Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu dienu pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā. Šis gadījums ir tikai aisberga virsotne uz nozieguma robežas balansējošām īpatnajām darbībām, ko valsts noslēpuma aizsegā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu veic valsts drošības iestādes.

Pase un personas kods par ķīlnieku glābšanu

Čečens A. Iznaurovs nav vistipiskākais Latvijas nepilsonis - un arī viņa biogrāfija nav vistipiskākā: Latvijā viņš mīt kopš 1990. gada, kad bija 15 gadus vecs, bet sešus - septiņus gadus vēlāk sākās A. Iznaurova sadarbība ar Latvijas Drošības policiju, kuras rezultāts bija sekmīga operācija 1998.gadā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši A. Iznaurovam un vēl vienam viņa Latvijā dzīvojošam tautietim bijusi ļoti nozīmīga loma, Ingušijā no gūsta atbrīvojot trīs uzņēmuma Latvijas tilti darbiniekus.

Par līdzdalību šajā bīstamajā misijā, kas draudēja ar Krievijas specdienestu ilgtermiņa ienaidu, čečeniem apsolīta iespēja likumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Toreizējā Drošības policijas vadība solījumu arī turējusi. Dienas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pirmā LR nepilsoņa pase A. Iznaurovam oficiāli tika izsniegta jau tajā pašā 1998. gadā, piešķirot viņam arī personas kodu, otro nepilsoņa pasi viņš saņēma 2005. gadā Rīgas 9. pasu daļā, bet 2009. gadā viņš to nomainīja savu pret jaunu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jūrmalas nodaļā.

Tai pašā 1998. gadā A. Iznaurovs ar šo oficiāli piešķirto personas kodu saņēma arī autovadītāja apliecību, ko nomainīja 2007. gadā; tāpat viņš oficiāli, uz sava vārda iegādājās nekustamo īpašumu, dibināja uzņēmumus, strādāja algotu darbu, maksāja nodokļus un veica sociālās iemaksas.

Īsi sakot, A. Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Izdzēsts bez oficiāla lēmuma

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad A. Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz A. Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā PMLP priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", un tā 5. pants noteic, ka nepilsoņa statusu var zaudēt tikai un vienīgi, ja persona iegūst Latvijas pilsonību, atsakās no nepilsoņa statusa (abi varianti uz A. Iznaurovu neattiecas) vai tas tiek atņemts.

Likums arī skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad A. Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

"PMLP ir informējusi pirmās instances tiesu, ka pārvaldes rīcībā nav ziņu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieteicējam. Tā kā nav iespējama situācija, ka nepilsoņa statuss pieteicējam atņemts bez pārvaldes ziņas, konstatējams, ka attiecīgs lēmums nav pieņemts," - tā šī šķietami absurdā situācija tika fiksēta tiesas dokumentos, un rezultātā tiesa konstatēja, ka tā nevar atcelt lēmumu, kas nav pieņemts.

Savukārt pats "izdzēstais" nonāca neapskaužamā situācijā. "Aslanam Iznaurovam tika anulēta autovadītāja apliecība, viņam bija liegta iespēja nokārtot jebkādus dokumentus, pilnvaras, rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, pārvaldīt sev piederošo uzņēmumu, nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, sociālās garantijas u.c.," Pietiek uzskaita viņa advokāts Jānis Davidovičs.

DP klusē, PMLP mēģina izlocīties

Pašlaik A. Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Taču runa nav tikai par vienu pašu čečenu tautības nepilsoni, - situācija ar kādas personas datu ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā un dzēšanu no tā bez kāda oficiāla lēmuma liek uzdot trīs jautājumus: cik šādu gadījumu pēdējos divdesmit gados vispār ir bijis, uz kādiem vēl "kompetentu iestāžu pieprasījumiem" saistībā ar LR Iedzīvotāju reģistru ir bijusi atsaucīga PMLP vadība un cik likumīgi ir bijuši gan šie pieprasījumi, gan šī atsaucība.

Drošības policija (DP) un tās vadība atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem saistībā tieši ar A. Iznaurova gadījumu - un tas atbilst normatīvajiem aktiem attiecībā uz valsts noslēpumu. Taču vienlaikus DP nevēlas atbildēt arī uz jautājumiem, vai DP vispār ir pieprasījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iekļaut LR Iedzīvotāju reģistrā kādas personas, piešķirot tām personas kodu un personību apliecinošus dokumentus, vai šādus datus dzēst, uz kādu normatīvo aktu pamata tas noticis un cik daudz šādu personu ir bijis pēdējos divdesmit gados.

Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons ar pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta starpniecību dara visu iespējamo, lai izvairītos no skaidras atbildes par likumīgo pamatu, uz kura šāda personu ierakstīšana un dzēšana var notikt bez oficiāla iestādes lēmuma.

Vēl tūkstoši šādu gadījumu?

"Rīcība šādos izņēmuma gadījumos ir reglamentēta normatīvajos aktos un notiek stingrā saskaņā ar noteikto kārtību", "saskaņā ar likumā noteikto kārtību", "likumā noteiktajos gadījumos" - šādi sākotnēji ir PMLP izmantotie formulējumi, neminot nevienu konkrētu likumu.

Tikai pēc ilgākas precizēšanas PMLP atklāj, ka runa esot par Personu speciālās aizsardzības likumu, kā arī uz šiem jautājumiem attiecoties Operatīvās darbības likums, - uz jautājumu par konkrētiem pantiem tiek saņemta atbilde, ka pilnīgi "viss Operatīvās darbības likums".

Taču, saņemot jautājumu, vai tas nozīmē, ka šāda personu iekļaušana un dzēšana no sistēmas ir iespējama tikai Personu speciālās aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos, vai tomēr ir arī citi, šajā likumā neparedzēti gadījumi, kad personas dati tiek iekļauti un dzēsti no Iedzīvotāju reģistra, nepieņemot oficiālu lēmumu, PMLP paziņo - šī esot bijusi visa departamenta rīcībā esošā informācija.

Par to, cik personām pēdējos divdesmit gados šādā veidā, bez kāda oficiāla lēmuma piešķirts Latvijas Republikas personas kods un cik personas no LR Iedzīvotāju reģistra ir dzēstas tāpat - bez oficiāla lēmuma un skaidra likumīga pamatojuma, tikai "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma", PMLP atbilde skan - tas ir valsts noslēpums.

Savukārt Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Uzraugošais ministrs klusē

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tieši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir amatpersona, kura pārrauga abu iesaistīto struktūru - gan PMLP, gan DP - darbību. Taču, neraugoties uz ministra preses pārstāves solījumiem, Pietiek tā arī nesaņēma R. Kozlovska atbildes uz šiem jautājumiem:

1) vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu?

2) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

3) cik šādas personas pašlaik ir iekļautas LR Iedzīvotāju reģistrā?

4) vai ir iespējams kādas personas datus no LR Iedzīvotāju reģistra dzēst, PMLP par to nepieņemot argumentētu, normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu?

5) ja jā, kādos tieši gadījumos, pēc kādu iestāžu/amatpersonu pieprasījuma/lēmuma?

6) cik personu dati šādā veidā ir dzēsti no LR Iedzīvotāju reģistra pēdējos trīs gados (2013., 2014.gadā, 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos)?

Novērtē šo rakstu:

124
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...