Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lūk, ko par aktuālo sociālā nodokļa jautājumu autoratlīdzībām pauž ietekmīgi (un arī daži ne tik ietekmīgi) žurnālisti Latvijas Žurnālistu asociācijas iekšējā e-pasta listē. Skaidri redzams, kuri pārstāv darba devēju un kuri darba ņēmēju intereses - un kā atšķiras šo pušu viedokļi.

Kolegi,

Runasim par lietas butibu - zurnalistikas problema Latvija ir parak mazi ienakumi. Jautajums par socialajam garantijam ir tam pakartots - jau sobrid ikviens no mums ka autoratlidzibas sanemejs var iet un maksat socialo nodokli, tikai tas nozimes brivpratigu musu realo ienakumu samazinajumu par labu "socialajam garantijam" nakotne.

Ko saja situacija mainis jaunie grozijumi? Baidos, ka so nodokla izmainu pienemsana no 1.janvara nevis pasargas zurnalistus un autorus, bet gan tiesi otradi, radis papildu draudus. Tapec, ka ar valdibas lemumu var viegli palielinat jebkadus izdevumus, bet ne ienemumus. Lidziga veida - peksni dubultojot PVN - valdiba krizes laika kludaini piezmiedza gramatniecibas nozari, un es noteikti negribu, lai tas notiek tagad ar zurnalistiku, turklat it ka pec pasu zurnalistu luguma.

Priekslikuma butiba ir tada, ka nodoklu slogs par autordarbiem mediju organizacijam peksni pieaug par 30%. Protams, ka lidz ar so valdibas lemumu automatiski nepieaugs mediju ienakumi par lidzvertigu summu. Galvenokart jau tapec, ka "ekonomikas izraviens" daba nav tik koss ka finansu atskaites, cilveku maksatspeja joprojam ir svaka, turpinas emigracija, butiski sadardzinasies citas "izdzivosanas" preces un pakalpojumi ka elektriba, tapec celt cenas par sadu summu mediji nevares.

Tas nozime, ka sis 30% izdevumu pieaugums bus jakompense. No ka? Vairums mediju strada ar zaudejumiem, tatad no pelnas tas nenotiks. Ja rezultata naksies par 30% samazinat zurnalistu faktisko neto samaksu vai darba vietu skaitu, sis izmainas bus vajinajusas medijus un vel vairak pasliktinajusas zurnalistu situaciju. Neredzu, kada veida sada krize kalpo zurnalistu interesem.

Tapec es ka zurnaliste, ka redakcijas vaditaja un ka maza, neatkariga medija parstave esmu noteikti pret so priekslikumu nakama gada budzeta - jo tas izklausas skaisti, tacu realitate nesis vel lielaku nabadzibu, neka zurnalistika jau tagad piedzivo.

Sirsnigi, Nellija

Labvakar!

Esmu LPIA valdes locekle un šī iemesla dēļ laikam nebūtu visai korekti šeit gari un plaši klāstīt savu viedokli.

Gribu tikai cita starpā pateikt, ka izdevniecībās ar kurām esmu bijusi darba attiecībās ("Santa" "Dienas Žurnāli"), visiem štata darbiniekiem maksā gan algu, gan arī autoratlīdzības.

Par sociālo aizsardzību viss ir absolūti pareizi un, pieņemu, ka izdevēji kas vienmēr maksājuši nodokļus, tos maksās arī turpmāk.

Taču ir ļoti naivi iedomāties, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā tiks palielināti autoratlīdzību budžeti vai radītas papildus štata vietas. Netiks. Iemesls ļoti banāls. Joprojām ir krīze un nevienam nav tādu iespēju. Līdz ar to, runājot par šo jautājumu jābūt gataviem, ka autora saņemtā atlīdzība smazināsies. No vienas puses varētu teikt - tad jūsu autori atradīs sev citus darba devējus. No otras - vai jums zināms, kurš darba devējs šobrīd ir spējīgs par 30% palielināt izdevumus? Man ne.

