19

vai pietiek ir kas zināms par portāla www.aisbergs.lv patiesajiem īpašniekiem un kuru intereses viņi pārstāv? citādi ļaunas mēles melš par visādām kremļa āža kājām un ko tik vēl nē?

Atbildēt

Pēteris

10.10.2011. 11:45

Brīvzemnieku pagasta pārvaldnieks kādas ir viņa pilnvaras un vai viņš drīkst ar skolas malku kurināt savu privātmāju? Jūs man varētu palīdzēt noskaidrot?

Atbildēt

to ????????????????????????

10.10.2011. 11:44

Ir diezgan neiespējami saprast, ko Jūs vēlaties pateikt, - varbūt varat izteikties nedaudz precīzāk?
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

IZLASIET!!!!!

08.10.2011. 11:40

ŠO RAKSTU ŠODIEN LASĪJU DELFOS - UN TAS NOTEIKTI DRĪZ PAZUDĪS NO TURIENES,TĀPĒC GRIBU PAVAIROT UN IZPLATĪT!!!!!!

Čehijas prezidents: eiro ieviešana bija vardarbība pret ekonomiku (95) www.DELFI.lv | 07. oktobris 2011 22:45


Vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešana bija vardarbība pret ekonomiku, piektdien paziņoja Čehijas prezidents Vaclavs Klauss ekonomikas konferencē Budapeštā, ar kuru tika atklāts "Višegradas četrinieka" valstu samits.
"Vienotās Eiropas valūtas eiro radīšana pirms desmit gadiem bija nelaimīga politikas uzvara pār ekonomiku. Tas ir politikas vardarbības pret ekonomiku piemērs, kad tika aizmirsti tautsaimniecības likumi, un šīs vardarbības sekas mēs šodien skaidri redzam visā Eiropā," Klausa vārdus citē ārvalstu masu mediji.

Čehijas prezidents uzsvēra, ka eiro ieviešanas laikā netika ņemti vērā atšķirīgie tautsaimniecības apstākļi Eiropas valstīs, kas iekļāvās eirozonā.

Ārvalstu mediji norāda, ka "Višegradas četrinieka" samita galvenais temats būs ekonomiskā situācija šajā Eiropas reģionā, kā arī eirozonas parādu krīze.

"Višegradas četrinieka" jeb V4 nosaukums radies no Višegradas pilsētas Ungārijas ziemeļos, kur 1335.gadā tikās Čehijas, Ungārijas un Polijas karaļi. Višegradas grupa tika izveidota 1991.gada februārī ar mērķi veicināt Ungārijas, Polijas un toreizējās Čehoslovākijas savstarpējo sadarbību, gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā un eiroatlantiskajās struktūrās. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993.gadā "Višegradas trijnieks" kļuva par "Četrinieku".

Atbildēt

????????????????????????

08.10.2011. 09:34

cienijamais LATO LAPSA
Paskaidrojiet ludzu kapec es pec Jusu valsts iedzivotaju skatijuma esmu valsts nodevejs?Tikai tapec ka es nedzivoju Latvija?Kur paliek cilveka cienas aizskarshana un tiesibas?Kapec Jus tik citigi par sho temu klusejiet?

Atbildēt

...!...

07.10.2011. 06:25

Starp citu - laikam SAV vēstniecība bāž savu degunu un čukst, lai SC ņem koalīcijā. Kāda velna pēc? Pajautājiet viņiem !

Atbildēt

upe

02.10.2011. 19:29

Ja Latvijā būtu tikai vāja prāta cilvēku komentāri un apsaukāšanās,tad zeme ziedētu un zeltu.Tomēr šeit dzīvo aka un viņam līdzīgie kas bez komentāriem zog,laupa,slepkavo.Vāja prāta un apsaukātāju vecāki ir goda vīri un ar samazgām nav jāaplej,bet,,resnās kiškas,,īpašnieki republiku 20 gados ir pārvērtuši par tuksnesi,savus bērnus un vecākus kiškas ir aplējuši netikai ar samazgām ...

Atbildēt

Paija

01.10.2011. 22:08

Lūdzu noskaidrojiet, vai patiesi Lilitas Zatleres brālēns ir Aigars Kalvītis. Tas izskaidrotu Zoo spēli.

Atbildēt

sss

30.09.2011. 20:58

Varbūt jūsu žurnālisti zin kaut ko kas tas tāds ir Krievijas miljonāru Andreju Rudeško? Ar ko viņš nodarbojas un no kurienes viņš var dabūt 50 milj? Kas tas ir par biznesmeni,vai tad Latvijas valdībai ir vienalga no kurienes un kāda nauda ieplūdīs airBaltic kompānijā?

Atbildēt

aka

30.09.2011. 20:31

Lūdzu, nekļūstiet par tenku lapeli!
Vai Jūs, portāla veidotāji, nešķebina vāja prāta cilvēku komentāri, viņu gānīšanās? Varētu domāt, ka komentāru autori ir gatavi būt par ministriem... Krieviem ir teiciens"ķiška tonka". Aiz skaudības, nenovīdības savu tēvu un māti šķiet būtu gatavi ar samazgām apliet.

