405 000 eiro vērtās operas izrādes organizētāji to "ieshēmojuši" naudas pieprasījumā Ministru kabinetam
PIETIEK17.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas noslēpt, kā tieši un kas tieši apstiprinājis lēmumu par operasValentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro, Pietiek ir noskaidrojis: Ministru kabinets, lemjot par finansējuma piešķiršanu, nemaz nav ticis informēts par šādas summas nepieciešamību vienas vienīgas operas izrādes rīkošanai. Konkrētā summa operai Berlīnē bijusi veikli "noslēpta" lielākā pieprasījumā vairākām aktivitātēm.
Kā jau ziņots, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.
"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Laizāne, apstiprinot arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro. Kopš šī brīža Laizāne no Pietiek jautājumiem izvairās.
"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām.
Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.
"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," ceturtdien skaidroja Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."
Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā jau kopš pirmdienas izvairās no skaidras atbildes sniegšanas - kurš tad tieši pieņēma lēmumu iekļaut operas izrādi Berlīnē prezidentūras pasākumos.
Šī izvairīšanās ir izskaidrojama, ņemot vērā Pietiek atklāto: finansējuma pieprasījumā, kas virzīts uz Ministru kabineta sēdi pagājušā gada martā, operas izrāde par 405 tūkstošiem eiro tālredzīgi nemaz nav minēta.
Tā vietā programmā minēta "Kultūras programma Vācijā, tai skaitā operas izrāde, Berlīnē un klasiskās mūzikas koncerti", kas kopā izmaksāšot 426 688 eiro. Par šo "ieshēmošanu" ir tieši atbildīga Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktora p.i. K.Pommere, kas šo dokumentu vīzējusi.
Jākobsone otrdien Pietiek nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc šajā informācijā Ministru kabinetam operas izrādes nav uzrādītas atsevišķi un kas izvēlējās tieši šādu informācijas pasniegšanas veidu.
Joprojām klusē arī Laizāne, kura aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties operas izrādes izmaksām, Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
