3100 kvadrātmetru Mārupes zemes par latu kvadrātmetrā: Bondaru pāris pie īpašuma tikuši apšaubāma darījuma rezultātā

Bondara valsts amatpersonas deklarācijā par 2001. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzē ir deklarēta kopīpašumā ar Ievu Bondari esoša jaunbūve un zeme Mārupē, bet kopš 2002. gada - māja un zeme Mārupē.

Zemesgrāmatas dati rāda, ka Mārupes īpašums Bondaru ģimenes rīcībā nonācis vairākos piegājienos. Visizdevīgākais „darījums” Ievai Bondarei sanācis 2001. gada 30. jūlijā, kad 1934. gadā dzimusī Narcisa Ivbule viņai 8565 kvadrātmetrus Mārupes zemes uzdāvinājusi, kā dāvinājuma vērtību uzrādot vienu tūkstoti latu. 

Publiski pieejamās datu bāzēs šādas informācijas nav, bet vairāki Pietiek lasītāji ir norādījuši, ka Narcisa Ivbule esot Ievas Bondares māte. Taču, kā izrādās, šis nav vienīgais politiķa ģimenes īpaši izdevīgais darījums. varētu saistīt tuvas radniecības saites (publiskās datu bāzēs šādas informācijas nav), taču par šo otru darījumu, saskaņā ar kuru Mārupes zeme pirkta par latu kvadrātmetrā, nav pat šādu mājienu.

2002. gada 4. jūnijā Bondaru ģimene uz uzdāvinātā zemesgabala ir nodevusi ekspluatācijā dzīvojamo māj, bet vēl gadu vēlāk, 2003. gada 10. jūlijā par 3000 latu izdevies nopirkt vēl otru zemesgabalu 3100 kvadrātmetru platībā, tātad par Mārupes zemi maksājot mazāk nekā vienu latu kvadrātmetrā.

Lai gan arī par šī zemesgabala oficiālo īpašnieci kļuvusi Ieva Bondare, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas datiem, darījumu veicis Bondars: viņš 2003. gadā „saskaņā ar pirkuma līgumu" Nellijai Veinbergai oficiāli samaksājis tieši šādu summu – 3000 latu.

Par to, kāda patiesībā jau 2001. gadā ir bijusi Mārupes īpašuma vērtība, liecina fakts, ka jau tā paša 2001. gada 20. augustā, tātad divus mēnešus pēc dāvinājuma īpašums ir ieķīlāts Latvijas Unibankā jau par principiāli citu summu – 43 867 latiem. 2004. gadā Nord/LB Latvija īpašums ieķīlāts jau par 72 490 latiem.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka pēc Bondaram finansiāli potenciāli iznīcinošā tiesas sprieduma Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekļu atbildības lietā ģimene ir metusies veikt darbības, kas liek domāt par mēģinājumiem paglābt Mārupes īpašumu no iespējamas zaudēšanas.

Šā gada 26. jūlijā Laulāto mantisko attiecību reģistrā ir oficiāli reģistrēta 1971. gadā dzimušā Bondara un viņa 1972. gadā dzimušās sievas „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienīgi sievas īpašumā skaitās vienīgā patiesi vērtīgā Bondaru ģimenes manta – aprakstītais nekustamais īpašums Ieviņas Mārupē.

Kā mantas sadales vienošanās datums gan minēts datums pirms 11 gadiem - 2006. gada 12. jūnijs, taču šis laulību līgums ir reģistrēts jau pēc tiesas sprieduma. Joprojām atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešām ir noslēgta pirms 11 gadiem vai arī ar šāda datuma norādīšanu Bondars mēģina realizēt diezgan primitīvu blēdību – primitīvu tāpēc, ka tai faktiski nav cerību uz izdošanos.

Pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.

Lai gan Bondaru laulātais pāris vienošanos par mantas sadali it kā esot noslēdzis pirms 11 gadiem, tas oficiāli nav ticis reģistrēts. Tikmēr Civillikums skaidri nosaka: „Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.”

Savukārt Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda jau pieminēto šā gada 26. jūliju, savukārt zemesgrāmatā redzams, ka tajā laulību līgums ir iesniegts tikai dažas dienas agrāk – šā gada 21. jūlijā. (Pats Bondars nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar zemesgrāmatā iesniegto līgumu.)

Tas savukārt nozīmē – ja Bondari šķirtos, pilnīgi pietiktu ar viņu starpā noslēgtu vienošanos, kas nekur nav reģistrēta. Toties gadījumā, ja ir darīšana ar trešajām personām, tad tām šāda pirms 11 gadiem it kā noslēgta vienošanās nav saistoša – un piedziņa gadījumā, ja šāds spriedums arī stāsies spēkā, neizbēgami tiks vērsta arī uz „Mārupes miera ostu” un „ķirbju sarunvietu”.

Interesanti, ka nevienam medijam Bondars nav atklāti skaidrojis šo situāciju un savas darbības. „Kāpēc tagad ir reģistrēts? Zināt, ja es jums tagad stāstīšu visus veidus, kā es aizstāvēšos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, būs ļoti izdevīgi,” – tādu atbildi viņš sniedzis, piemēram, sabiedriskajam radio.

Pietiek labprāt publicēs politiķa Bondara skaidrojumus par šiem darījumiem, ja tādi tiks saņemti.

Novērtē šo rakstu: