"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs paliek bez "pastnieka" caurlaides savam auto
PIETIEK15.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairākkārtējās Pietiek publikācijas ir darījušas savu - valsts AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis ir palicis bez speciālās "pastnieka" caurlaides savam auto, kura iepriekš viņam ļāva to novietot jebkurā vietā, aizbildinoties ar īpaši svarīgu dokumentu piegādāšanas nepieciešamību.
Kā Pietiek jau informējis, Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs no toreizējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa 2011. gada decembrī visam 2012. gadam trim automašīnām - savam personiskajam 500. mersedesam (attēlā) un dienesta Audi A8L, kā arī biedrībai RE Autoklubs piederošajai automašīnai Porsche Cayenne, ar kuru pārvietojoties viņa dzīvesbiedre, - bija izlūdzies speciālās „pasta caurlaides”.
Šīs caurlaides, kā bija minēts arī Magoņa oficiālajā lūgumā Matīsam, to īpašniekiem dod „tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvaldes institūcijām”.
Kamēr iepriekšējais satiksmes ministrs Aivis Ronis imitēja rosību šajā jautājumā, pārbaudi pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB gan nekonstatēja, ka "Magonis viņam piederošajam transporta līdzeklim izsniegto Satiksmes ministrijas pasta caurlaidi Nr.364 būtu izmantojis personīgām vajadzībām", taču secināja, ka "Satiksmes ministrijas caurlaižu izsniegšanas kārtība veicināja korupcijas riskus, jo nebija noteikti skaidri un nepārprotami kritēriji caurlaižu saņemšanai ministriju un to padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, un caurlaides varēja saņemt personas, kuru darba pienākumos neietilpst pasta korespondences pārvadāšana".
Nu šī situācija ir mainījusies - Ministru kabinets pagājušā gada decembrī ir pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.61 „Kārtība, kādā izsniedz caurlaides pasta pārvadātāju transportlīdzekļiem, inkasācijas transportlīdzekļiem, Saeimas transportlīdzekļiem, Valsts prezidenta Kancelejas transportlīdzekļiem, Valsts kancelejas transportlīdzekļiem un ministriju transportlīdzekļiem, ar kuriem nogādā pasta sūtījumus".
Līdz ar to ir precizētas prasības attiecībā uz iesniedzamo dokumentu saturu, nosakot, ka caurlaides izsniedz īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10.panta l.3 daļas 1.punktu ir reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, kuru uztur Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Turklāt pasta komersantiem, inkasentiem, Saeimai, Valsts prezidenta Kancelejai, Valsts kancelejai un ministrijām, iesniedzot dokumentus, īpašumā vai turējumā reģistrēto pasta sūtījumu pārvadāšanai un nogādāšanai izmantojamo transportlīdzekļu sarakstam tagad attiecīgi jāpievieno dokumentu kopijas, kas apliecina turējumā esošo transportlīdzekļu izmantošanas tiesisko pamatu.
"Uz doto brīdi caurlaižu saņemšanā ir atteikts ministriju tiešās pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, tai skaitā VAS Latvijas Dzelzceļš, kurai nav izsniegta neviena caurlaide," oficiāli informē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
