Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā saistībā ar Ekonomistu apvienības 2010 lēmumu izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir izvēlēts par šāgada Spīdolas balvas ieguvēju, publiski tiek uzdots jautājums – ko tad ministrs ir reālu paveicis, gadu atrodoties savā postenī? Publicējam Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta skaidrojumu – kas ir tas, ko ministrija uzskata par Ķīļa reāli paveiktajiem darbiem.

1. Veikta pilnīga Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācija.

Būtiski optimizēta un vienkāršota ministrijas struktūra - 9 departamentu vietā ar 2012.gada 25.jūniju darbu turpina 6; 25 nodaļu vietā palikušas vien 2 - mazināta birokrātija, nodrošināta ātrāka dokumentu aprite, elastīgu jaunu rīcībpolitiku izstrāde un ieviešana. Notikušas vērā ņemamas pārmaiņas ministrijas ierēdņu sastāvā: visiem departamentiem ir jauna vadība; reorganizācijas procesā kopumā skartas 43 amatu vietas - likvidējot vakantās amata vietas, atbrīvojot vai pārceļot darbiniekus un ierēdņus. Uz valsts sekretāra amata vietu izsludināts atklāts konkurss.

Paralēli reorganizācijas procesam ir izmeklēta disciplinārlieta pret IZM valsts sekretāru M.Gruškevicu, valsts sekretāra vietnieci I.Štāli un Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori I.Gludīti. Saskaņā ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu pieņemts lēmums atbrīvot minētos ierēdņus no amata. Šis lēmums ir signāls tam, ka neskaidri organizētas būtisku iepirkumu procedūras un projekti Izglītības un zinātnes ministrijā nav pieļaujami un turpmāk netiks akceptēti.

2. Paaugstinātas pedagogu algas, ieviešot principiāli jaunu diferencēšanas sistēmu, kas nodrošina darba kvalitātes sasaisti ar atalgojuma pieaugumu.

Paaugstinātas pedagogu zemākās mēneša darba algu likmes par 10 procentiem, tādējādi palielinot algas jaunajiem pedagogiem un tiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Panākta visu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vienādošana, novēršot nevienlīdzību starp IZM un citu ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem. Palielinātas iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10 procentiem, palielinot atalgojuma gradāciju atkarībā no izglītojamo skaita.

Pedagogiem, kas ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 4. pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu noteikta piemaksa 8 procentu apmērā, savukārt pedagogiem, kas ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 5. pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu noteikta piemaksu 12 procentu apmērā, tādējādi motivējot tos pedagogus, kuriem ir augstākā profesionālā kvalifikācija.

3. Veikta būtiska reforma profesionālajā izglītībā, koncentrējot ES struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgos projektos.

Otrās projektu atlases kārtas īstenošanai novirzīts un koncentrēts finansējums 91 miljona latu apmērā. Par šiem līdzekļiem pilnībā pabeigta moderna infrastruktūra un mācību aprīkojums tiks nodrošināts 11 profesionālās izglītības iestādēs. Turpinās projekti vēl 15 profesionālās izglītības iestādēs aktivitātes pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par kopējo summu 22 miljonu latu apmērā.

Panākts, ka kopā profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un modernizēšanai ir novirzīti finanšu līdzekļi kopumā 113 miljonu latu apmērā. Reformas un līdzekļu koncentrācijas rezultātā Latvija iegūs 11 pilnībā modernizētus un aprīkotus, mūsdienu prasībām atbilstošus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos.

4. Izstrādāta reforma stingrākai studiju virzienu akreditācijai un kvalitātes celšanai augstākajā izglītībā.

Valdībā apstiprināti "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", saskaņā ar kuriem līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija, vērtējot 29 noteiktos studiju virzienus.

Akreditācijas procesa organizēšanai tiek organizēts starptautisks konkurss ar nolūku izvēlēties neatkarīgu un Eiropā sertificētu institūciju, kas turpmāk veiks augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju. Noteikumu maiņa paredz, ka akreditācijai noteikti izmērāmi kritēriji un metodika. Līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, tajā iekļauti vairāk darba devēju pārstāvji. Ekspertu atlase padarīta caurspīdīga (pēc atbilstības kritēriju novērtēšanas izmantos nejaušības izvēles principu).

5. Izstrādāts un publiskots Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā, kurā uzrādīti veicamie uzdevumi, izpildes termiņi un atbildīgie.

Plānā ietverti reformu pasākumi šādos virzienos: pedagogu profesionālās darbības kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrāde, izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde, mazo skolu attīstība, izglītības finansēšanas sistēmas izstrāde, pirmsskolas izglītība, mācību satura un mācību procesa organizācija un iekļaujošā izglītība.

Plānu izstrādājušas 8 darba grupas, kurās piedalījās gandrīz 70 izglītības eksperti, lai īstenotu Valdības rīcības plānā noteikto, kā arī īstenotu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas izglītībā.

6. Ar 2012. gada 1.septembri samazināta obligātā dokumentācija izglītības iestādēs.

Lai veicinātu skolu autonomiju un individualitāti, kā arī mazinātu birokrātiju, IZM izstrādājusi un MK 14.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.779 "Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju", kuri paredz, ka mācību priekšmetu tematiskie plāni un pirmsskolas izglītības skolotāja dienasgrāmata turpmāk nebūs obligāti.