Cieņā - Inga Gorbunova

Sveiki!

Strādāju sabiedriskajā radio, tāpēc šobrīd šī problēma mani tieši neskar. Bet labi atceros laikus, kad pēc aiziešanas no Dienas 2009.gada nogalē saņēmu bezdarbnieka pabalstu ap 100 latiem. Atgādināšu, ka līdz tam strādāju Dienā štatā. Tāpēc to, cik sociāli neaizsargāti daudzviet ir žurnālisti, es labi zinu.

Uzskatu, ka šis tomēr ir solis uz priekšu mediju darba tirgus sakārtošanai. Te gan jācitē bažas, ko sarakstē par šo tēmu man paudis kāds cilvēks: "Stulbaakais jau buus tas, ja zhurnaalisti saaks piekaapties attieciibaa uz to, kursh segs papildus izmaksas! Vajag spiitigi un vienoti tureeties pie taa, lai soc nodokli sedz darba deveeji! Nevis to pilniibaa atreekjina no autoratliidziibas"

Bet piekrītu Guntim un Andai, ka pienācis laiks problēmu risināt.

Ivo Leitāns

Labdien,

Latvijas Radio par mani maksā visus nodokļus. tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī komercmediji var "pārprikt" darbiniekus, jo piedāvā lielāku atalgojumu, bez soc. garantijām. Tā ir viena no problēmām, ko varētu risināt sakārtota soc. aizsardzība, jo būtu skaidrāks, kāds ir žurnālistu atalgojums.

Par to vai darba devējs vai ņēmējs solidāri maksā nodokli vai arī to dara tikai viena puse, to droši vien notieks tirgus, vai vēl ticamāk, ka darba devējs.

savulaik man šķistu labāks risinājums, ja VID pārbaudītu, cik daudzi no autoratlīdzību saņēmējiem nestrādā 12 mēnešus gadā katru darba dienu autoralīdzību izmaksātājam. Un tad pateiktu, vai šādās attiecībās vispār drīkst maksāt autoratlīdzības, jo īpaši ņemot vērā, ka šiem autoriem bieži nav tiesību uz savu darbu. Bet tas izklausās kā grūti kontrolējams un sarežģīti ieviešams mehānisms.

Jebkurā gadījumā, aicinu šo jautājumu atrisināt.

Ar cieņu Anna

Labdien kolēģi,

Es arī uzskatu, ka jautājums ar autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls un jāatrod kompromiss starp visām pusēm.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka komercmediju prakse maksāt minimālo algu + autoratlīdzības, neslēdzot darba līgumu, jo redz, tam nepietiekot līdzekļu, ir maigi izsakoties vienkārši nelietība. Ja vēl 2009., 2010. gadā, kad arī krīze sasniedza savu kulmināciju, žurnālisti solidarizējās, tad līdz pat šodienai nekas nav mainījies un, tieši pretēji, prakse optimizēt uz žurnālistu rēķina tikai nostabilizējas. Un, lai neviens man nestāsta, ka izdevniecībām nav naudas un tā tālāk. Uzskatu, ka pamatā tas ir vienkārši attieksmes jautājums un situācijas izmantošana. Protams, varu runāt no žurnālista nevis izdevēja viedokļa, bet tieši žurnālisti šajā gadījumā ir palikti zem sitiena.

Labi, tas jau visiem tā kā būtu zināms un diez vai žurnālisti masveidā piedalīsies kādās demonstrācijās, tādēļ es atbalstu priekšlikumu, ka sociālo nodokli no honorāriem maksā solidāri gan izdevējs, gan arī žurnālists. Tas vismaz ir kaut kāds risinājums, jo pamatā uzskatu, ka jābūt nodrošinātam darba līgumam un sociālajām garantijām no darba devēja puses, protams, izņemot gadījumus, kad žurnālists tik tiešām ir piesaistīts uz atsevišķu projektu un, kas pēc būtības nav standarta darba attiecības.

