"Nepiederošo" auto apstāšanās Zaharjina villas tuvumā esot aizliegta tikai ārvalstu viesu dēļ
PIETIEK06.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai un vienīgi nepārtraukti uzņemamu ārvalstu viesu ērtību dēļ visapkārt uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina Liepājas villai aizliegta "nepiederošu" automašīnu apstāšanās, - šādu skaidrojumu pēc mēnesi ilgām pārdomām atradusi Ulda Seska līdz šim vadītā Liepājas pašvaldība. Turklāt šādu lūgumu pašvaldībai izteicis nevis nama īpašnieks Zaharjins, bet ganLiepājas metalurgs, kuram formāli ar villu nav nekāda sakara.
Jau šā gada februārī, informējot par Zaharjina īpašo lomu un vietu Liepājas vietējās varas hierarhijā, Pietiek pieminēja pašvaldības noteikto aizliegumu automašīnām apstāties visā kvartālā apkārt uzņēmēja īpašumam - 2003. gadā ekspluatācijā nodotajai villai un 3100 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Dzintaru ielā 23
Ņemot vērā, ka pašvaldība labprātīgi šī aizlieguma pamatojumu paskaidrot nevēlējās, Pietiek nācās vērsties pie tās ar oficiālu iesniegumu, pieprasot izskaidrot, kuras Liepājas pašvaldības struktūras un konkrētās amatpersonas, kad tieši pieņēmušas lēmumu par zīmju "apstāties aizliegts" uzstādīšanu šī īpašuma apkārtnē, par katru no šīm zīmēm minot konkrēto struktūru, amatpersonu, lēmuma pieņemšanas laiku.
Tāpat Liepājas pašvaldībai tika pieprasīts paskaidrot, uz kāda pamata pieņemti lēmumi par šo aizlieguma zīmju uzstādīšanu Zaharjina īpašuma apkārtnē, par katru no šiem lēmumiem minot iesniegumu un tā autoru, uz kura pamata šis jautājums izskatīts, kā arī attiecīgā lēmuma detalizētu pamatojumu.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām Liepājas pilsētas pašvaldība "noskaidrojusi", ka patiesībā pats Zaharjins nekādus oficiālus lūgumus nav izteicis. Viņa vietā to darījis uzņēmums Liepājas metalurgs, kuram formāli ar Zaharjina lepno villu nav nekāda sakara.
2008.gada 2.janvārī pašvaldība esot saņēmusi Liepājas metalurga iesniegumu ar lūgumu atļaut uzstādīt ceļu zīmi „Apstāties aizliegts" pie ēkas Dzintaru ielā 23, Liepājā.
Iesniegumā lūgums ticis pamatots ar faktu, ka "ēka tiek izmantota reprezentācijas nolūkos, uzņemot ārzemju viesus, kuri ierodas Liepājā, lai apmeklētu AS Liepājas metalurgs un ar to saistītos uzņēmumus, un līdz ar to ir nepieciešamība organizēt un kontrolēt viesu automašīnu piekļuvi minētajai ēkai".
Jau deviņas dienas vēlāk - šajā gadījumā mēneša pārdomas nav bijušas vajadzīgas - izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš 2008.gada 11.janvārī informējis - pašvaldībai nav iebildumu pret to, ka pie ēkas tiek uzstādīta ceļu zīme „Apstāties aizliegts".
Turklāt Liepājā šāda prakse neesot uzskatāma par izņēmuma gadījumu - apstāšanās un stāvēšanu ierobežojošas zīmes iepriekš izvietotas arī pēc citu Liepājas uzņēmumu lūgumiem, piemēram, pie AS UPB un Krievijas vēstniecības Latvijā Liepājas Ģenerālā konsulāta ēkas.
Tiesa, pašvaldība nespēja minēt nevienu piemēru, kad apstāšanās aizlieguma zīmes uzstādītas pie kāda uzņēmēja privātmājas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