Atbildēt

maija

30.09.2011. 16:06

Vai ir zināmi ZRP priekšvēlēšanu jocīgo avīžu finansētāji?

Atbildēt

raimim

28.09.2011. 21:52

Pats jau arī faktiski atbildējāt - ir bariņš autoru, kas publiski netiek saistīti ar Pietiek vārdu; kad viņi "savos" medijos kaut ko nevar publicēt šo mediju īpašnieku, vadītāju, reklāmdevēju vai citu interešu dēļ, viņi to publicē šeit - un labi saprotamu iemeslu dēļ ne ar savu vārdu.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

raimis - pietiek

28.09.2011. 19:53

Kas nosaka to, ka raksts tiek parakstīts ar konkrēta autora vārdu, vai arī tiek uzlikts vienkārši paraksts "Pietiek"? Vai "Pietiek" ir kāda konkrēta autora pseidonīms? Varbūt dators apkopo pieejamo informāciju un ģenerē datus raksta formātā, ko paraksta ar "Pietiek". Vai portāls Pietiek šādi nodrošinās no iespējamās tiesvedības pret konkrētu žurnālistu par neslavas celšanu? Vai varbūt tā ir vienkārša gļēvulība? Varbūt autoru kolektīvs ir 10 un vairāk, līdz ar ko vieglāk ir uzrakstīt "Pietiek"? Vai varat nosaukt visus autorus, kuri parakstās zem vārda "Pietiek"?

Atbildēt

krahs

26.09.2011. 06:47

Ko gan policija izdarīs??Vai gan tas nebija darīts ar policijas atbalstu(kā jau visos gadījumos),varbūt Pietiek arī uzrakstīs cik daudz no policijas kautko atklāj,bet parasti viss ir kopā strādāts ar vīriem.

Atbildēt

Paija

25.09.2011. 22:16

Saprotams, ka policija savu darbu darīs, ne tik labi kā pietiek.com, bet kaut ko darīs.


Patentu valde ir ļoti bagāta iestāde, dažādos krīzes laikos tā bija izcili naudīga iestāde.Algas ievērojamas. Strādā tur arī augstu bijušo valdības locekļu bērni.Kuru katru tur neņem - īpašs " screening".

Patentu valde ir valsts iestāde , bet amatpersonu deklarācijas viņiem nav jaiesniedz un tās jūs publiskojamā datu bāzē neatradīsiet. Kāpēc tā? Ja jau peļņa jāskaita valsts kasē, tad jau amatpersonu deklarācijām ar jābūt.Bet nav.

Jaunais vadītājs Reinis Bērziņš ir Tautas partijas biedrs, kas kandidēja no Tautas partijas saraksta, šā iemesla dēļ Štokenbergs viņu iecēla ļoti naudīgajā Patentu valdes direktora amatā.

Valdei ir sadarbība ar visām pasaules valstīm, semināri, komandējumi, dalībvalsts braucieni.


Dīvains ir fakts, ka Z.Aumeisters neteica R.Bērziņam par kontiem. Iespējams, ka Z.Aumeisters dziļi sirdī ir citas partijas piekritējs un bija zobs uz Tautas partiju.


Ļoti savdabīgs un interesants personāžs tur bija ilggadējais darbinieks A.Poļakovs - nu jau pensijā laikam, bet savā laikā brīnījos, ka viņš VIENLAIKUS ir gan direktora Z.Aumeistera direktora vietnieks, gan Juridiskās daļas vadītājs, tas man šķita nesavienojami un aizdomīgi.

Atbildēt

Paijai

25.09.2011. 21:36

Nu, tur jau TV visu pastāstīja, un policija šeit nu savu darbu izdarīs - nekur neliksies. Bet kungs izskatās, maigi izsakoties, dīvains - jo tak nevarēja cerēt, ka neatklās...
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

Paija

25.09.2011. 21:09

Vai Pietiek redakcija veiks pētniecisko žurnalistiku par to, ka Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Patentu valdei ir slepeni konti Šveices un Vācijas bankās apmēram miljons naudiņu...Par to zinājis tikai viņš vienīgais...

Pret bijušo vadītāju, kas gadu jau pensijā,it kā sākts kriminālprocess...

Pats Aumeisters ir neparasti jauneklīgs un šarmants kungs, vai tas varētu būt, ka vadot Patentu valdi kopš 1992.gada, viņš bijis negodīgs?