Paldies un, lai veicas darbos! Ģederts

Ivo, nevaru atbildet par visiem, bet par savu pieredzi. Teikums "Saprotams, ka darba devējam vienmēr ir vieglāk ietaupīt uz atalgojuma rēķina nevis domāt citus risinājumus, lai algas noturētu esošajā līmenī" pilnigi neatbilst istenibai medijos, kuros esmu stradajusi - tagad IR un agrak Diena. Varbut ir kadi baigi biezie, launie izdeveji, kas sez uz naudas kaudzem, ko atnemusi zurnalistiem, bet es sados medijos neesmu stradajusi.

Krizes laika Diena vispirms tika izmantotas visas citas iespejas ietaupit, pirms kerties pie atalgojuma, bet diemzel sis solis bija neizbegams, jo mediju tirgus un lidzsinejais biznesa modelis (balstits uz reklamu) sabruka. Var gari diskustet par kludam, kuras so krizi izraisija un padzilinaja, tacu no diskutesanas naudas vairak neklust, tapat ka tas neklust vairak, pienemot jaunus likumus.

Piekritu Sallijai, kura saka - FM vienkarsi ir ieraudzijusi jaunu iespeju vismaz "ekselī" iekaset papildu nodoklu ienemumus. Es saprotu, ka socialajam budzetam vajag naudu, jo ta raiti aizplust pirmsvelesanu gaisotne indeksejot nozelojami mazās pensijas utm. Vieglak ir "pec zurnalistu pieprasijumu" izmainit socialo nodokli, nevis, piemeram, ielauzties ostu leiputrija, kur tiek skerdeti miljoni. Problema tikai tada, ka mediju tirgū sis "liekas" naudas nav un ta bus jaizvelk no zurnalistu kabatam. To es nenovelu ne sev, ne kolegiem. Zurnalistiem vajadzigs tiesi pretejais - ienakumu palielinasana, bet sis nodokla izmainas to nedos.

Nellija

Labdien!

Kolēģi jau ir pateikuši daudzus argumentus, kāpēc būtu tomēr vajadzīgs maksāt socnodokli arī par autoratlīdzībām, es tiem varu tikai pievienoties un piebilst - ļoti iespējams, ka mēs tomēr novecosim ātrāk nekā sabruks pensiju sistēma, tā ka par socgarantijām jādomā gan tagadnes (slimības, bezdarba, bērna dzimšanas pabalsti, atvaļinājums), gan nākotnes (pensija) aspektā.

Ilgus gadus strādāju Dienā un, protams, piedzīvoju laikus, kad gan tika maksāti nodokļi no visas summas, gan - kad lielākā daļa atalgojuma pārvērtās par autoratlīdzībām, arī maketētājiem, korektoriem, fotogrāfiem utt. Tā ka darbinieku daļa, kuri tiek atalgoti šādā veidā, ir milzīga, tur nav tikai žurnālisti. Un ir tiesa, ka daudzi cilvēki labprāt izvēlējās saņemt "uz rokas" vairāk, un tā šī sistēma kļuva par normu. Tikpat skaidrs man ir, ka to diktēja konkrētu izdevniecību finanšu apstākļi. Bet tiešām ir pagājuši vairāki gadi, kopš autoratlīdzības algu vietā "rullē", un varbūt ir pienācis brīdis tomēr ko mainīt.

Es atbalstu, ka nodokļa likme jādala starp darba devēju (24,09%) un ņēmēju (11%) un jāprasa trīs gadu pārejas posms, katru gadu attiecīgi palielinot likmi gan darba dev. (sākumā 8,03, nākamajā gadā vēl plus 8,03 un tad vēl plus 8,03), gan ņēmējam (sākumā 3,6, plus 3,6, plus 3,6). Piekritu, ka uzreiz tik krasa izmaiņa, turklāt no 2014.gada, nav OK.

