"Ātrās palīdzības" auto konkursā komisija bijusi īpaši pretimnākoša Āboltiņas vīra uzņēmumam
PIETIEK12.01.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
as
15.01.2016. 15:35Interesanti! Paši piedalamies konkursos un dēļ nodokļu laicīgas nenomaksas par vienu dienu esam tikuši izsvilpti. Automātiski sagatvojamās izziņas nav palīdzējušas, savukārt Individuālas mūsu VID konsultante atteicās drukāt
Būs interesanti pavērot, kā šis gadījums atrisināsies!
Lai arī Bremze pats ir reāls kadrs, šoreiz +1 viņam par uzdrīkstēšanos pacelt balsi pret Sistēmu!
pilsonis
13.01.2016. 20:03Nu re kā cīnās , pirmo reizi pa ilgiem laikiem nevinnēja Domenikss un Moller auto, tagad katru sūdu sizvilks ārā , vai tad tiešām nav par ko citu rakstīt. Katrā ( uzsveru kartā) autortansporta iepirkumā (valsts, vai pašvaldības) kur transportlīdekļu skaits ir virs 10 notiekti ir veiktas nopietnas priekšizstrādes, lai šo konkursu vinnētu, tā tas diemžēl mūsu valstī ir jau gadiem.
Auto nozrē strādāju nu jau 18 gadu, tā kā pieredze ir. Pārsvarā gadījumos iepazīstoties ar nolikumu uzreiz un nekļūdīgi iespējams pateikt kādai automašīnas markai šis nolikums ir uzrakstīts. Nebūsim naivi
Gatis
13.01.2016. 16:12»
Herbe
Un nordei būs pēkšņi audits vai pat trakāk uzlidojums no fp un jautājums tiks noņemts
Gan jau ka viņi par to ir padomājuši un, ja kas arī ir bijis, tad tas jau ir savests kārtībā.
ops
13.01.2016. 15:12»
spo
Kāda bija Nordes piedāvātā iepirkuma summa
Nordes cenā bija iekļauti nomaksātie nodokļi no kuriem savukārt valsts iepirks mašīnas. Bet Blitz grib nemaksāt nodokļus, tādejādi dempingot ar cenu (jo izmaksas mazākas) un dabūt pasūtījumu no valsts lai atkal nemaksātu nodokļus.
13.01.2016. 12:54
Āboltiņas vīra uzņēmums bijis īpaši pretimnākošs"Ātrās palīdzības" auto konkursa komisijai, KNAB nereaģē.
Badakāsis
13.01.2016. 09:22Apetīte rodas ēdot-vecs teiciens. Vai tiešām Aboltiņu ģimenei vajag vēl un vēl-gan varu, gan naudu. Ar domām par tautu tiek piesegts badīgums.
viss skaidrs
13.01.2016. 09:04Protams,citu rezultātu te nevarēja gaidīt,kaut arī kāds vēl mēģināja spļaut pret vēju,a,varbūt tikai izlikās?
Patiesība
13.01.2016. 08:53Te ir skaidrs, ka visai komisijai ir jāsēž cietumā kopā ar šo uzvarētāju. Tik KNABs guļ un rokas par īsām un summas par lielām. Vot tur kur daži simti figurē, tas KNABam ir pa zobam
Herbe
12.01.2016. 21:45Un nordei būs pēkšņi audits vai pat trakāk uzlidojums no fp un jautājums tiks noņemts :)
Romans
12.01.2016. 20:10Par ko stāsts, čurāt pret vēju jeb Rudo.Iznākums paredzams. Nožēlojami,ka čurāt pret Rudo ir trakāk ,nekā pret vēju.
Girtiks
12.01.2016. 19:59Vienmèr zaudàtàji cepjas,Latvija tik maza ,interšu konflikts vienmèr bùs.Solviķis vienalga maita.
vai ta pirmoreiz?
12.01.2016. 19:09Vai tad tas ir kāds brīnumu un vai tad pirmais gadījums...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
