Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada oktobrī Pietiek publicēja kāda lasītāja rakstu (tas lasāms šeit), kurā bija izteiktas aizdomas par to, ka saistībā ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība piecu Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc astoņus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonācis pie secinājuma, ka nekādi pārkāpumi notiekošajā nav konstatējami. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jaroslava Steļčenoka parakstīto atzinumu šajā lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) informē, ka ir savas kompetences ietvaros izskatījis Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumu par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu un Gulbenes novada domes deputātu G.Blūma un S.Daudziņas iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām.

Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 20.februāri pieņēma lēmumu Nr.4 — 5§ „Pamatkapitāla samazināšana, Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Minētais lēmums paredzēja samazināt sabiedrības pamatkapitālu par LVL 1 507 471 un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 1 101 451 apmērā, saglabājot līdzšinējo sabiedrības dalībnieku struktūru un proporcijas.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2012.gada 15.februāri saņēma zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo situāciju slimnīcā. Minētajā ziņojumā tika norādīts, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība zaudējumi veido 44,74% no apmaksātā pamatkapitāla. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka, ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai ari sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Tādējādi SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībniekiem bija jāpieņem lēmums vai nu par pamatkapitāla samazināšanu, vai par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 29.maijā pieņēma lēmumu:

1) Katrs no īpašniekiem novadu pašvaldības domes sēdē izskatīs jautājumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā pašvaldības līdzekļus līdz gada beigām par kopējo summu ne mazāku kā 1.3 miljoni latu, pie nosacījuma, ja Balvu novads iegulda - LVL 535 340, Gulbenes novads - LVL 403 130, Viļakas novads - LVL 222 430 latus, Rugāju novads - LVL 91 520 latus un Baltinavas novads - LVL 47 580.

2) Ja visas pašvaldības nepieņem lēmumu ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā atbilstoši Komerclikumam un likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrības dalībnieki konceptuāli atbalsta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par vismaz 1.3 miljonu latu līdz 1.5 miljonu latu, piesaistot privāto investoru un atļaujot M.Zeitmanim un A.Vānei vai viņu dibinātai komercsabiedrībai, ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā finanšu līdzekļus, iegūstot līdzdalību Sabiedrībā un proporcionālu kapitāla daļu skaitu Sabiedrībā.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku sapulcē 2012.gada 5.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.l - 2§ „Pamatkapitāla palielināšana, Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Lēmums paredzēja palielināt pamatkapitālu par LVL 1 500 000, un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 2 601 451 apmērā, izdarot ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Esošie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība īpašnieki - Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada domes - katra attiecīgi pieņēma lēmumus neieguldīt uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pašvaldību līdzekļus, bet piekrist privātā kapitāla piesaistīšanai ar mērķi pamatkapitāla palielināšanai un uzņēmuma parādu segšanai, un 2012.gada 18.jūlijā Uzņēmumu reģistrā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku sarakstā tiek reģistrētas izmaiņas. Par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieci ar 57,66% kapitāla daļu 2012.gada 18.jūlijā kļūst SIA „Medicīnas sabiedrību vadība".

Izvērtējot minēto darījumu tiesiskumu, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir publiski privātā kapitālsabiedrība, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 61.punktā noteikto publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai vai valstij un vairākām pašvaldībām.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamatā regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē arī atsevišķus publiski privāto kapitālsabiedrību darbības jautājumus, arī nosaka kārtību, kādā:

•     atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas publiski privātajās kapitālsabiedrībās (likuma 2.panta otrās daļas 4.punkts, 118.- 126.pants);

•     tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības (likuma 2.panta otrās daļas

6.punkts, 149.1 pants); • tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā (likuma 2.panta otrās daļas 7 .punkts, 149.2 un 149.3 pants).

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 5.2.punktā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem ar klātesošo kapitāla daļu turētāju pārstāvju vienbalsīgu balsojumu visos jautājumos.

Ja publiski privātā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu, piesaistot privāto kapitālu, tā kļūst par privātu kapitālsabiedrību, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1 .panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, bet neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību.

Tā kā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, tad ir jāpiemēro Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 130.pantā noteikto, kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Komerclikums regulē pamatkapitāla palielināšanas kārtības jautājumus kapitālsabiedrībā, īpaši neizdalot, vai tā ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 196 .panta pirmajā daļā noteikto sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst palielināt pamatkapitālu, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 197.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai.

Komerclikuma 134.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, tad sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām. Tas, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām, ir noteikts Komerclikuma 188., 189. un 191.pantā.

Komerclikuma 188.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. Tādējādi dalībnieku sapulce var nepiekrist darījumam, ja dāvināšanas, mainīšanas vai citādas atsavināšanas (izņemot pārdošanu) ceļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku var kļūt persona, kas pārējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nav pieņemama.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir nonākusi finanšu grūtībās, tai ir jāpiesaista papildus finansējums no trešajām personām, palielinot SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu. Tāpat SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem ir tiesības dalībnieku sapulces lēmumā noteikt, kuras ir tās personas, kurām būs tiesības ieguldīt naudu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālā un turpmāk arī vadīt un pārstāvēt Sabiedrību.