Ar cieņu - Vikija Valdmane-Rozenberga,

Sveiki.

Nav runa tikai par izdevējiem. Radio, TV un interneta portāli arī ir mediji, kas labprāt nodarbina bez darba līguma un attiecīgi bez sociālajām garantijām. Piemēram, MTG. Tur strādājošie kolēģi stāsta, ka uzņēmums var atļauties maksāt arī sociālo nodokli, bet tā kā citos plašsaziņas līdzekļos ir prakse neslēgt darba līgumus, arī MTG darba līgumus slēdz tikai ar dažiem darbiniekiem.

No pašas pieredzes uzņēmumā, kas bija tieši pakļauts MTG, atminos garās sapulces, kurās darba devēji "borēja", ka samaksājot sociālo nodokli, uzņēmums nespēs pastāvēt. Neilgi pēc tam viens priekšnieks nopirka Porshe, otrs māju. Vēlāk viņi atzinās, ka darba līgumu nebūs nevis tāpēc, ka viņi nevar maksāt, bet tāpēc, ka darba līgums paredz atbildību pret darbiniekiem. Ja atlaiž, jāparedz kompensācija, un, galu galā, ja nebūs sociālo garantiju, žurnālistes izvēlēsies nedzemdēt vai vismaz dzemdēs mazāk. Kolēģis, kuru darba laikā uz gājēju pārejas notrieca auto, ilgi nezināja, vai vadība solidāri apmaksās divu mēnešu darba nespēju vai nē. Cilvēki nāk uz darbu ar plaušu karsoni, nes vīrusus arī citiem, jo vadībai vienmēr ir arguments, ka sociālās garantijas nav iespējamas.

Protams, ir jauni čaļi un dāmas, kas dzīvo pēc principa "dzīvo ātri, mirsti jauns", viņus nesatrauc iespējamā saslimšana vai vecums.

Pārmaiņām jābūt. Nav normāli, ka Latvijā ir vesela nozare, kurā lielākā daļa nemaksā sociālo nodokli. Manuprāt, svarīgi panākt, lai darba devējam nebūtu iespējas nodarbināt ilgāk par mēnesi vai diviem bez darba līguma. Ja cilvēks katru dienu nāk uz darbu, tās ir darba attiecības. Te gan ir jāiesaistās valsts iestādēm. Ivo Ržepicka cīņa ar vējdzirnavām pierādīja, ka valsts iestādēs labprāt piever acis uz acīmredzamiem likuma pārkāpumiem.

Ar cieņu Zanda Ozola-Balode

Sveiki, biedri!

Zemāk ir iekopēt FM skaidrojums par ieceri ar socinodokli turpmāk aplikt arī jebkādas autoratlīdzības. Lūdzu izsakiet viedokli par šo priekšlikumu, lai valde varētu mēģināt formulēt kopēju nostāju šajā jautājumā, kas gan, visticamāk, nebūs viegli.

Manupārt, straujšs (bez jebkāda pārejas laika vai pakāpeniskuma) nodokļu pieaugums medijiem par vairāk nekā 30% ir vai nu pilnīgi diletantisks un kaitniecisks priekšlikums vai ar kādu, man nezināmu, slēptu mērķi radies, ņemot vērā, ka līdz 80% mediju izdevumu veido darba spēka izmaksas. Tas nozīmēs vai nu žurnālistu ienākumu samazinājumu par atbilstošu procentu vai masveidīgu šatu samazināšanu, vai vairāku mediju slēgšanu, nespējot segt šādu strauju izdevumu pieaugumu, vai žurnālistu un mediju pāriešanas vēl "pelēkākā" zonā, izmantojot dažādus citus nodokļu režīmus. LŽA priekšlikums sarunās ar FM bija sadalīt jau esošo IIN (ar iespēju palielināt kopējo šī nodokļa likmi) - daļa joprojām tiktu ieskaitīta pašvaldību budžetā, bet daļa nonāktu sociālajā budžetā kā VSOAI. Tas tika noraidīts (plašāk noteikti var pastāstīt Anda, Guntis un Arta).

