"Nepiederošo" auto apstāšanās Zaharjina villas tuvumā esot aizliegta tikai ārvalstu viesu dēļ
PIETIEK06.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai un vienīgi nepārtraukti uzņemamu ārvalstu viesu ērtību dēļ visapkārt uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina Liepājas villai aizliegta "nepiederošu" automašīnu apstāšanās, - šādu skaidrojumu pēc mēnesi ilgām pārdomām atradusi Ulda Seska līdz šim vadītā Liepājas pašvaldība. Turklāt šādu lūgumu pašvaldībai izteicis nevis nama īpašnieks Zaharjins, bet ganLiepājas metalurgs, kuram formāli ar villu nav nekāda sakara.
Jau šā gada februārī, informējot par Zaharjina īpašo lomu un vietu Liepājas vietējās varas hierarhijā, Pietiek pieminēja pašvaldības noteikto aizliegumu automašīnām apstāties visā kvartālā apkārt uzņēmēja īpašumam - 2003. gadā ekspluatācijā nodotajai villai un 3100 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Dzintaru ielā 23
Ņemot vērā, ka pašvaldība labprātīgi šī aizlieguma pamatojumu paskaidrot nevēlējās, Pietiek nācās vērsties pie tās ar oficiālu iesniegumu, pieprasot izskaidrot, kuras Liepājas pašvaldības struktūras un konkrētās amatpersonas, kad tieši pieņēmušas lēmumu par zīmju "apstāties aizliegts" uzstādīšanu šī īpašuma apkārtnē, par katru no šīm zīmēm minot konkrēto struktūru, amatpersonu, lēmuma pieņemšanas laiku.
Tāpat Liepājas pašvaldībai tika pieprasīts paskaidrot, uz kāda pamata pieņemti lēmumi par šo aizlieguma zīmju uzstādīšanu Zaharjina īpašuma apkārtnē, par katru no šiem lēmumiem minot iesniegumu un tā autoru, uz kura pamata šis jautājums izskatīts, kā arī attiecīgā lēmuma detalizētu pamatojumu.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām Liepājas pilsētas pašvaldība "noskaidrojusi", ka patiesībā pats Zaharjins nekādus oficiālus lūgumus nav izteicis. Viņa vietā to darījis uzņēmums Liepājas metalurgs, kuram formāli ar Zaharjina lepno villu nav nekāda sakara.
2008.gada 2.janvārī pašvaldība esot saņēmusi Liepājas metalurga iesniegumu ar lūgumu atļaut uzstādīt ceļu zīmi „Apstāties aizliegts" pie ēkas Dzintaru ielā 23, Liepājā.
Iesniegumā lūgums ticis pamatots ar faktu, ka "ēka tiek izmantota reprezentācijas nolūkos, uzņemot ārzemju viesus, kuri ierodas Liepājā, lai apmeklētu AS Liepājas metalurgs un ar to saistītos uzņēmumus, un līdz ar to ir nepieciešamība organizēt un kontrolēt viesu automašīnu piekļuvi minētajai ēkai".
Jau deviņas dienas vēlāk - šajā gadījumā mēneša pārdomas nav bijušas vajadzīgas - izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš 2008.gada 11.janvārī informējis - pašvaldībai nav iebildumu pret to, ka pie ēkas tiek uzstādīta ceļu zīme „Apstāties aizliegts".
Turklāt Liepājā šāda prakse neesot uzskatāma par izņēmuma gadījumu - apstāšanās un stāvēšanu ierobežojošas zīmes iepriekš izvietotas arī pēc citu Liepājas uzņēmumu lūgumiem, piemēram, pie AS UPB un Krievijas vēstniecības Latvijā Liepājas Ģenerālā konsulāta ēkas.
Tiesa, pašvaldība nespēja minēt nevienu piemēru, kad apstāšanās aizlieguma zīmes uzstādītas pie kāda uzņēmēja privātmājas.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
