4,6 eiro par 12,5 skrūvju ieskrūvēšanu – Rīgas dome pērk remontdarbus
PIETIEK08.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvalde, ne aci nepamirkšķinot, noslēgusi līgumu par remontdarbiem, kurā piedāvāts stundas laikā OSB plāksnē ieskrūvēt 12,5 skrūves, turklāt par šo apjomīgo un sarežģīto darbu prasīti 37,34 eiro dienā jeb 0,37 eiro par katras skrūves ieskrūvēšanu. Rīgas domi nav mulsinājis arī fakts, ka superlēnajai skrūvēšanai pievērsīsies veseli astoņi darbinieki, jo šīs remontdarbu izmaksas tā paredzējusi pietiesāt no nama īpašnieka.
Ja kāds prasa vēl astronomiskākas summas, tad Rīgas dome ir gatava „izpildīt likuma prasību par lētākā piedāvājuma izvēlēšanos” un slēgt līgumu, pat neiedziļinoties, par ko īsti tiek prasīta nauda. To skaidri apliecina līgums un tāme, ko galvaspilsētas Būvniecības pārvalde noslēgusi ar SIA Eirobūvmetāls par gājēju tuneļa būvniecību pie grausta Lomonosova ielā 5.
No līguma un tam pievienotās tāmes skaidri redzams, ka darbu veikšanai paredzēts iegādāties astoņas OSB plāksnes un vienu 0,3 kvadrātmetrus lielu brusu, kā arī četrus iepakojumus (katrā pa 200 skrūvēm) ar riģipša skrūvēm. Lai no šiem materiāliem sameistarotu gājēju tuneli, līgums atvēl divas dienas, taču saskaņā ar pieņemšanas/nodošanas aktu darbi paveikti vienas dienas laikā.
Lielāko summu saskaņā ar tāmi uzņēmums prasa nevis par materiāliem, bet par darbu – 279 latus (397 eiro). Tāmē arī atšifrēts, ka tas tiek prasīts par 64 stundu darbu, tātad OSB plākšņu skrūvēšanā piedalījušies veseli astoņi darbinieki un katram attiecīgi ar 100 skrūvēm bija jāpieskrūvē viena OSB plāksne.
Būvniecības pārvaldi, šķiet, nav mulsinājis, kādēļ šie labi apmaksātie darbinieki, kuriem maksāts 37,35 eiro dienā, spējuši stundas laikā ieskrūvēt vien vidēji 12,5 skrūves. Turklāt skrūvēšanai viņiem bijis nepieciešams arī kāds 100 eiro vērts mehānisms.
Lai gan pagaidām šie gājēju tuneļa celtniecības darbi apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas, Rīgas dome ir vērsusies tiesā, lai tos piedzītu no avārijas stāvoklī esošā nama Lomonosova ielā 5 īpašnieces SIA ZPZ, kam ar Rīgas domes lēmumu uzdots avārijas stāvoklī esošo namu nojaukt un pie tā cilvēku drošībai izbūvēt gājēju tuneli, kurš vētras laikā sagruva un kura atjaunošanu uzņēmās pašvaldības iestāde, nesagaidot nama īpašnieka rīcību.
ZPZ gan par šo dāsni apmaksāto darbu atlīdzināšanu ir gatava strīdēties tiesā, tādēļ pirms pusotra gada „lēnskrūvēšanā” ieguldītie līdzekļi joprojām nav atgūti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