Pēteris Zirnis

Labdien,

ceru visi LŽA biedri ir dzirdējuši ideju maksāt soc.apdroš. nodokli (VSAOI) no autoratlīdzībām.

Esmu pamanījusi, ka daži kolēģi jau par to ir veidojuši materiālus.

Arī valde par to aktīvi diskutē kopš 14.08. vakara, bet pagaidām nevar vienoties par kopīgu nostāju, jo mūsu viedokļi krasi atšķiras. Daži valdes locekļi šo ideju uzskata par absurdu un žurnālistu (arī mediju biznesa) situāciju pasliktinošu, citi domā, ka tas ir viens no nedaudzajiem variantiem, kā risināt ilgstošās problēmas ar mediju profesionāļu sociālo aizsardzību. Jā, piedāvātais risinājums nav vienkāršs un viegls, tas prasīs arī zaudējumus, ne tikai ieguvumus, tomēr reiz šīs problēmas ir jācenšas risināt. Tā vismaz iepriekš sapratu no biedriem, jo par to bijusi gan plaša sarakste, gan klātienes diskusijas.

Tāpēc es sirsnīgi aicinu izteikties arī citus biedrus par to, kāda ir LŽA nostā, bet pirms tam īsi atgādināšu mūsu darbības hroniku un dažus savus argumentus, jo jaunais priekšlikums nav valdības ideja, tā ir valdības reakcija uz mūsu lūgumiem risināt žurnālistu, kā arī citu mediju profesionāļu sociālās apdroš. problēmas.

1. Tātad žurnālistu soc. aizsardzības jautājumi bija biedru izvirzīta problēma, viens no šī gada galvenajiem darbiem. Valdē lēmām, ka es, Arta un Guntis iesim uz FM, VID un LM par to runāt. Mūsu priekšlikumus un informāciju par sarunām esmu sūtījusi iepriekš.

2.Kad gājām uz VID, FM un LM, mēs tur strādājošos speciālistus nostādījām ļoti sarežģītā situācijā, jo centāmies pateikt, ka bez izmaiņām un palīdzības neko nevaram darīt: mēs netiekam galā ar darba tiesiskajām attiecībām, mēs nevaram piespiest mediju vadītājus to mainīt un maksāt soc. nod., mēs nevaram panākt, ka cilvēkus ņem darbā un maksā stabilas algas, mēs nevaram panākt, ka paši žurnālisti izmanto jau esošās iespējas un  maksā par sevi, jo honorāri ir tik zemi, ka veidojas diezgan liela, labi izglītotu un karjeras laikā diezgan labi atalgotu, bet potenciāla soc. neaizsargātu cilvēku grupa un valstij mums jāpalīdz, meklējot jaunus risinājumus.

3. Vēsture ir šāda. Iespēja nemaksāt soc. nodokli no autoratlīdzībām tika radīta 2001.gadā. Bet krīzes laikā tā tika izmantota arvien plašāk, vispār iztiekot bez algām vai tās vēl vairāk samazinot. Autoratlīdzību svētki bija arī pirms krīzes, kad medijos naudas bija daudz, daudz vairāk. Žurnālistu soc. aizsardzības problēma ir paveca, ne velti, ja nemaldos, Inga Paparde 2003.gadā izcīnīja iespēju reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un maksāt pašiem, jo citas iespējas nebija. Es pati esmu bijusi tā reģistrēta, vienlaikus strādājot lielā mediju firmā.

