"Konservatīvie" Saeimā bīda likumprojektu, kas Latvijā pilnībā aizliegs arī ukraiņu valodas informāciju un uzrakstus Ukrainas bēgļu vajadzībām
N. Andersons22.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimā ceļu sācis "Konservatīvo" likumprojekts ar garu nosaukumu — "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums". Tas aizliegs publiskas informācijas sniegšanu ukraiņu valodā.
Likumprojekta autori — “Konservatīvo” deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Ainars Bašķis, Linda Medne, Jānis Butāns — plāno aizliegt tādu valodu lietošanu, kas nav Eiropas Savienības valodas, tostarp privātajā sfērā. Līdz ar to tas aizliegs ukraiņu valodas lietošanu, jo īpaši bēgļu un patvēruma meklētāju apziņošanu un oficiāli pamatotas, noderīgas informācijas sniegšanu (attēlā — informācija Dobeles pašvaldības mājaslapā).
Likums paredzētu, ka “sabiedrībai nozīmīgu komersantu” saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. To plānots aizliegt arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.
Līdz ar to Valsts robežsardzei un citām iestādēm tiks aizliegts izplatīt informatīvos materiālus ukrainiski, kādus izsniedz ikvienam Latvijā nonākušam Ukrainas bēglim. Tāpat no autoostas, lidostas, stacijām būs jānovāc informatīvie plakāti un norādes, savukārt iestāžu mājaslapās būs jāizdzēš visi paziņojumi par Ukrainas atbalstu, kādi patlaban lasāmi arī ukraiņu valodā.
Vēl vairāk: preču tirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot tādu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda jebkurā vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā.
Likums tāpat faktiski iznīcinās Ukrainas bēgļu iespējas iekārtoties darbā Latvijā — kā zināms, patlaban ir spēkā grozījumi, kas ļauj bēgļiem sākt strādāt, ja viņi vēl neprot latviešu valodu. Jaunais regulējums darba iespējas ukraiņu bēgļiem faktiski likvidēs.
Diskusiju laikā Saeimas Juridiskā biroja darbiniece Lilita Vilsone uzsvēra, ka likumprojekta normas ir pretrunā gan ar projekta nosaukumu, gan citiem likumiem, piemēram — Valsts valodas likumu. Vienīgās valsts valodas statusu jau nosaka Satversme un Valsts valodas likums, kas to garantē. “Likumprojekta autori izvēlējušies aizliegt citu valodu lietošanu, tostarp privātajā sfērā,” brīdināja Juridiskā biroja pārstāve. Pat likumprojekta nosaukums esot pretrunā ar likuma saturu — nosaukumā minēts, ka likumprojekts ir par latviešu valodu, bet likuma normas runā par svešvalodu pielietojumu.
Ja “Konservatīvajiem” izdosies panākt šāda regulējuma pieņemšanu, tad ukraiņu valodas lietošana Latvijā publiskajā vidē — neatkarīgi no tā, vai ukraiņu valodu lieto naturalizējušies pilsoņi vai tikko iebraukuši patvēruma meklētāji no kara — tiks pilnībā izskausta, tajā skaitā pat Rīgas Ukraiņu vidusskola vairs nedrīkstēs lietot šo svešvalodu. Tas pats attieksies uz informāciju gruzīnu, baltkrievu u.c. nacionālo minoritāšu valodās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