7. Izsludināts un noslēdzies konkurss par digitālo mācību līdzekļu izstrādi 300 000 latu apmērā.

Jau 2012./2013. mācību gadā skolām pieejamo mācību līdzekļu klāstu papildinās vismaz 30 jauni digitāli mācību materiāli, kas palīdzēs īstenot svarīgu izglītības modernizācijas mērķi - palielināt informācijas tehnoloģiju izmantojumu izglītībā. Digitālo materiālu izstrādi no valsts budžeta līdzekļiem finansē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izglītības inovācijas projektu konkurss.

Izvērtējot projektus, par sekmīgākajiem atzīti tie, kas piedāvāja konkrēta mācību priekšmeta vai vielas apguvei izmantot vairākus informācijas pasniegšanas veidus: audio, video, teksts, interaktīvi uzdevumi, kā arī viedtālruņa aplikācijas. 258 pieteikumu konkurencē atbalstīti 39 projekti.

8. Par 300 000 latu palielināts finansējums mācību literatūras iegādei, sasniedzot pirmskrīzes apjomu.

2012.gada valsts budžeta grozījumos ir piešķirts papildu finansējums mācību literatūras iegādei 300 000 Ls apmērā, kas nozīmē, ka 2012./2013. mācību gadā finansējums uz vienu bērnu ir 3.53 lati.

Ievērojot atšķirīgās pašvaldību finansiālās iespējas, Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi rosināt 2013. gada valsts budžetā palielināt finansējumu mācību literatūras iegādei, nodrošinot 7 Ls vienam bērnam.

9. No 2012. gada 1.septembra ieviesti apmaksāti asistentu pakalpojumi skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Lai nodrošinātu skolēnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu ikdienas mācību procesā un sociālajā dzīvē līdzās visiem pārējiem skolēniem, sākot ar 2012. gada 1.septembri pēc LR Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju sadarbības ieviesti valsts apmaksāti asistenta pakalpojumu skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un budžeta grozījumi paredz, ka skolēniem ar īpašām vajadzībām nodrošinātas tiesības skolās saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai. Pakalpojuma nodrošināšana 2012. gadā no valsts budžeta prasīs 281 932 latu finansējumu, savukārt 2013. gadā - 845 796 latus.

10. Nodrošināta iespēja atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus.

Jebkuram cilvēkam šobrīd ir tiesības vērsties augstskolā vai koledžā ar lūgumu atzīt agrāk iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci (studiju rezultātus) noteiktā augstskolas vai koledžas studiju programmā vai tās daļā. (To paredz 2012. gada 10.janvārī apstiprinātie MK noteikumi Nr.36 "Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi").

11. Apstiprināta grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība.

IZM izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums.

12. Apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, paplašinot latviešu valodas rotaļnodarbību skaitu.

31.jūlijā valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām". Tas nosaka valsts pirmsskolas izglītības satura mērķi un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus, pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus un šo noteikumu prasībām atbilstošus vispārējās pirmsskolas izglītības, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības, speciālās pirmsskolas izglītības un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu paraugus.

Galvenās izmaiņas pirmsskolas izglītības vadlīnijās skar mazākumtautību izglītības programmas, kur paplašināts latviešu valodas rotaļnodarbību skaits nedēļā bērniem no piecu gadu vecuma - ne mazāk kā 5 nodarbības latviešu valodā (iepriekš - 2 rotaļnodarbības).

13. Sakārtota sporta finansēšanas kārtība.

Lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, izstrādāti Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1036 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas". Minētie noteikumi pašvaldību un privātajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm no 2012.gada 1.janvāra nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz valsts finansējumu.

14. Sagatavota zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana.

Lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, paredzēts veikt Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu. Plānots arī organizēt un nodrošināt zinātnes un inovāciju politikas starptautiskās ekspertīzes veikšanu, izstrādāt rekomendācijas Latvijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai un sagatavot rīcības plānu rekomendāciju ieviešanai, kā arī izstrādāt zinātnisko institūciju efektīvas darbības modeli atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Rezultātā tiks iegūts objektīvs pašreizējās zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas izvērtējums un priekšlikumi efektīvai zinātnes un inovāciju attīstības politikas tālākai pilnveidošanai un ieviešanai.

2012.gada 15.maijā Ministru kabinets izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu un pieņēma lēmumu, ka ārējais izvērtējums veicams sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. IZM sagatavotais MK noteikumu projekts "Par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ziemeļu Ministru padomes sadarbības līgumu" 2012.gada 23.oktobrī apstiprināts valdībā.

15. Vienādotas naudas balvas olimpiešiem un paraolimpiešiem par izciliem sasniegumiem sportā.

Pēc trīs ministru - Roberta Ķīļa, Ilzes Viņķeles un Andra Vilka - iniciatīvas pieņemts lēmums palielināt prēmijas paraolimpiešiem, kuriem līdz ar to būs iespēja saņemt tikpat lielas naudas balvas kā klasisko olimpisko spēļu medaļniekiem.

Turpmāk par olimpiskajās spēlēs, paraolimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu individuālajos sporta veidos prēmijas apmērs varēs būt līdz 100 tūkstošiem latu, bet par pirmo vietu komandu sporta veidos - līdz 300 tūkstošiem.

Novērtē šo rakstu:

56
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...