Pēdējos gados veidojas žurnālistu grupa, kas pelna iztiku kaut kur citur, bet daļa dzīves žurnālistikā kļūst par kaut ko līdzīgu daudzu aktieru dzīvei Losandželosā, kad cilvēki patiesībā strādā kaut kur citur un tikai reizēm viņiem ir loma, žurnālistiem - projekts, filma, raksts, materiālu sērija, šovs utt. Arī starp mums ir tādi kolēģi, arī man piedāvāts tāds darba modelis, atsevišķu mediju vadītāji ir ļoti ieinteresēti šādā sadarbībā.

Cita jauna grupa ir žurnālisti - uzņēmēji. Arī viņi reizēm ir izdevīgi, bet tad ir jautājums, kā veidot attiecības, vai autorlīgums par zemām laukuma/laika cenām ietver visus biznesa izdevumus - sākot ar grāmatvedību, līdz elektrībai, personiskās tehnikas un datoru izmantošanai?

Vienlaikus saglabājas dažādi citi žurnālistu darba veidi. Lai kāds būtu darbības modelis, tajos visos ir aktuāls jautājums par soc. aizsardzību, kura daļēji pastāv vairs tikai sab.medijos un atsevišķos uzņēmumos.

3. Pašlaik kā reakciju uz jauno priekšlikumu publiski esmu dzirdējusi viedokļus, kas galvenokārt  pārstāv mediju biznesa intereses. Es piekristu, ka bieži tās un žurnālistu intereses sakrīt, bet tās nemaz nesakrīt soc. aizsardz. jautājumos, ja bizness tiek veidots uz žurnālistu sociālās aizsardzības rēķina. Tas notiek gadiem ilgi.

Es tāpat šaubītos par soc. nodokli autoratlīdzībām, ja vien tās neaizvietotu algas un parastas darba tiesiskās attiecības. Tāpēc vēl jo vairāk šaubos par "tradīciju" un man ļoti labi pazīstamu pārliecību, ka žurnālistiem (pēdejos gados arī korektoriem, producentiem, maketētājiem, māksliniekiem, fotogrāfiem, operatoriem, moderatoriem un citiem), piesaistītiem konkrētiem medijiem, gadiem jāstrādā nevis par algu, bet par autoratlīdzību, man tas neliekas loģiski.

Es gan neesmu dzirdējusi, ka mediju grāmatveži un personāla speciālisti tiktu algoti tāpat - maksājot par mēneša bilanci un algu aprēķinu vai personāla dokumentu sagtavošanu kā par oriģinālu autordarbu.

4. Autortiesības žurnālistu gadījumā arī nedarbojas, tas ir pavisam atšķirīgi no grāmatniecības un mūzikas..., jo mantiskās tiesības uz darbu, atkal tradicionāli, pieder medijam, nevis autoram.

Pretējā gadījumā autoram vajadzētu saņemt naudu par katru pārpublicējumu, tulkojumu, par katru atsaukšanos uz iepriekšējā dienā savākto informāciju un tās pieminēšanu, par katru klikšķi, par katru raksta/audio/video/foto izmantošanu citā medijā, arhīvam utt.

Es aicinu Autortiesību likuma ievērošanas aspektam pievērst uzmanību, jo pašlaik atsevišķās publikācijās tas ir sajaukts kopā (piemēram, LR1 "Pēcpusdienā"), aizmirstot, ka rakstnieki saglabā mantiskās tiesības, ka arī viņiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem ir ļoti smagas problēmas vecumdienās, tāpēc tiek veidots likums par Radošās personas statusu, citādi jāveido fondi, no kuriem vienreiz gadā vienam aktierim tiek piešķirta maza naudiņa, lai varētu izdzīvot.

5. LŽA pašā sākumā ierosinātā autoratlīdzību IIN sadalīšana uz pusēm (12% IIN, 12% VSAOI) no speciālistu puses tika atmesta uzreiz loģisku argumentu dēļ: tā ir izņēmuma situācija, kurai nav nekāda pamatojuma, un vēl racionālāk - 12% soc. nodoklis nav pietiekams, lai sakrātu soc. apdroš. kapitālu.

