"Krājbankas" administrators "BAS" 30 miljonus vērtās prasījuma tiesības pret "airBaltic" faktiski pārdevis par 1 miljonu
PIETIEK05.11.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zz
06.11.2012. 08:32Nu atvainojos, bet nepārstāvu ne politisko ne kādu citu "eliti". Sekojoši nav man nekādu sensacionālu faktu. Kā arī nedomāju, kad kāds ir maksājis Jums, par kādu neprecīzu formulējumu arī atvainojos. Bet ar "apmaksājis", domāju, plašāku izvērstu mediju kampaņu (ar atbilstošas nepilnīgas faktoloģijas sagādāšanu), kas visu laiku to vien dara kā cenšas diskreditēt Latvijas Valsti AB strīdā pārstāvošās institūcijas, taja skaita KPMG, par labu tiem veco labo gudrinieku viendienīšu intereses pārstāvošajiem SIA. Savukārt katram, kuram ir izpratne par jēdzienu zvērinātu auditor birjos ar starptautisku vārdu, jau apriori ir skaidrs, ka šāds uzņēmums kautkādās sodāmās/apsšaubāmās darbībās neiesaistīsies. Sekojoši nu nav man saprotams, kāpēc virsraksts jāformulē tāds, kas liek domāt ka KPMG izasiminieko LKB...
to zz
06.11.2012. 07:19Konkrēti man neviens par šo rakstu nav maksājis un jāatzīst - pat piedāvājis naudu. Lai no jebkura raksta izvilktu iespējamās ieinteresētās puses, tur lielam analītiķim nav jābūt. Turklāt atšķirībā no Jums un Jūsu anonīmā komentāra, esmu parakstījusi rakstu ar savu vārdu. Tad nu esiet tik pat drosmīgs un uzrakstiet šeit komentāru ar savu īsto vārdu, minot kurš, cik, kad un kur man ir samaksājis par šo rakstu. Varat arī piezvanīt (29120078), varam arī satikties. Politiskajā un biznesa "elitē", par kuru rakstu, ir tik maz drosmīgu cilvēku, labprāt ieskatītos vienam tādam acīs.
Agnese Margēviča
Gunča
05.11.2012. 22:34Tas ir labs darījums- proti KPMG tagad varēs nodarboties ar Krājbankas un tās meitas uzņēmumu likvidāciju aš līdz 2033. gadam!
zz
05.11.2012. 20:14KPMG ir pietiekami nopietna institūcija, kurai IR ko zaudēt, gadījumā ja to iesūdz tiesā (atšķirībā no tiem, kas apmaksājuši šo rakstu un izmanto viendienīšu SIA, savu interešu pārstāvniecībai). Sekojoši nez vai KPMG atļautos darīt jel ko pretlikumīgu vai ko tādu, kas varētu novest līdz tiesu darbiem un zaudējumiem nākotnē.
Kārlis
05.11.2012. 18:54Līgumam pievienotie pielikumi rāda, ka BAS mantas vērtība tobrīd sastādījusi kopumā 62,8 miljonus latu. Tomēr saskaņā ar komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu novērtējums samazināts līdz 20 miljoniem latu. Bet gala beigās pārdots par 1 miljonu, tā vietā, lai mēģinātu maksimāli izdevīgi pārdot un atgūt 62,8 miljonus.
Alberta ielas bruģis
05.11.2012. 15:39PIETIEK jau pats beigās norādīja to, kādēļ visticamāk šāda shēma ir tapusi, lai gadījumā, ja BAS tomēr tiek pasludināts par maksātnespējīgu, tad ar šādu shēmu tiek pasargātas prasījuma tiesības. Tad jau tiešām rodas jautājums, kur tad tiek aizskartas kreditoru kopuma intereses? Te kārtējo reizi tiek mēģināts ar lielu skaitļu piesaukšanu mēģināt radīt kādu sensāciju...
Vairāk LL papēti labāk, kas visu laiku mēģina tik aktīvi padarīt BAS par maksātnespējīgu tur būtu krietni interesantāki personāži, kas stāv aiz R.Sjademes.
Anonīmais Šakālis
05.11.2012. 15:22Šī ir maksimāli svarīga tēma! Pēc šeit lasāmā rodas sajūta — tas diez vai varētu būt vienīgais brīnums Krājbankas maksātnespējas un BAS sakarā!
nesaprotu
05.11.2012. 15:01Ja Krājbanka ir maksātnespējīga, tad pēc būtības arī tās meitaskompānijai jākļūst maksātnespējīgai, jo administrators uzliek ķepu visiem bankas aktīviem, t.sk.meitasuzņēmumu kapitāldaļām un to aktīviem. Te nu KPMG ir kaut ko samudžinājis, lai meita uz šo aktīvu rēķina var uzvārīties.
rakaris
05.11.2012. 14:35Bet Atlantijas biroji taču ir Krājbankas meitas uzņēmums līdz ar to kāds te var būt kaitējums Krājbankas kreditoriem. Ja, piemēram, tiek pārdots meitasuzņēmums, tad visi iegūtie līdzekļi taču tiek novirzīti tam, lai norēķinātos ar kreditoriem. Ne tā?!
urmas
05.11.2012. 14:12he he - arvien mazaaka un amzaaka motivaacija maksāt nopdokļus šaj nožēlojamā valstiņā...
lai gan pašai valstiņai jau nav ne vainas - daži izdzimteņi kas pie siles pielipuši - tika maitā visu priexstatu :(
es par...
05.11.2012. 13:11KĀDA JĒGA MAKSĀT NODOKĻUS KAD DEGUNGALĀ APZOG TEVI !!!KAS TE NOTIEK???
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
