"Metalurga" strādājošie: Straujumas kundze, ko jums nozīmē "valsts"?
Bijušie un vēl strādājošie AS „KVV Liepājas metalurgs” darbinieki03.08.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
egils1
21.08.2015. 15:42Džo Makeins atgādina, ka E.Finks ir pareģojis un teicis, ka krievi un žīdi, un ebreji atdos visu salaupīto no 1939.g-līdz šim latviešu tautai un atstās Latviju, dodoties atpakaļ uz savām mītnes zemēm. Tā mēs atjaunosim Latviju kā nacionālu valsti ar 80% pamattautu.(flag:lv)
ESMAIJA
11.08.2015. 22:14Tā bilde ar investoru izvēli man šķiet stipri radniecīga Magoņa kunga aktivitātēm, starpība tikai viena - Ar investoriem sadarbojās jenotu pārstāvji...
tantintante
06.08.2015. 14:23Bet kāpēc tie Segali un Zaharniji nav aizturēti, līdzekļi arestēti.
Lāk tāds ir jautājums par Metalurgu?
Katkādam vecam viram var salauzt rokas nosist nieres, bet šīe nelieši ar sazagto tautas naudu priecājā.Tādi lūk likumi Latvijā, ari par smagiem noziegumiem apsūdzētie sēd televīzijā un gudri runā, kauns vispār būtu aicināt.
Ex met
06.08.2015. 12:25Nē,nu,var jau naivi ļautiņi būt! Itin kā tas nebūtu pa 100 km redzams,ko tai tantiņai nozīmē valsts! Metalurģieši,beidziet taču reiz cerēt uz zelta zivtiņas parādīšanos - tā neparādīsies! Ar "metalurgu" ir cauri un uz mūžiem. Bijušie īpašnieki mierīgi par iegūtajiem līdzekļiem (kuru pietiks maz-maz-maz-mazbērniem!) mierīgi bauda dzīvi,braukā pa pasauli ceļojumos utt.,bet jūs te ar saviem retoriskajiem saukļiem:)) Kamēr mečis elpoja,tikmēr arī valdības vepri pa tā teritoriju baltās ķiverēs špacierēja un meča krogā delikateses rija - tagad viss ir beidzies un siles vepriem interese 0. Meklējiet darbu,pārprofilējaties,mēģiniet izdzīvot - bet beidziet taču reiz uz kaut ko cerēt!
Jampazijs no Elejas
06.08.2015. 12:09Straujumas kundzei Valsts nenozīmē ne ko.
Viņai ir krūšturis, kurš maksā 200 euro.
c
06.08.2015. 11:58Nu par Straujumu ...
kā teica ŠĶĒLE kādreiz - jo sliktāks kadrs, jo mums labāk ...
Bija Bērziņš, tagad ir Straujuma
Bez kauna sajūtas dzīvot nevaram
mečiņas
05.08.2015. 14:29Mūsu valstī neviena amatpersona ne par ko neatbild! Daži jautājumi:
1-Kas izvēlējās investorus? - Prudentijas konsultanti
2- kas izstrādāja tiesiskās aizsardzības plānu- Prudentia
3- kas izstrādāja maksātnespējas plānu?-Prudentija
4- kas piedalījās metalurga mantas pārdošanā- Prudentija un administrators, kuram pircējs bija ieteikts.
5- vai tiešam grūti bija ielūkoties internetā un iepazīties ar "investora" īsto seju? To jau katrs varēja izlasīt.
6- kāpēc tad izvēlējās šos "investorus"? Premjere atbildēja sekojoši" Viņi parādīja lielāku degsmi"!!!!!!!!!!! Tā ir tiešam valstiska pieeja investoru meklējumam!
Un tomēr - tās ir muļkības par LM izzagšanu, jo jaunais" investors" argumentē šos pašus iemeslus kamdēl nevar strādāt.
žanis
04.08.2015. 20:59Ko te runāt par valsts pārvaldi, smiekli nāk, fpin. pol un ekonom. pol. nav neko prātīgu izdarijuši veco īpašnieku notiesāšanas labā, jo visi ir saņēmuši daļu no nozagtās naudas un pamazām lieta tiek aizmirsta, lūk tā ir valsts pārvalde . Te strādā padomju savienības kanoni, valsti vajag apzagt, jo manta tāpat nevienam nepieder.
Valsts ontrole
04.08.2015. 07:42»
Pavalstnieks
Mums valsts ir 265 kapitālsabiedrības, kas katru mēnesi aizņemas naudu no valsts kases un budžeta, lai atskaidrotu caur pelēko ekonomiku € 200 000 000 mēnesī. Un mūs piesegs 120 šķīrējtiesas, kas uzrakstīs kādu vien vajag nepārsūdzamu spriedumu. Prese vispār jau kuro gadu stāstīs par sviestu. dP lauzīs...
Nezinājām, ka valts kapitālsabiedrības veido pelēkās ekonomikas pamatu. Līdz šim domājām, ka tie ir autoservisi un zobārsti. Uzskatījām, ka tieši zobārsti var ņemt naudu valsts kasē un neatdot. Vai kāds mums var pateikt, kam pieder tie valsts uzņēmumi - kapitālsabiedrības ? Kad pateiksiet, tad pārbaudīsim !
Mumins
04.08.2015. 03:46Te pat teikt nav ko. Var, protams, parakstīt tādas vēstulītes, bet labums no tādām... tikai viens - pašu naivums varbūt rezultātā drusku mazāks kļūs. Par kādu rīcību ... ilūziju nav - tādas nebūs. Pārāk bailīgi mums tie cilvēciņi, lai tā, pa īstam, savas intereses aizstāvēt spētu.
j.v.
03.08.2015. 22:11To megakombinātu jau sen vajadzēja klapēt ciet jebšu pārprofilēt par metālAPSTRĀDES rūpnīcu - naff latvijā pietiekami daudz rūdas!
Žulis
03.08.2015. 21:59Pārkrāsotais padomju režīms atkal kārtējo reizi ir parādījis sevi visā krāšņumā.
Un tā nebūt nav pēdējā reize. Turpinājums sekos. Kamēr vien tauta piedalīsies tajās "urnu talkās".
tante nevis kundze
03.08.2015. 21:54da neko nenozīmē !
un kāpēc straujumas kunudze, straujmas tante ka viņai labāk piestāv !!!
Pavalstnieks
03.08.2015. 20:09Mums valsts ir 265 kapitālsabiedrības, kas katru mēnesi aizņemas naudu no valsts kases un budžeta, lai atskaidrotu caur pelēko ekonomiku € 200 000 000 mēnesī. Un mūs piesegs 120 šķīrējtiesas, kas uzrakstīs kādu vien vajag nepārsūdzamu spriedumu. Prese vispār jau kuro gadu stāstīs par sviestu. dP lauzīs rokas. Kiķe kliķēs un visi apaprāks kā zivis Tukuma dīķī. Es lepojos ar šo valsti, jo paģībstot Mežaparkā satiku Bērziņu II.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
