Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija izmisīgi meklē iespēju ekonomiskam izrāvienam, kas ļautu mums izkļūt no mēreno ienākumu lamatām. Man nez kāpēc – pats nesaprotu! – šķiet, ka diez vai maksātnespējas administratori, neraugoties uz saviem hiperienākumiem, tomēr būs tie, kas būtiski pacels "vidējo temperatūru palātā". Tāpēc iedomājos, ka varbūt ir vērts sabiedrības un lietišķo aprindu uzmanību pievērst arī joprojām īsti nepamanītām, bet apskaužami pelnošām biznesa tehnoloģijām. Piemēram, tai, ko veiksmīgi realizē Olafs Libermanis (attēlā), kādreizējais plastiskās ķirurģijas izcilnieks: piedāvāt ārstu kļūmju upuriem savu starpniecību kompensāciju saņemšanā noĀrstniecības riska fonda.

Ārstniecības riska fonds (ĀRF) ir iestāde, kas finansiāli kompensē pacientiem medicīnisko iestāžu neveiksmes un nevīžības. Ar klientiem noslēgtie līgumi garantē Libermaņa SIA "Riska fonda konsultācijas" pat 50 procentus no katra saņemtā maksājuma. Sportistu aģentiem (nieka 4-10 procenti no atlēta pamatkontrakta, līdz 20 procentiem no reklāmas līguma) vai popzvaigžņu impresārijiem, to dzirdot, ir jākļūst zaļiem no skaudības.

Konkrētu ziņu par Libermaņa starpniecības biznesa apgrozījumu nav, jo ĀRF nejūtas tiesīgs sniegt ziņas, kas to ļautu aprēķināt. Taču bijušie daktera cunftes kolēģi apgalvo, ka viņš tagad pārtiekot tikai no šiem ieņēmumiem, pats vairs neoperējot un nepraktizējot arī savā SIA “Brūču klīnika”. Šāds bizness turpina veiksmīgi darboties, neraugoties uz Libermaņa rosības saniknoto mediķu organizāciju, Nacionālā veselības dienesta un ĀRF darbinieku izmisīgiem pūliņiem aizklaudzināties līdz cietušajiem cilvēkiem ar lūgumiem vērsties tieši fondā un neizmantot tik dārgu starpniecību. Nauda, ko viņi atdod par šādu palīdzību, tomēr ir vairāk nekā nepieciešama pašiem.

Kā apgalvo NVD, prasības iesniegumam ir viegli uztverams teksts, tas ir vienkārši aizpildāms – vai vienmēr ir pieejama dienesta darbinieku palīdzība; tāpat valsts iestādes savāc informāciju un pierādījumus, kā arī veic ekspertīzi. Libermaņa ieguldījums visā pasākumā ir galvenokārt savu klientu uzmeklēšana (kā ievērots, pamatā izmantojot viņa agrākās darbavietas vai tagadējās SIA “Brūču klīnika” pacientu datu bāzi – interesanti, kā uz to raugās Datu valsts inspekcija?) un viņu iedrošināšana vai pat pierunāšana prasīt kompensāciju. Atkarībā no ārstniecības iestādes nodarītā kaitējuma atlīdzība var būt rēķināma tūkstošos un pat desmittūkstošos eiro. (Līdz pērnā gada beigām ĀRF atlīdzības ir izmaksātas 56 reizes – vairāk nekā miljons eiro kopsummā.)

Es nevēlos ņirgāties par mediķu nepamatotas pašpārliecinātības upuriem, taču paruna par aitām un cirpējiem ir pārāk uzbāzīga asociācija. Mēs tā varam pārliecināties, cik viegli ietekmējami ir cilvēki, kuri gadu desmitu garumā tika audzināti "konvertu medicīnas" spēles noteikumos un, traģiski saskārušies ar mediķu neprofesionalitāti, jūtas bezspēcīgi. Viņiem piemīt augsts ekonomiskās ekspluatācijas līmenis jeb gluži automātiska gatavība šķirties no lielas daļas kompensācijas, kurai jāatlīdzina radītās ciešanas –, jo to, pēc pašu domām, tāpat nebūs iespējams saņemt. Iespējams, ka 50 procentu liela starpnieka likme ir gluži vai obligāts priekšnoteikums šādā biznesā, jo potenciālajiem klientiem uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc dakteris tik karsti vēlas viņiem palīdzēt.

Protams, nevajadzētu iedomāties, ka Libermanim šie 50 procenti tik vienkārši krīt no debesīm. Lai bizness būtu veiksmīgāks, bija jārada un jāveido dažādi mārketinga instrumenti – paša vadītas sabiedriskas organizācijas (Brūču speciālistu arodbiedrība, Latvijas plastikas ķirurgu arodbiedrība, Brūču un izgulējumu apvienība, Brūču un izgulējumu asociācija). Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tās ir ļoti virtuālas struktūras – bez daudziem biedriem, bez vērā ņemama līdzekļu apgrozījuma. Bet tas jau ir raksturīgi žanram "NGO as business" – galvenais, radīt publikā iespaidu par to līdera svarīgumu.

Tāpat daudz enerģijas prasa nepārtraukta savas cunftes kolēģu kritizēšana un atmaskošana, kā dēļ viņi lielā vienprātībā Libermani izslēdza no Plastisko ķirurgu asociācijas "pieļauto ētikas pārkāpumu dēļ". Tāpat arī abpusējie pārmetumi par neslavas celšanu un tiesu darbi. Taču man šķiet, ka viņam šī cīņa nav tik daudz reklāmas un topošo klientu apstrādes sastāvdaļa, cik dziļi personīgs un tāpēc visai destruktīvs džihāds – diez vai tiem censoņiem, kuri vēlas kopēt manis aprakstīto biznesa shēmu, vajadzētu šajā punktā tik ļoti aizrauties.

Ņemot vērā to, ka Libermanim nav iespēju patentēt savu know-how un tādā veidā likumīgi aizsargāt viņa monopoltiesības šajā tik perspektīvajā starpniecības tirgū, tas ir plaši atvērts arī citiem interesentiem un brīvai konkurencei. Galvenais – tikai necensties savas pozīcijas šajā biznesā iekarot ar dempingu, piedāvājot 33 vai pat, Die's nedod, 20 procentu likmi! Kā jau iepriekš teicu, iespējamās "aitas" tādus savus "cirpējus" var vienkārši nesaprast.

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...