Iesaki rakstu: 
Piepildīti Pietiek jau vasaras beigās aprakstītie plāni par shēmu, kādā valstij pašlaik piederošā lidsabiedrība airBaltic varētu izvairīties no būtiskas daļas nodokļu nomaksas par pilotiem izmaksājamo atalgojumu tai pašai Latvijas valstij. Par jaundibinātās akciju sabiedrības vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts ilggadējs airBaltic darbinieks, vienlaikus Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra biznesa partneris Juris Pauls Cālītis.
Kā rāda Lursoft datubāze, pērnā gada 19. septembrī – vien pāris nedēļas pēc tam, kad atbildīgās amatpersonas Pietiek vairījās apstiprināt un komentēt plānu par nodokļu optimizāciju attiecībā uz pilotu algām, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība Aviation Crew Resources ar darbības veidu - darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir lidostā Rīga, Pilotu ielā 6, kur reģistrēti arī atsevišķi airBaltic meitasuzņēmumi. Jaunizveidotās akciju sabiedrības padomē iecelti trīs airBaltic viceprezidenti. AS Aviation Crew Resources padomes priekšsēdētājas amatā iecelta airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos Daiga Ērgle, bet padomē pārstāvēti lidsabiedrības viceprezidenti Ilze Mālkalne un Imants Jansons.
Par uzņēmuma vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts airBaltic ilggadējs darbinieks Juris Pauls Cālītis, kurš zināms arī kā Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra Nila Studenta biznesa partneris uzņēmumā SIA Meknes. Šīs firmas vārds neilgi pēc 10. Saeimas vēlēšanām izskanēja saistībā ar tā dēvēto "lakatiņu skandālu", kad atklājās, ka Čigāne savulaik nav deklarējusi un tādējādi izvairījusies no nodevu nomaksas par lielu daudzumu ievesto lakatu un citu aksesuāru. Līdzīgas preces nopērkamas SIA Meknes jūgendstila suvenīru veikaliņā klusajā centrā.
AS Aviation Crew Resources akcionāru saraksts publiskajos reģistros nav atrodams. Tomēr jau šovasar, kad tapa zināms plāns par airBaltic nodokļu optimizēšanu, neoficiāli izskanēja, ka par uzņēmuma akcionāriem kļūs lidsabiedrības piloti, kā rezultātā daļu darba samaksas viņi saņemtu algā, no kuras jānomaksā sociālie nodokļi, bet daļu – dividendēs, no kurām maksājamo nodokļu likme ir būtiski zemāka, turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka. Tādā veidā airBaltic iespējams samazināt pašas īpašniekam – Latvijas valstij – nodokļos nomaksājamās summas.
AS Aviation Crew Resources statūti noteic, ka dividendes akcionāriem tiek noteiktas un aprēķinātas reizi gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls sastāv no 80 000 akciju ar 1 lata nominālu katra. Akcionāri saskaņā ar statūtiem sadalīti divās kategorijās – A kategorijas akciju īpašniekos (79 480 akciju), kuras to īpašniekiem reizi gadā ļauj saņemt dividendes nenoteikta apmērā, kā arī dod balsstiesības akcionāru sapulcē, kā arī B kategorijas akciju īpašniekos (520 akciju), kuras to īpašniekiem dod tiesības garantēti saņemt dividendes 600 latu pamērā reizi gadā, bet nepiešķir balsstiesības akcionāru sapulcē.
Zināms, ka šādu praksi – samazināt daļu valstij maksājamo nodokļu – airBaltic ieviesa vēl Bertolta Flika laikā. Toreiz, 2009. gadā, lidsabiedrība savus pilotus pārformēja uz kādu Kipras ofšorā reģistrētu kompāniju, padarot viņus par akcionāriem un daļu darba samaksas izmaksājot dividendēs. Pašlaik, kad airBaltic pilnībā pārņēmusi valsts, izraudzīta shēma ar Latvijā dibinātu kompāniju. Pietiek zināms, ka jau vasarā Valsts ieņēmumu dienestam tika prasīts saskaņojums, lai izvairītos no pārmetumiem, ka izraudzītā shēma apiet Latvijas likumus. Septembra pašā sākumā, kad Pietiek par šo ieceri interesējās pie tagadējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, airBaltic padomes locekļa Kaspara Briškena, viņš konkrēti neapstiprināja šo plānu, bet uzsvēra, ka "jebkurā gadījumā eventuāli izvēlētais risinājums, pirmkārt, būs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, otrkārt, nodrošinās visu nodokļu nomaksu Latvijā, tādējādi respektējot airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti".
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
