"Jaunais laiks" ar Lembergu tiekas šaurā lokā

Paralēlās realitātes

Dombrovskis uzsver, ka tā ir visas Vienotības, nevis tikai JL pozīcija, ka koalīcija ar ZZS un Lembergu ir prioritāra iepretim citiem koalīciju variantiem. Tomēr, kad kādā jūlija dienā Lembergs kopā ar ZZSspici, svešu acu nepiefiksēts, ieradās Ministru kabineta ēkā, viņu sagaidīja tikai JL līderi, bet Vienotības partiju pārstāvju sarunās klāt nebija. Pēc Pietiek jautājuma, ko viņš šovasar ar Lembergu apspriedis savā kabinetā, Dombrovska sejā bija izbrīns, un viņš vairākas sekundes klusēja, vērdamies griestos. Premjers apgalvo, ka apspriesti tuvāko valdības sēžu darbakārtības jautājumi, nekas svarīgs.

Viens no šīs tikšanās dalībniekiem – Edgars Jaunups Pietiek vēlāk uzsvēra, ka saruna bijusi nevis premjera kabinetā, bet Ministru prezidenta zālē, kur dažkārt notiek koalīcijas tikšanās. Iepretim Dombrovskim esot sēdējis nevis Lembergs, bet ZZS formālais līderis, apvienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis. Tieši Vējonis, nevis Lembergs arī bijis tas, kurš pirmais runājis no ZZS puses.

Kad 7. jūlijā kādreizējā Benjamiņu namā ZZS Lembergu oficiāli izvirzīja kā savu premjera kandidātu, par Ventspils mēra labo roku dēvētais Guntis Blumbergs aizsteidzās projām tūlīt pēc šefa - kā Lembergu dēvē ZZS ventspilnieku spārns - runas. Blumbergs neslēpa, ka blakus esošajā Vērmaņdārzā viņam sarunāta tikšanās ar Jaunupu. Pa to laiku žurnālisti preses konferencē ZZS premjera kandidātam turpināja uzdot jautājumus, kā Lembergam izvirzītās smagās apsūdzības un tiesvedība saskan ar vēlmi vadīt valdību.

Šī ir patiesībā ikdienišķa epizode, kas tomēr spilgti raksturo abu politisko spēku komunikāciju, kura sabiedrībai neredzami notiek gluži kā paralēlā realitātē. Parasti uz jautājumu, par ko šādās tikšanās reizēs runāts, atbilde ir „par basketbolu”. Blumbergs ir padomes priekšsēdētāja vietnieks basketbola klubā Ventspils un arī pats mēdz uzspēlēt basketbolu, bet Jaunups vada basketbola kluba VEF Rīga padomi.

Ventspilnieki diktē sarunu formātu

Dombrovska valdības laikā tikšanās ar Lembergu ierasti notiek formātā „Jaunais laiks + ZZS”, citu Vienotības partiju pārstāvjiem klāt neesot. Tā esot ventspilnieku vēlme – tikties tieši ar JL, nevis Vienotību, Pietiek uzsver Dombrovskis un apliecina, ka pēc vēlēšanām sarunas par valdības izveidi notikšot formātā „Vienotība +”. Rīgā tikmēr runā, ka Lembergs nodevis JL savas bažas par to, vai pēc vēlēšanām Vienotības Saeimas frakcijā nedominēs Sarmītes Ēlertes viedoklis. „Jautājums, vai viņa ir gatava apsēsties pie viena galda, ne jau, vai Lembergs ir gatavs,” spriež ventspilnieki. Tādēļ Lembergs savu atbalstu Dombrovskim jau vasarā esot sasaistījis ar nosacījumu, ka tieši premjers un JL būs sarunu vedēji arī turpmāk.

No Ventspils mēram tuvu stāvošiem cilvēkiem Pietiek arī dzirdējis, ka Lembergs nekad pat visšaurākā loka apspriedēs nav atļāvies aizmuguriski noniecināt Dombrovski. „Viņš ir pieņēmis Dombrovski kā premjeru, un nekad no viņa neesmu dzirdējis attieksmi, ka Dombrovskis būtu jāpiecieš tikai līdz 3. oktobrim,” Pietiek norādīja kāds avots.

Dombrovskis izvairās no formulējuma „mazākais ļaunums” attiecībā uz Lembergu: „Es nesāktu tādu debati, kas ir lielākais ļaunums, kas ir mazākais.” Jautāts, ar ko Lembergs labāks par Šķēli un Šleseru, premjers atgādina, ka „atšķirībā no Tautas partijas(TP), viņi neaizbēga no valdības, acīmredzot bija gatavi turpināt strādāt un uzņemties atbildību par saviem darbiem”. Bet Lemberga zaļie zemnieki, paliekot Dombrovska valdībā,ir ne tikai politiski atbildējuši par sociāli jutīgajām labklājības, izglītības un zemkopības jomām. Viņi ar to ir arī nesuši politiskajā ietekmē viegli konvertējamas dividendes.

Stabilitāte valdībai, dividendes Lembergam

Blumbergs, kurš kopā ar Ventspils domes Attīstības pārvaldes vadītāju Kristīni Krasovsku piedalās faktiski katrā valdības koalīcijas sēdē, atzīst: nebūtu ZZS izšķirošās lomas Dombrovska valdības pastāvēšanā pēc TP aiziešanas, visticamāk daudzas ventspilnieku iniciatīvas negūtu atbalstu. Runa, piemēram, ir par ES naudas apguvi, zaļo gaismu dodot, pirmkārt, projektiem Ventspils, nevis Rīgas brīvostā. Politiskie konkurenti no TPjau pavasarī to nodēvēja par reālos miljonos mērāmu cenu, kas tiek maksāta ZZSpar lojalitāti esošajai koalīcijai. Maijā Satiksmes ministrija ar Ventspils brīvostu parakstīja līgumus par triju ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu realizāciju Ventspilī. To kopapjoms ir aptuveni 50 miljoni latu.

Atsevišķi Ventspils uzņēmēji sūdzējušies, ka šo investīciju apguve Ventspils brīvostā ir necaurspīdīga un rada aizdomas par šaurām interesēm. ES naudu Ventspils brīvosta plāno ieguldīt termināļa būvē, bet esot aizdomas, ka par publiskiem līdzekļiem tiks uzbūvēta infrastruktūra, kur darboties ļaus kādam „kabatas uzņēmējam”.

„Lemberga interešu tur nav nemaz, vienīgi tik daudz, ka Ventspils attīstās, pateicoties augstas pievienotās vērtības projektiem, kas ir izdevīgi visai valstij,” turpretī uzskata JL ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš pretnostata ZZSvaldībā lobētos projektus no tiem, kurus savulaik valdībā bīdījusi TP – tās bijušas „ļoti skaidri, ļoti šauri tendētas uz viena cilvēka interesēm”. Ar šo cilvēku domāts Andris Šķēle.

Tomēr ir Ventspils uzņēmēji, kuri uzskata, ka no ZZSdarbības valdībā gūtās dividendes vairāk nostiprina Lemberga pozīcijas, nevis dod labumu pilsētai pie jūras un valstij kopumā. „Ja Ventspilī būtu iespēja brīvi attīstīties ne tikai Lembergam lojālajiem uzņēmējiem, labums valstij būtu divreiz lielāks,” uzskata Ventspils uzņēmējs Vladislavs Šafranskis.

Novērtē šo rakstu: