"Liepājas metalurga" pārdošanā nav noteikts ne darbinieku skaits, ne citas "detaļas": paldies "Prudentiai" un FM
PIETIEK26.05.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
SĒTEVS
29.05.2015. 21:15prudentia savu darbu izpildīja! Lūdzu aiciniet, ja uznēmums ir jānoved no tiesiškās aizsardzības procesa līdz maksātnespējas. Neesmu dzirdējis, ka Prudentija kādāi kompānījai būtu reāli palīdzējusi. Sev- bez šaubām.
Fēlis
27.05.2015. 16:11»
A vajag? Šo privilēģiju atstāšu Tev. Izskatās, ka riet Tev patīk, tāpēc vari izbaudīt ar pilnu krūti.
peļņa
27.05.2015. 10:03Saprotams , ka neviens nepirks uzņēmumu, pie kam gana lielu , lai viņu nobankrotinātu.Latvijā biznesu prognozēt nevar. Tie paši Latvenergo tarifi( uzreiz pieaugume 40 -70%) un elektoenerģias izmaksas ir būtiskas LM, ir vnk iznīcinoši, ko arī pierāda LM izčākstēšāna. Diemžēl ilgākā periodā ( jau pēc nākošās ziemas)iestāsies pilnīga paralīze jebkurā saimnieciskā darbībā, sevišķi jau energo ietilpīgos uzņēmumos.
Zinu jau
27.05.2015. 07:54»
Fēlis
Pagaidīsim kas atklāsies, kad jaunie Citadeles īpašnieki sāks pa īstam šeftēt. Var zili brīnumi atklāties. Paldies partijai un valdībai par mūsu gaišo nākotni! (kurai, diemžēl, es vairs neticu
Atklāsies tas ka Vienotība atdeva par sviestmaizi Citadeli (Zaķis taču Gruzijā bija) un nopirkto 70 mio vietā pēc pāris gadiem to pārdos par 200 mio. Jūtat Vienotības pienesumu? Maitasgabali
KNAB
27.05.2015. 07:50Bet Prudentia taču ir cieši saistīta ar Vienotību caur Reiru! Ja viņi ( pircēji ) ir Vienotības cilvēkiem sapiķojuši tad var gaidīt ka skaļi virsū viņiem nebrauks ka atkal klapē ciet to bodīti. Vakar jau Straujuma tāda maiga bija, par kārtējo atbalstu runāja...
Fēlis
27.05.2015. 07:47Pagaidīsim kas atklāsies, kad jaunie Citadeles īpašnieki sāks pa īstam šeftēt. Var zili brīnumi atklāties. Paldies partijai un valdībai par mūsu gaišo nākotni! (kurai, diemžēl, es vairs neticu)
Gvido
27.05.2015. 07:24Beidziet cepties ! Pierodiet - viss ir kārtībā ! Prudentija ar Rungaini un citiem visādiem maksātnespējas administratoriem un citiem bezjēdzīgiem konsultantiem tak katrs nopelnija vismaz pa miljonam. Līdz ar to viss ir kārtībā, bet Banānijā dzīvojošā tauta var mierīgi elpot un skatīties tālāk kā kliķes mafija visu izlaupa un izshēmo.
Elementaari Vatson
27.05.2015. 04:55»
xx
Paga paga - gribat teikt, ka prudentia nokonsulteeja sev mazaaku samaksu ? 2% no 13 miljoniem ir 260k
1M skaidraa Prudentia un Prudentia izveelas pirceeju kas maksaa par padsmit miljoniem mazaak. Visiem labi, tikai valsts kaarteejo reizi tiek atstaata janos
Frīdis
26.05.2015. 23:14A par tēmu - jebnu Rungainis =
Lamers, jebnu...
Po ļunomu - jebnu!!! :D
Frīdis
26.05.2015. 23:13A šonedēļ ne vienu pašu reizīti neizdevās viesnīcā pabūt??!! :o
Nu kaut uz stundiņu.. ;)
Vai visi numuriņi patreiz aizņemti??! :D
xx
26.05.2015. 22:42Paga paga - gribat teikt, ka prudentia nokonsulteeja sev mazaaku samaksu ? 2% no 13 miljoniem ir 260k ...
Ahā
26.05.2015. 21:52»
Praatniex
Toties velmers gada laikā par miljonu turīgāks tapa
Tu domā ka Velmers?:)))
Tak nafig
26.05.2015. 21:39Tas nav vajadzīgs, jo galvenais tak valdošai politmafijai bija otkatos kārtīgi ierīt kumosu.
Pēteris
26.05.2015. 19:43Kur tagad ir tas resnais, briļļainais "investīciju baņķieris"? Cik un kur viņš ir investējis? Tikai savā bikšu-krūšu kabatiņā!
Jūs domājiet tas kādu interesē))))
26.05.2015. 18:23visiem pie vienas vietas......Latvijas tauta ir nabadzīgākā tauta Eiropā, bet tas ir tāpēc, ka to ir pelnijusi un nav spējīga adekvāti uztvert realitāti........galvenais lai krieviem nekas netiek))))).....pastasti latvietim par krieviem un vari latvieti izmantot, kā gribi)))))
zoss
26.05.2015. 17:40Un izžuvušais Vilks te vēl dod pamācības uz visiem stūriem. Labāk lai apprec savu briļļaino ministru
Edge
26.05.2015. 14:42Tieši tāds elastīgums, nenosakot "detaļas", jau padari Latviju pievilcīgu no Ukrainas bēgošajam kapitālam.
"Mēs esam tuvāk nekā Šveice!" - un pāris miljardi no Krievijas ieplūda Latvijā 90.gados. Tagad nāks Ukrainas kapitāls - to vajag Pietiek.com komandai pozitīvi novērtēt:
DW: Международный валютный фонд утвердил кредитную программу для Украины на общую сумму в 17,5 миллиарда долларов. Какое это имеет значение для экономической ситуации в стране?
Рикардо Джуччи: Это чрезвычайно важно. В данный момент нет никакого притока частных капиталовложений на Украину. Напротив, капитал бежит из страны. Поэтому так важны государственные инвестиции. Это поможет стабилизировать экономику и обменный курс гривны. Дело не только в деньгах, а в том, что Украина в ответ обязана провести целый ряд реформ.
http://www.dw.de/%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D0%B5%D1%80%D1%82-%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%82-%D0%BC%D0%B2%D1%84-%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B1%D1%81%D1%82%D0%B2%D1%83%D0%B5%D1%82-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%BD%D0%B0-%D1%83%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5/a-18309687?maca=rus-rss_rus_Newsru_Test_2-10093-xml-mrss
Rūķis
26.05.2015. 14:12Skaisti, citi piedāvā par padsmit citroniem vairāk, bet tik un tā pārdod KVV pa lēto un vēl samaksā liekēžiem Prudentia un administratoram. Iedomājaties, ka Jūs par savu mašīnu gribat 10.000, atnāk cilvēks un piedāvā 15.000, bet Jūs atbildat, ka Jums tik daudz nemaz nevajag.
gunča
26.05.2015. 14:04Prudentia priekšocība bija tajā apstāklī , ka tā barojās pie Dombrovska siles, nekas vairāk. Kā saka, savējais.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
