Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada oktobrī Pietiek publicēja kāda lasītāja rakstu (tas lasāms šeit), kurā bija izteiktas aizdomas par to, ka saistībā ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība piecu Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc astoņus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonācis pie secinājuma, ka nekādi pārkāpumi notiekošajā nav konstatējami. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jaroslava Steļčenoka parakstīto atzinumu šajā lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) informē, ka ir savas kompetences ietvaros izskatījis Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumu par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu un Gulbenes novada domes deputātu G.Blūma un S.Daudziņas iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām.

Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 20.februāri pieņēma lēmumu Nr.4 — 5§ „Pamatkapitāla samazināšana, Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Minētais lēmums paredzēja samazināt sabiedrības pamatkapitālu par LVL 1 507 471 un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 1 101 451 apmērā, saglabājot līdzšinējo sabiedrības dalībnieku struktūru un proporcijas.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2012.gada 15.februāri saņēma zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo situāciju slimnīcā. Minētajā ziņojumā tika norādīts, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība zaudējumi veido 44,74% no apmaksātā pamatkapitāla. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka, ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai ari sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Tādējādi SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībniekiem bija jāpieņem lēmums vai nu par pamatkapitāla samazināšanu, vai par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 29.maijā pieņēma lēmumu:

1) Katrs no īpašniekiem novadu pašvaldības domes sēdē izskatīs jautājumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā pašvaldības līdzekļus līdz gada beigām par kopējo summu ne mazāku kā 1.3 miljoni latu, pie nosacījuma, ja Balvu novads iegulda - LVL 535 340, Gulbenes novads - LVL 403 130, Viļakas novads - LVL 222 430 latus, Rugāju novads - LVL 91 520 latus un Baltinavas novads - LVL 47 580.

2) Ja visas pašvaldības nepieņem lēmumu ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā atbilstoši Komerclikumam un likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrības dalībnieki konceptuāli atbalsta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par vismaz 1.3 miljonu latu līdz 1.5 miljonu latu, piesaistot privāto investoru un atļaujot M.Zeitmanim un A.Vānei vai viņu dibinātai komercsabiedrībai, ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā finanšu līdzekļus, iegūstot līdzdalību Sabiedrībā un proporcionālu kapitāla daļu skaitu Sabiedrībā.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku sapulcē 2012.gada 5.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.l - 2§ „Pamatkapitāla palielināšana, Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Lēmums paredzēja palielināt pamatkapitālu par LVL 1 500 000, un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 2 601 451 apmērā, izdarot ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Esošie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība īpašnieki - Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada domes - katra attiecīgi pieņēma lēmumus neieguldīt uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pašvaldību līdzekļus, bet piekrist privātā kapitāla piesaistīšanai ar mērķi pamatkapitāla palielināšanai un uzņēmuma parādu segšanai, un 2012.gada 18.jūlijā Uzņēmumu reģistrā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku sarakstā tiek reģistrētas izmaiņas. Par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieci ar 57,66% kapitāla daļu 2012.gada 18.jūlijā kļūst SIA „Medicīnas sabiedrību vadība".

Izvērtējot minēto darījumu tiesiskumu, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir publiski privātā kapitālsabiedrība, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 61.punktā noteikto publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai vai valstij un vairākām pašvaldībām.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamatā regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē arī atsevišķus publiski privāto kapitālsabiedrību darbības jautājumus, arī nosaka kārtību, kādā:

•     atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas publiski privātajās kapitālsabiedrībās (likuma 2.panta otrās daļas 4.punkts, 118.- 126.pants);

•     tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības (likuma 2.panta otrās daļas

6.punkts, 149.1 pants); • tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā (likuma 2.panta otrās daļas 7 .punkts, 149.2 un 149.3 pants).

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 5.2.punktā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem ar klātesošo kapitāla daļu turētāju pārstāvju vienbalsīgu balsojumu visos jautājumos.

Ja publiski privātā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu, piesaistot privāto kapitālu, tā kļūst par privātu kapitālsabiedrību, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1 .panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, bet neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību.

Tā kā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, tad ir jāpiemēro Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 130.pantā noteikto, kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Komerclikums regulē pamatkapitāla palielināšanas kārtības jautājumus kapitālsabiedrībā, īpaši neizdalot, vai tā ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 196 .panta pirmajā daļā noteikto sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst palielināt pamatkapitālu, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 197.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai.

Komerclikuma 134.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, tad sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām. Tas, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām, ir noteikts Komerclikuma 188., 189. un 191.pantā.

Komerclikuma 188.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. Tādējādi dalībnieku sapulce var nepiekrist darījumam, ja dāvināšanas, mainīšanas vai citādas atsavināšanas (izņemot pārdošanu) ceļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku var kļūt persona, kas pārējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nav pieņemama.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir nonākusi finanšu grūtībās, tai ir jāpiesaista papildus finansējums no trešajām personām, palielinot SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu. Tāpat SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem ir tiesības dalībnieku sapulces lēmumā noteikt, kuras ir tās personas, kurām būs tiesības ieguldīt naudu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālā un turpmāk arī vadīt un pārstāvēt Sabiedrību.