Par citiem priekšlikumiem, ko publiski apspriedām es gan detalizēti jau rakstīju.

Mēs tiešām gan ar biedriem, gan speciālistiem ilgi un vairākkārt diskutējām par visām tām alternatīvām, kuras tika izvirzītas.

Šis priekšlikums (12%/12%) paredzēja, ka mēs kaut ko iegūstam neko nezaudējot, bet es neieteiktu uz to cerēt. Mums nāksies kaut ko zaudēt no ienākumu apjoma, lai iegūtu soc. apdroš. , bet vienlaikus nav taisnīgi, ja žurnālists tikai pats maksā par sevi, bet darba devējs neko nemaksā, ja viņu darba attiecības ir pastāvīgas.

Es pieļauju, ka jūs zināt - ir vēl nepatīkamāka alternatīva, iespēja, ka VID nāk uz medijiem un pārbauda, vai autoratlīdzības tomēr nav jāpārvērš par darba līgumu, it sevišķi tad, ja cilvēks katru dienu nāk uz darbu, izmanto telpas, tehniku utt. Tad šis jautājums tiktu risināts vēl skarbāk.

Ar VID, FM un LM mēs gan neesam apsprieduši tā visa ieviešanas formu, tas tiesa. Arī minēto skaitli - 30% no autoratlīdzībām iepriekš neviens netika minējis. Bet es personiski šajās sarunās esmu apsolījusi, ka mēs aizstāvēsim savu pozīciju, ka jāmaina soc. apdroš. situācija mediju darbiniekiem. Es netaisos no tā atkāpties. Tāpēc arī bija gara saruna par mediju specifisko situāciju un jauni termini - sistemātiska darbu radīšana (kā žurnālistiem) un pasīva, kā citiem.

Nu jā, kurš teica, ka būs vienkārši? Es arī saprotu, ka daļa biedru, kas nestrādā sab. medijos, diezin vai var izvairīties no tā, ka publikācijās parādās viņu mediju vadītāju/īpašnieku intereses, kuras zīmē apokaliptisku ainu un mēģina pateikt, ka mediji nevar pastāvēt, ja par satura radīšanu maksā VSAOI un ievēro Darba likumu, ka tad žurnālistiem būs vēl sliktāk. Tāpēc jau ir LŽA, lai varētu izteikties ārpus konkrētu mediiju interesēm par žurnālistu interesēm.

Bet, kā minēju sākumā, valdē nav vienprātības. Domāju, ka arī citi valdes locekļi varētu publiskot biedriem savus argumentus, es nevēlos bez viņu atļaujas tos pārsūtīt.

Varu vien pateikt, ka valdē ir ideja lūgt šim jauninājumam noteikt pārejas periodu, jo pārmaiņas var ļoti krasi ietekmēt mediju un žurnālistu finanšu situāciju.

Pašlaik jautājums biedriem ir sekojošs: kādu LŽA nostāju kā reakciju uz valdības priekšlikumu maksāt VSAOI no autoratlīdzībām jūs atbalstāt?

Gaidu ziņas! Ar sveicienu Anda [Rožukalne]

Tātad !

Kad valsts palielina akcīzi, benzīntanki pieliek pie litra cenas automātiski. Un gailis pakaļ nedzied. VIsi lej tāpat.

Kad valsts grasās uzlikt nodokli žurnālistu atalgojumam, žurnālisti un viņu darba devēji sabļaustās - kas maksās, kas maksās ?

Vai tiešām jūs domājat, ka Latvijā presi patērē vieni trūkumcietēji bez sirds, kas nesapratīs, ka tas nelielas pielikums pie produkta cenas nozīmē cilvēcisku attieksmi pret tiem, kas rada mediju saturu ?

Ja paskaidros, tad sapratīs.

[Ansis] Pūpols

Novērtē šo rakstu:

19
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...