Atbildēt

Eduards

25.09.2011. 15:08

Ļoti gaidīju,ka LAPSAS kungs pavērs ,,ĶĒĶA'' durvis!?
Tiesas sēdi biju spiests pārcelt uz rakstveida izskatīšanu!
Par to tagad rakstu sūdzi'bu,kā ari'par to, ka tiesnese ANDERSONE atteicās skati't lietu atbilstoši PIETEIKUMAM-Prasu ierosināt disciplinārsodu ar tālāko tiesneses nomaiņu.
Ļoti noderētu JŪSU klātbūtne-cita'di būšu spiests-protestējot pret tiesnešu patvaļu-izģērbties tiesas priekšā-kā to izdarīja ķīniete

Atbildēt

kukuvasam

24.09.2011. 19:38

Tā nu gluži nav. Cenšamies atbildēt uz jautājumiem, ja tādi ir, un arī iesūtīto informāciju cenšamies izmantot. Visu, protams, nevaram, bet no pēdējās dienās iesūtītās īpaši noderīgās informācijas varam minēt, piemēram, norādes uz pilsoņa Rudeško biogrāfijas datiem un vēl šo to par airbaltiku, arī dažus viedokļus - pēdējais bija Normunds Kārkls no Liepājas. Ar vārdu sakot, darām, ko varam.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

Dark Side

24.09.2011. 18:20

-- Всем, перешедшим на Темную Сторону.
Мы говорили, что у нас есть печеньки, но никто не говорил, что вы их получите.
--С уважением, - Темная Сторона.

Atbildēt

kukuvass

24.09.2011. 12:25

Šī sadaļa jau sen nesaucas "Jūsu ieteikumi un jautājumi", jo vairums gadījumu pēc vienīgā un visobjektīvākā patiesības zinātāja Lapsas uzskatiem, tiem nav nekādas vērtības. Pietiek dažreiz formāli komunicē ar jautājumu/ieteikumu autoriem, bet pamatā nekas nenotiek, tieši tāpat, kā nekas nenotiek ar iesūtītiem materiāliem e-pastā...

Atbildēt

Lato Lapsas kungam

23.09.2011. 18:37

Lūdzu,iepazīstieties ar šo rakstu un esiet tik drosmīgs to komentēt un publicēt savā saitā!
http://www.guardian.co.uk/commentisfree/cifamerica/2011/sep/16/latvia-anders-aslund-austerity

Atbildēt

Un ko nu???

23.09.2011. 18:31

Latvijas veiksmes stāsts 45
Sandris Točs, 2011. gada 23. septembris 07:19
Auksta ūdens šalts konsolidācijas entuziastiem ir Džefrija Sommersa un Maikla Hadsona raksts britu Guardian, kurā viņi brīdina Eiropu un ASV nekādā gadījumā nesekot Latvijas piemēram.

ASV ekonomikas profesori brīdina Rietumus neiekrist pazīstamā zviedru banku lobista Andersa Oslunda lamatās, atgādinot par viņa kopā ar Valdi Dombrovski sarakstīto grāmatu, kas ir mudinājums neoliberālisma politikas turpināšanai ES un ASV ekonomikās. Profesori ir pārliecināti, ka Latvijas realitātē «iekšējā devalvācija» kalpo citam galvenajam mērķim, bet eiro ieviešanas vajadzība ir tikai skaists iegansts noteiktai politikai.

Saistītie rakstiKontroles koalīcija 8
Simulakrs 19
Diena pēc rītdienas 17
Gan austrumi, gan rietumi 14
ĢMO briesmas 50
Darba mašīnu problēma 10
Kokosrieksti 21
Valda Dombrovska reālais «veiksmes stāsts», pēc Hadsona un Sommersa domām, ir šāds: «Bankas saņem iedzīvotāju maksājumus, kamēr tie maksā… kredīti norakstīti netiek.» Guardian atgādina, ka «latvieši maksā savus privātos parādus, ar to palīdzot Oslunda dzimtenei Zviedrijai nesaskarties ar ekonomisko krīzi, kamēr pašas Latvijas situācija ir traģiska».

Divi svarīgi virzieni Oslunda/Dombrovska «toksiskās taupības» politikā, kā to nosauc Hadsons/Sommerss, ir algu samazināšana un bezalgas ienākumu nogriešana - «iekšējās devalvācijas» sāls. Diemžēl zviedru banku interesēs tiek ziedota reālā Latvijas ekonomika, jo iekšējais patēriņš krasi sarūk, bet emigrācija ir dramatiska, uzsver ASV autori.

Kontraversionālais raksts Latvija un iekšējās devalvācijas skolnieki izlasāms guardien.co.uk (Latvia and the disciples of «internal devaluation», Jeffrey Sommers and Michael Hudson, 16 september 2011).

Par kontraversionālu to saucu tāpēc, ka Latvijā tā tiek saukts jebkurš viedoklis, kas ir pretrunā ar konsolidācijas politiku. Valdības veidošanas sarunās Vienotībai, ZRP un VL ir fantastiska vienprātība par to, ka Dombrovska politika saknē ir pareiza.

Atbildēt

Lapas:    67   66   65   64   63   62   61   60   59   58   57   56   55   54   53   52   51   50   49   48   47   46   45   44   43   42   41   40   39   38   37   36   35   34   33   32   31   30   29   28   27   26   25   24   23   22   21   20   19   18   17   16   15   14   13   12   11   10   9   8   7   6   5   4   3   2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...