Tādējādi atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem un kapitāla daļu turētājiem ir tiesības un pienākums, pieņemot lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto investoru, izvēlēties konkrētu stratēģisko partneri, turpmākai sadarbībai un SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība attīstībai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 11 .panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, un likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš tādā gadījumā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvja darbības publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 17.pants, un tā pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 17.panta otrajā daļa ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 47.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 48.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dalībnieku sapulce lemj par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvim domes lēmums pirms dalībnieku sapulces ir nepieciešams 3.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 49.panta otrajā daļā, 64.panta 2.2 daļā, 77.panta otrajā daļā, 98.panta ceturtajā daļā, 98.3 panta otrajā daļā, 99.1 panta otrajā daļā, 105.pantā, 107.panta ceturtajā daļā, 108.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā daļā, 143.panta otrajā daļā, 146.panta otrajā daļā un 151.panta otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

Tādējādi no minētajām normām izriet, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem nebija nepieciešama domes lēmums, kuru viņi pārstāvēja, lai atlaistu un apstiprinātu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdi.

Izvērtējot pamatkapitāla palielināšanas hronoloģiskās darbības un attiecīgo termiņu ievērošanu, konstatēs, ka pamatkapitāla palielināšanas nodrošināšanas nolūkos darbības ir veiktas noteikto termiņu ietvaros, līdz ar to pamatkapitāls ir uzskatāms par palielinātu un apmaksātu, kā to apliecina arī ieraksti komercreģistrā (2012.gada 18.jūlijā komercreģistrā izdalīts ieraksts par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka parakstītais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451, un 2013.gada 22.februāri izdarīts ieraksts komercreģistrā par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451).

SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2012.gada 11.jūlijā pieteicās un parakstījās uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jaunajām (jaunemitētajām) 1 500 000 kapitāla daļām pilnā apmērā. Sākotnēji pieņemtajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos bija noteikts, ka parakstīto jauno daļu apmaksas termiņš ir pieci mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, t.i., 2012.gada 5.decembris. Ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku ārkārtas sapulces 2012.gada 11.decembra lēmumu tika nolemts veikt grozījumu sabiedrības 2012.gada 5.jūlija dalībnieku sapulcē apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, nosakot jauno daļu apmaksas termiņu atbilstoši Komerclikuma 198.pantā pirmās daļas 8.punktā atļautajam - seši mēneši, t.i., līdz 2013.gada 5.janvārim. Līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla apmaksa netika veikta, tādēļ SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valde atbilstoši Komerclikumam SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2013.gada 7.janvāri nosūtījusi vēstuli,* lūdzot veikt pamatkapitāla apmaksu pilnā apmērā 30 dienu laikā. Komerclikuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to jaunemitēto kapitāla daļu apmaksa SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" bija jāveic līdz 2013.gada 6.februārim (ieskaitot). SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku reģistra 2013.gada 7.februāra izrakstā norādīts, ka pamatkapitāls pilnībā apmaksāts 2013.gada 4.februārī un attiecīgi apmaksa ir veikta, ievērojot noteikto daļu apmaksas termiņa pagarinājumu.

Informējam, ka Komerclikums neaizliedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izsniegt aizdevumu, lai finansētu savu daļu iegādi, šāds aizliegums ir noteikts tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām. Tāpat uz šo gadījumu nav attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, jo Sabiedrība aizdevuma veikšanas brīdī jau ir privāta kapitālsabiedrība (atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.pantā sniegtajam kapitālsabiedrību veidu skaidrojumam), kur privātajam investoram ir 57.66% no pamatkapitāla, savukārt visām publiskajām personām (pašvaldībām) kopā attiecīgi tikai 42.34%. Tādejādi Gulbenes novada domes 2013.gada 10.janvāra sēdē lemtajam (prot.Nr.1 23.§) par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība aizdevuma izsniegšanu SIA „Medicīnas sabiedrību vadība", nav juridiskas nozīmes šajā lietā, jo atbilstoši 2012.gada 5.jūlijā apstiprināto SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 4.30.punktam valdes kompetencē ir visi tie jautājumi, kas neietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Ņemot vērā, ka jautājums par aizdevumu izsniegšanu nav noteikts ne SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtos, ne Komerclikumā kā dalībnieku sapulces kompetencē esošs, tad par to lemj valde.

Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē pieejamo SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība gada pārskatu par 2012.gadu, var konstatēt, ka naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās ir LVL 540 942, kas nozīmē, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2013.gada sākumā nav bijuši pieejami brīvi finanšu līdzekļi - 1,45 miljoni latu apmērā aizdevuma izsniegšanai.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība no publiski privātās kapitālsabiedrības pārveidojās par privātu kapitālsabiedrību , jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus), izvērtēt privātās kapitālsabiedrības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes faktisko rīcību nav Biroja kompetencē.

Izvērtējot Gulbenes novada domes deputāta G.Blūma un Gulbenes novada domes priekšsēdētājas S.Daudziņas, kuri vienlaicīgi ari attiecīgi ir valdes loceklis un kapitāla daļu turētāja pārstāvis, iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 15.panta otrajā daļā noteiks, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi S.Daudzina pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Savukārt likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neparedz ierobežojumu pašvaldības deputātam ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kuras dalībniece ir deputāta pārstāvētā pašvaldība.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļas pieder Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām, un lēmums par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu neskar G.Blūma un S.Daudziņas, viņu radinieku un darījumu partneru personīgās vai mantiskās intereses, un šāds lēmums bija jāpieņem, jo to paredz Komerclikums.

Ievērojot minēto, Birojs informē, ka ir pabeidzis pārbaudi par Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumā minētajiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...