10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 36,6 miljoni eiro
PIETIEK27.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas Bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Pārpublicējam pagājušā gada Rīgas lielāko darījumu pirmo desmitnieku, kura pirmajā vietā ir darījums par īpaši iespaidīgu summu - 36,6 miljoniem eiro.
1. 36,60 miljoni eiro
Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Vispirms par 36,57 miljoniem eiro tika pārdotas 999/1000 domājamās daļas, bet pēc tam atlikusī daļa par 36 tūkstošiem eiro. Darījums notika pirms gada februārī, kad to savā īpašumā ieguva SIA Place 11, kas pieder „Informētajiem ieguldītājiem paredzētai ieguldījumu slēgta tipa akciju sabiedrībai” NT Pletros Fondas. Pārdevējs to savā īpašumā ieguva 2015.gadā par 1,22 miljoniem eiro no ieguldījumu pārvaldes AS Finasta Asset Management. Ēkas jaunbūve zemesgabalam pievienota jau 2014.gadā, kad šis nekustamais īpašums piederēja SIA Kates centrs. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.
2. 16,80 miljoni eiro
Aprīlī SIA PN Project, kas pieder Lietuvas UAB Lords LB Asset Management, nopirka 5,8287 hektārus zemes septiņām būvēm Balasta dambī 2. Īpašumu pārdeva Latvijas kuģniecības meitas uzņēmums SIA LASCO Investment, kas to 2016.gadā ieguva reorganizācijas rezultātā. Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
3. 9,22 miljoni eiro
Pērn aprīlī Satiksmes ministrija par šādu oficiālo summu noslēgusi pārdošanas procesu 87 687 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar 17 būvēm Andrejostas ielā 5 k-5. Saskaņā ar 2008.gada slēgto nomaksas pirkuma līgumu to savā īpašumā ieguva SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums piederošā SIA Elevators Andrejsala. Šajā uzņēmumā pastarpināti daļas pieder bijušajam politiķim Aināram Šleseram un vairākkārtējā premjera Andra Šķēles ģimenei. Uz īpašumu nostiprinātas divas hipotēkas par labu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas 2011.gadā aizdevis 2,56 miljonus eiro, bet 2014.gadā vēl 492 tūkstošus eiro.
4. 6,20 miljoni eiro
Par šādu summu 244 875 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Ulbrokas ielā izdevies pārdot vienai no lielākajām galvaspilsētas zemes īpašniecēm – 1934.gadā dzimušajai Baibai Gaisai. To par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro nopirka SIA MMS Property Solutions, kas pieder CE - Beteiligungs-GmbH un, kā zināms, faktiski darbojas veikalu tīkla Lidl interesēs. Pirkuma līgums slēgts 2016.gada decembrī, bet pērn aprīlī pieņemti pirkuma līguma grozījumi. Šis īpašums nekad nav bijis ieķīlāts, un arī šajā darījumā hipotekārais aizdevums nav izmantots.
5. 6,03 miljoni eiro
Par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro pērn jūlijā Citycon Group Ltd pārdevusi 4689 kvadrātmetrus zemes ar būvi Tērbatas ielā 2 jeb Vernisāžu. To nopirka SIA Euro Luxe Trading Investments. Šajā uzņēmumā 10% pieder Mārcim Zeikam, bet atlikušās daļas ārvalstniekam Uktamam Aripovam. Pārdevējs šo iespaidīgo ēku īpašumā 2014.gadā oficiāli ieguva par lielāku summu – 6,75 miljoniem latu (9,60 miljoni eiro). Uz īpašumu saglabājusies četru miljonu eiro hipotēka par labu SIA Euro Luxe Trading Latvia.
6. 5,50 miljoni eiro
Par šādu summu jaunu saimnieku 13 325 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ēkām Brīvības gatvē 214M izdevies atrast nu jau bijušās DNB bankas atņemto nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA Salvus 6, kura to savā īpašumā ar tiesas lēmumu ieguva 2017.gadā. Jaunākais darījums slēgts pagājušā gada augustā, kad to savā īpašumā ieguva SIA NHC 2. Jaunais īpašnieks, kas pieder AS New Hanza Capital, to iegādājās par saviem līdzekļiem, neizmantojot kredītdevēju finansējumu.
7. 5,25 miljoni eiro
SIA BMS tehnoloģija simtprocentīgi piederošā SIA KB house pērn jūnijā izsolē nopirka 1291 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu administratīvo ēku Elizabetes ielā 41/43, ko pārdeva AS Attīstības finanšu institūcija Altum. Šis īpašums savulaik bijis Ekonomikas ministrijas īpašumā, tad pārgājis VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankai, tad – Altum. Pēdējā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
8. 4,91 miljons eiro
16 552 kvadrātmetrus liels zemesgabals Prūšu ielā 4 pērn piedzīvojis virkni darījumu, no kuriem lielākais ir gandrīz piecus miljonus vērtais darījums: par šādu summu 1962.gadā dzimusī AS Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka oktobra sākumā pārdeva 218748/227735 daļas SIA Vitala, kas tās jau pērn sāka pārdot tālāk. Vitalas īpašnieki ir vairākas privātpersonas – puse kapitāldaļu tajā pieder 1972.gadā dzimušajai Rimai Manukovai, 25% - 1986.gadā dzimušajai Diānai Merzlovai, 24% - 1990.gadā dzimušajai Elīnai Semjonovai, bet 1% - 1954.gadā dzimušajai Ludmilai Veikutai. Arī pati Aldona Šluka pērn šo īpašumu tirgojusi pa daļām vairākām personām. 2006.gadā viņa bija vienīgā šī zemesgabala īpašniece, bet pērn aktīvi to pa daļām pārdevusi dzīvokļu īpašniekiem, kopumā summās ap tūkstoti vai diviem iekasējot 13,5 tūkstošus eiro. Tālāk jau zemi tirgojusi SIA Vitala jau par daudz augstākām summām, iekasējot vairāk nekā 190 tūkstošus eiro. Lai nopirktu šo īpašumu, SIA Vitala hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.
9. 4,70 miljoni eiro
Vienai no Latvijas bagātākajām sievietēm Antrai Lūsiņai piederošā SIA Baltrade pērn augustā par šādu summu nopirka 5282 kvadrātmetrus zemes ar būvi Balasta dambī 7. To pārdeva SEB bankas atņemto māju saimniece SIA Latectus, kura to bija ieguvusi tiesas ceļā. Jaunā īpašniece nekustamo īpašumu nopirkusi par pašas līdzekļiem.
10. 4,20 miljoni eiro
Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecība Latvijā pērn jūlijā par vairāk nekā četriem miljoniem eiro nopirka 849 kvadrātmetrus zemes ar iestādes ēkām Elizabetes ielā 1. Īpašumu pārdeva AS Latvijas kuģniecība. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas 1,80 un 1,13 miljonu eiro hipotēkas, kas bija uzliktas par labu AS Ventspils nafta. Vēstniecība īpašumu pirkusi bez hipotekārā kredīta izmantošanas.
Pilns aizvadītā gada 20 lielāko Rīgā notikušo nekustamā īpašuma darījumu pārskats lasāms laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
