Apkopoti 10.Saeimā tikušo politisko spēku un atsevišķu deputātu balsojumi, kas parāda attieksmi pret latviešu valodu un pamatnācijas etnisko un pilsonisko komfortu.
Balsojumu latviskums mērīts 32 zīmīgos balsojumos, kuros ietverti priekšlikumi par lielākiem administratīvajiem sodiem par valsts valodas likuma pārkāpumiem, grozījumi Imigrācijas likumā, lai pārtrauktu uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem, grozījumi Darba likumā, kas aizliegtu krieviski nerunājošo jauniešu diskrimināciju, nacionālās pretošanās kustības statusa piešķiršanu leģionāriem u.c.*
Atbilstoši šiem balsojumiem 10.Saeimas frakcijām un atsevišķiem deputātiem aprēķināts latviskuma indekss, kas būtu jāņem vērā, ja vēlētājam politisko spēku un deputātu nacionālā pašcieņa ir svarīgs arguments izvēles izdarīšanai.
Indekss mērīts procentos no balsojumiem un piešķirts gradācijā no +100% līdz -100%.
Vislatviskākais politiskais spēks 10.Saeimā bijusi Nacionālā apvienība VL – TB/LNNK (NA), kuras indekss nemainīgi saglabājies +100%.
Nākamā latviskākās politiskā apvienība ir Vienotība (V) , kuras latviskuma indekss ir +58,6% un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar +25,5%. Apvienības Par labu Latviju (PLL) indekss ir negatīvs -39%, savukārt Saskaņas centra (SC) „latviskums” ir gandrīz absolūti negatīvs – 99,5%.
Apkopojums liecina, ka politisko apvienību izpratne par vēlētāju gaumi ir pietiekama, jo pēc Valda Zatlera Rīkojuma Nr.2 Vienotības latviskums no +33,6% spēji uzkāpa līdz +96,2%, tomēr nepārspēta paliek ZZS, kuras latviskums no -5,7% uzleca līdz +75,1%. Arī PLL latviskums pacēlās no -43,5% līdz pat -26,1%, un pat SC latviskums kāpa par 2,3%. Tas izskaidrojams gan ar pēkšņo priekšvēlēšanu laika iestāšanos un vēlēšanos izpatikt vēlētājiem, gan arī ar to, ka par gudrāko un pieredzējušāko kolēģu kritizētie Nacionālās Apvienības iesniegtie likumprojekti tomēr bija vienīgie, lai atrisinātu vairākas sasāpējušas problēmas, tai skaitā latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū.
Diemžēl tas neliecina par ilgtermiņa domāšanu, jo vēlētājiem būtu svarīgi, ka deputāti nemaina savu pārliecību īsi pirms vai uzreiz pēc vēlēšanām. Deputāta galvenais darbs ir tautas un valsts interesēm atbilstošs balsojums, kas atbilst kopējai partijas ilgtermiņa programmai.
Bez visiem Nacionālās apvienības deputātiem par izteikti latviskiem balsojumiem jāuzteic Kārlis Šadurskis (+94% / šajās vēlēšanās nestartēs), Ingūna Rībena (+93% / startēs ar Nr.9 Rīgā), Dzintra Hirša (+87 / diemžēl vēlēšanās nestartēs), Janīna Kursīte – Pakule (+83 / startēs ar Nr.3 Kurzemē), Ingmārs Čaklais (+80 / startēs ar Nr.9 Vidzemē), Ina Druviete (+79 / startēs ar Nr.5 Vidzemē), Ilze Vergina (+79% / startēs ar Nr.10 Vidzemē), Ilma Čepāne (+79% / startēs ar Nr. 3 Vidzemē) un Rasma Kārkliņa (+78% / startēs ar Nr. 8 Rīgā) no Vienotības. Gandrīz visi latviskākie Vienotības deputāti, izņemot Ingūnu Rībenu, nāk no Pilsoniskās savienības.
Visnelatviskākie Vienotības deputāti bijuši Aleksejs Loskutovs (+4% / startēs ar Nr. 2 Latgalē), Guntars Galvanovskis (+17%), Klāvs Olšteins (+18%/ startēs no Zatlera reformu partijas) un Solvita Āboltiņa (+31% / startēs ar Nr 1. Kurzemē). Pazīstamo sabiedrisko darbinieku Ojāra Kalniņa (startēs ar Nr. 7 Rīgā) un Ata Lejiņa (startēs ar Nr. 3 Zemgalē) latviskums ir izteikti viduvējs - ap +50%. Redzams, ka nacionālajos jautājumos Vienotībai nav nekādas vienotības.
No ZZS vislatviskākais deputāts ir Ingmārs Līdaka (+92% / startēs kā Nr. 2 Vidzemē) un Zemgales Andris Bērziņš (+57% / startēs ar Nr. 2 Zemgalē). Visnelatviskākie ZZS deputāti – pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš (-43%), Reizniece Dana (-26% / startēs ar Nr. 1 Kurzemē), Gundars Daudze (-14%) un Rihards Eigims (+4% / startēs ar Nr. 1 Latgalē).
Uz vispārējā apvienības Par labu Latviju (PLL) ar +17% latviskuma indeksu izceļas Māris Kučinskis, kas šajās vēlēšanās startēs no ZZS saraksta ar 4.numuru Vidzemē.
Analīze parāda, ka Aināra Šlesera (-71%), Andra Šķēles (-37%) un diemžēl arī pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa (-43%) uzskati par valsts valodu, pilsonības vērtību un zemes resursu piederību ir ļoti tuvi Saskaņas centra proponētajiem. Kā zināms, šajā politiskajā spēkā ir vairāki cilvēki, kuru izteikumi ir klajā pretrunā ar Satversmi un naidīgi Latvijas valstij.
Secinājumi - attieksme pret latviešu valodu ir saistāma ar godīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tautu visās jomās – kā demokrātiskā valsts pārvaldē, tā arī tautsaimniecībā un vietējo ražotāju aizsardzībā.
*08.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010.Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (172/Lp10), nodošana komisijām;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
27.01.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (201/Lp10), nodošana komisijām;
27.01.2011. Grozījumi Imigrācijas likumā (203/Lp10), nodošana komisijām;
27.01.2011. Grozījumi Darba likumā (206/Lp10), nodošana komisijām;
24.02.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), nodošana komisijām;
24.02.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums;
28.04.2011. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), nodošana komisijām;
12.05.2011. Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (343/Lp10), nodošana komisijām;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
16.06.2011. Grozījums Imigrācijas likumā (404/Lp10), nodošana komisijām;
16.06.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), nodošana komisijām;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
14.07.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
21.07.2011. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10), nodošana komisijām;
21.07.2011. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10).
Iesaki rakstu: 
Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.