Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka saistībā ar neslavas celšanu izdevumā LOSIS viņš vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, Pietiek šodien pārpublicē vienu no interesantākajiem LOŠA rakstiem, - par Rasnača lomu "čekas maisu" satura slēpšanā no sabiedrības.

Dzintars Rasnačs pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā 1998. gadā un kopš šī laika bijis pārstāvēts visās sekojošajās Saeimās, izņemot periodu no 2002. gada līdz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. Tādējādi viņš nav piedalījies debatēs 90. gadu pirmajā pusē, bet bijis klāt svarīgākajās debatēs, kas notika Saeimā kopš 7. Saeimas ievēlēšanas.

1994. gadā tika pieņemts likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tas radīja savdabīgu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problēmas atgriezās 2004. un 2014. gadā. Likums noteica uzglabāt VDK aģentu kartotēkas un pārbaudīt politiķu un ierēdņu sadarbību ar VDK.

2000. gada 17. martā pieci TB/LNNK deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums”, kas paredzēja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikā pēc īpaša paziņojuma publicēšanas avīzē Latvijas Vēstnesis tiktu dotu iespēja brīvprātīgi atzīties sadarbībā ar VDK. Tie, kuru atbildība nebūtu pārāk smaga, tiktu stimulēti atzīties ar solījumu viņu vārdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arī to aģentu vārdi, kuri neizmantotu iespēju atzīties Visām publiskotajām personām desmit gadus būtu liegta iespēja “strādāt par amatpersonām un ierēdņiem, pedagogiem, advokātiem, bankās un «stratēģiskos saimniecības objektos», drošības dienestos.

Taču… „nacionāli noskaņotais” Dz. Rasnačs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzējiem un arī debatēs izvēlējās nepiedalīties.

8. Saeimā Dz. Rasnačs bija pārstāvēts no 2004. gada 21. jūlija, nomainot Eiropas Parlamentā ievēlēto Robertu Zīli. Līdz ar to viņš nevarēja piedalīties 2004. gada 19. maija balsojumā, kad Saeima lēma publiskot VDK aģentu kartotēkas, pieņemot attiecīgos grozījumus VDK dokumentu likumā. Kā zināms, Valsts prezidente V. Vīķe – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un lielā steigā jau 21. maijā uzlika veto šim likumam. 27. maijā Saeima vēl uz desmit gadiem pagarināja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem, tādējādi atliekot problēmas risināšanu.

Atkārtoti likums tika izskatīts 2006. gada 7. jūnijā. Dz. Rasnačs nepiedalījās debatēs, bet balsoja kā viens no 59 deputātiem par likuma pieņemšanu. Taču pēc prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jūnijā, Saeima pie jautājuma trešo reizi atgriezās 2006. gada 26. oktobrī. Kā rāda Saeimas stenogramma, „nacionālis” Dz. Rasnačs gan izpaudās ar starpsaucieniem no zāles, bet debatēs nepiedalījās.

Dz. Rasnačs kā viens no 53 deputātiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomēr tas tika pieņemts atšķirīgā redakcijā nekā 2006. gada. 6. jūnijā, līdz ar to Valsts prezidentei radās iespēja atkal uzlikt veto, un to viņa arī izdarīja 1.novembrī. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošās 8. Saeimas deputāti – tostarp arī Dz. Rasnačs ar saviem „nacionālajiem” partijas biedriem – tīšām radīja prezidentei šādu iespēju. Tādējādi reizē ar 8. Saeimas pilnvaru beigām beidzās arī paši nopietnākie mēģinājumi publiskot VDK aģentu kartītes.

2014. gadā bija atkal pagājuši desmit gadi un Saeimai nācās atgriezties pie jautājuma vēlreiz. 2014. gada 30. janvārī Nacionālās apvienības deputāti, tostarp Dz. Rasnačs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas, kā var spriest no Saeimas debatēm, pēc „nacionālu” uzskatiem varēja novest pie aģentu kartotēku publiskošanas – un tika darīts viss, lai to nepieļautu.

Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprīlī, kad grozījumus VDK dokumentu likumā izskatīja otrajā lasījumā. Trīs Saeimas deputāti ierosināja dot iespēju VDK aģentiem atzīties līdz 2015. gadam, līdz ar ko viņu vārdi tiktu saglabāti noslēpumā. Dz. Rasnačs bija viens no deputātiem, kas atbalstīja šo Saeimas noraidīto priekšlikumu.

Savukārt 2014. gada 8.maijā deputāts Dz. Rasnačs ir balsojis par grozījumiem VDK dokumentu likumā, kas paredzēja izveidot VDK zinātniskās izpētes komisiju un līdz ar to atlikt VDK aģentu kartotēkas publiskošanu. Viņš nepiedalījās debatēs un, pārstāvot savu Saeimas frakciju un informējot radioklausītājus, pat nepieminēja šo likumu

Faktiski 2014. gada grozījumi arī ar Dz. Rasnača atbalstu "aizvēra ciet" informācijas pieejamību jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta līdz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinātniskajai institūcijai bija tiesības pieprasīt no SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra tā rīcībā esošo VDK kartotēku izpētei.
Vēl labāk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrādāja tā paša Dz. Rasnača vadītā Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzēja, ka "VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija", tātad nedrīkstētu publicēt neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpētes komisija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...