"Latvijas piens": vai ar valdības atbalstu notiek valsts izlaupīšana un vientiesīgu zemnieku apmuļķošana?
Pietiek lasītājs16.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr uzņēmums Latvijas piens savā mājas lapā raksta, ka „Latvijas piens izveidots ar mērķi efektīvi pārstrādāt Latvijā ražotu pienu augstas kvalitātes produktos, stabilizēt situāciju piena nozarē valstī, nodrošinot garantētu iepirkumu un iespējami labāko cenu kooperatīvu biedru saražotajam pienam”, tikmēr Latvijas Piena lielākais īpašnieks Trikātas KS cītīgi pienu nodod Lietuvas un Polijas pārstrādātājiem (fūre fiksēta Lietuvā netālu no Polijas robežas). Kur zudis Ministru prezidenta lauksaimniecības padomnieka Ulda Krievāra daudzinātais patriotisms? Vai tad tieši viņš nebija lielākais kliedzējs par tiem piena ražotājiem, kas pienu nodeva pārstrādei citām valstīm, un tāpēc par valsts līdzekļiem bija jādibina Latvijas piens?
Piektdien pl.14:30 Lietuvā netālu no Polijas robežas izdevās uzņemt kadru (foto pielikumā), kad Trikātas KS fūre devās kārtējo reizi ne jau Latvijas piena vai citu Latvijas pārstrādātāju virzienā. Tāpēc Ulda Krievāra apelēšana pie nacionālām jūtām un aicinājums Latvijas zemniekiem ticēt Trikātas KS un Latvijas piena godprātīgumam vairāk izklausās pēc ņirgāšanās par vientiešiem, nevis vēlmes stabilizēt situāciju uzņēmumos.
Iespējams, pienu Trikātas KS nodod ārzemēs, lai citi akcionāri un zemnieki neuzzinātu patiesos piena tirdzniecības un naudas līdzekļu apjomus, kas tiek gūti no darījumiem. Jo nav loģiska izskaidrojuma, kādēļ vispār būtu bijis jānodod piens pārstrādei Lietuvā vai Polijā, ja piena cena tur ir pat zemāka, nekā piedāvā Latvijas piena iepircēji.
Gaušanās, ka Latvijas piens ir parādā Trikātas KS naudas līdzekļus un viņiem nav iespēju ietekmēt tā darbību, vispār izklausās pēc anekdotes. Juris Sprukulis: „Rūpnīcas menedžmenta “labās pārvaldības prakse” paredzēja mūs, īpašniekus, no lēmumu pieņemšanas turēt pa gabalu, un mēs to, vai un kāda piena cena tiek maksāta Trikātas zemniekiem, vairs ietekmēt nevarējām”, jo 53,664% uzņēmuma pieder pašam Trikātas KS."
Tikpat nesaprotama ir valsts vienaldzības piesaukšana, ka Latvijas piens netika atbalstīts Krievijas embargo gadījumā. Laikam Krievāra kungs bija piemirsis, ka Latvijas piens nekad nav eksportējis savu produkciju uz Krieviju un arī eksporta sertifikātu šis uzņēmums nekad nav saņēmis.
Vai zemkopības ministram Jānim Dūklavam reiz nebūtu laiks atbildēt par valsts sniegto piecu miljonu latu garantiju, kura atsevišķu dibinātāju finansiālais stāvoklis jau dibināšanas brīdī liecināja par nopietnām ilgtermiņa grūtībām un neprasmi biznesa vadībā?
Varbūt iespējams noskaidrot, kā Uldim Krievāram ir izdevies būt tik veiksmīgam, ka ne paša, ne viņa tēva saimniecībām neviens parādā nav palicis, kamēr citu zemnieku konti paliek tukši, bet solījumi publiskajā telpā un aicinājumi kļūt vēl lielākiem idiotiem un sadarboties ar Trikātas KS un Latvijas pienu iegūst pārdabisku patriotismu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