Tādējādi atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem un kapitāla daļu turētājiem ir tiesības un pienākums, pieņemot lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto investoru, izvēlēties konkrētu stratēģisko partneri, turpmākai sadarbībai un SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība attīstībai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 11 .panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, un likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš tādā gadījumā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvja darbības publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 17.pants, un tā pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 17.panta otrajā daļa ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 47.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 48.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dalībnieku sapulce lemj par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvim domes lēmums pirms dalībnieku sapulces ir nepieciešams 3.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 49.panta otrajā daļā, 64.panta 2.2 daļā, 77.panta otrajā daļā, 98.panta ceturtajā daļā, 98.3 panta otrajā daļā, 99.1 panta otrajā daļā, 105.pantā, 107.panta ceturtajā daļā, 108.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā daļā, 143.panta otrajā daļā, 146.panta otrajā daļā un 151.panta otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

Tādējādi no minētajām normām izriet, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem nebija nepieciešama domes lēmums, kuru viņi pārstāvēja, lai atlaistu un apstiprinātu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdi.

Izvērtējot pamatkapitāla palielināšanas hronoloģiskās darbības un attiecīgo termiņu ievērošanu, konstatēs, ka pamatkapitāla palielināšanas nodrošināšanas nolūkos darbības ir veiktas noteikto termiņu ietvaros, līdz ar to pamatkapitāls ir uzskatāms par palielinātu un apmaksātu, kā to apliecina arī ieraksti komercreģistrā (2012.gada 18.jūlijā komercreģistrā izdalīts ieraksts par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka parakstītais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451, un 2013.gada 22.februāri izdarīts ieraksts komercreģistrā par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451).

SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2012.gada 11.jūlijā pieteicās un parakstījās uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jaunajām (jaunemitētajām) 1 500 000 kapitāla daļām pilnā apmērā. Sākotnēji pieņemtajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos bija noteikts, ka parakstīto jauno daļu apmaksas termiņš ir pieci mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, t.i., 2012.gada 5.decembris. Ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku ārkārtas sapulces 2012.gada 11.decembra lēmumu tika nolemts veikt grozījumu sabiedrības 2012.gada 5.jūlija dalībnieku sapulcē apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, nosakot jauno daļu apmaksas termiņu atbilstoši Komerclikuma 198.pantā pirmās daļas 8.punktā atļautajam - seši mēneši, t.i., līdz 2013.gada 5.janvārim. Līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla apmaksa netika veikta, tādēļ SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valde atbilstoši Komerclikumam SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2013.gada 7.janvāri nosūtījusi vēstuli,* lūdzot veikt pamatkapitāla apmaksu pilnā apmērā 30 dienu laikā. Komerclikuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to jaunemitēto kapitāla daļu apmaksa SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" bija jāveic līdz 2013.gada 6.februārim (ieskaitot). SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku reģistra 2013.gada 7.februāra izrakstā norādīts, ka pamatkapitāls pilnībā apmaksāts 2013.gada 4.februārī un attiecīgi apmaksa ir veikta, ievērojot noteikto daļu apmaksas termiņa pagarinājumu.

Informējam, ka Komerclikums neaizliedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izsniegt aizdevumu, lai finansētu savu daļu iegādi, šāds aizliegums ir noteikts tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām. Tāpat uz šo gadījumu nav attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, jo Sabiedrība aizdevuma veikšanas brīdī jau ir privāta kapitālsabiedrība (atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.pantā sniegtajam kapitālsabiedrību veidu skaidrojumam), kur privātajam investoram ir 57.66% no pamatkapitāla, savukārt visām publiskajām personām (pašvaldībām) kopā attiecīgi tikai 42.34%. Tādejādi Gulbenes novada domes 2013.gada 10.janvāra sēdē lemtajam (prot.Nr.1 23.§) par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība aizdevuma izsniegšanu SIA „Medicīnas sabiedrību vadība", nav juridiskas nozīmes šajā lietā, jo atbilstoši 2012.gada 5.jūlijā apstiprināto SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 4.30.punktam valdes kompetencē ir visi tie jautājumi, kas neietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Ņemot vērā, ka jautājums par aizdevumu izsniegšanu nav noteikts ne SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtos, ne Komerclikumā kā dalībnieku sapulces kompetencē esošs, tad par to lemj valde.

Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē pieejamo SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība gada pārskatu par 2012.gadu, var konstatēt, ka naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās ir LVL 540 942, kas nozīmē, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2013.gada sākumā nav bijuši pieejami brīvi finanšu līdzekļi - 1,45 miljoni latu apmērā aizdevuma izsniegšanai.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība no publiski privātās kapitālsabiedrības pārveidojās par privātu kapitālsabiedrību , jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus), izvērtēt privātās kapitālsabiedrības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes faktisko rīcību nav Biroja kompetencē.

Izvērtējot Gulbenes novada domes deputāta G.Blūma un Gulbenes novada domes priekšsēdētājas S.Daudziņas, kuri vienlaicīgi ari attiecīgi ir valdes loceklis un kapitāla daļu turētāja pārstāvis, iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 15.panta otrajā daļā noteiks, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi S.Daudzina pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Savukārt likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neparedz ierobežojumu pašvaldības deputātam ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kuras dalībniece ir deputāta pārstāvētā pašvaldība.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļas pieder Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām, un lēmums par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu neskar G.Blūma un S.Daudziņas, viņu radinieku un darījumu partneru personīgās vai mantiskās intereses, un šāds lēmums bija jāpieņem, jo to paredz Komerclikums.

Ievērojot minēto, Birojs informē, ka ir pabeidzis pārbaudi par Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumā minētajiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

8
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...