Iesaki rakstu: 
Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu.
Pērn mainītā Norvik bankas vizuālā identitāte izmanto Norvēģijas karoga krāsas un elementus, lai gan pagājušā gada jūnijā bankas akciju kontrolpakete ir pārgājusi krievu uzņēmēja Grigorija Guseļņikova īpašumā un banka nekādā veidā nav saistīta ar Norvēģiju vai kādu citu Skandināvijas valsti.
2014. gadā tika prezentēta arī Norvik bankas jaunā identitāte, kuras pamatā, pēc bankas pārstāvju apgalvojumiem, ir košākas krāsas un vienkāršas formas. Tās mērķis esot atspoguļot bankas pamatvērtības un pakalpojumu pieejamību visiem klientiem.
„Ziemeļeiropas valstīm ir izdevies izveidot vienu no veiksmīgākajiem ekonomiskajiem modeļiem pasaulē, pamatojoties uz tādām vērtībām kā solidaritāte, uzticība un atbalsts. Mēs ticam, ka šīs vērtības palīdzēs izveidot veiksmīgu banku arī Latvijā. Mūsu vērtības ir iemiesotas jaunajā dizainā, jo jauns sākums vienmēr nozīmē lielas pārmaiņas,” teica bankas vadītājs Olivers Bramvels.
Tikmēr pašlaik 83.63% bankas akciju pieder krievu miljonāram Grigorijam Guseļņikovam, kurš vienlaikus ir arī Krievijas Vjatkabank galvenais akcionārs un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital vadošais partneris.
Agrāk bankas stratēģiskie investori nāca no Islandes – 2006. gadā bankas akciju kontrolpakete piederēja Helgi Gudmundssonam, vienas no Islandes lielākajām korporācijām NorvikHf īpašniekam. Tomēr zīmola identitātes maiņa notika jau pēc tam, kad banka ir pārgājusi krievu investora īpašumā. Līdz ar to tās saikne ar Skandināviju ir diezgan apšaubāma.
Norvik bankas vizuālās identitātes līdzība ar Norvēģijas karogu var likt domāt, ka bankai ir Skandināvijas saknes un tā var tikt asociēta ar Skandināvijas valstu veidolu. Šāda pozicionēšana varētu būt daudz izdevīgāka bankas īpašniekiem nekā saistība ar Krieviju, it īpaši, ja ņem vērā pašreizējo politisko situāciju, Eiropas un pasaules valstu sankcijas pret kaimiņvalsti un Krievijas ekonomikas kopējo pavājināšanos pēdējos gados.
Šķietama saikne ar Norvēģiju patērētājiem var radīt drošības sajūtu, jo Skandināvijas bankas tiek uzskatītas par drošām un uzticamām un visas šī reģiona valstis tiek uzskatītas par attīstītām, pārtikušām un ar stabilu ekonomiku.
Līdzīga prakse ir plaši izplatīta Krievijā, kur virkne uzņēmumu, kas ražo savus produktus Krievijas vai Ķīnas teritorijā, izmanto Eiropas valstu tirdzniecības markas, piedēvējot produktiem citvalstu izcelsmi. Šis paņēmiens pārsvarā ir izplatīts modes un ēdienu industrijā, kā arī sadzīves tehnikas jomā.
Pazīstamākie no šādiem brendiem ir Kaiser, BorkElectronic, VinzerCorporation un VitesseFrance (sadzīves tehnika), CarloPazolini, TJ Collection, Chester un Carnaby (apavi). Krievijas Federālā antimonopola dienesta izmeklējumu gaitā laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam kompānijas BorkElectronic un VitesseFrance tika atzītas par vainīgām negodīgā konkurencē un katrai no kompānijām ir uzlikts sods 100 000 Krievijas rubļu apmērā.
Pašlaik nav datu par to, vai šādas izmeklēšanas tika veiktas arī Latvijā, tomēr līdzīga situācija varētu veidoties arī ap Norvik bankas atjaunoto zīmolu.
Lai gan līdzīgs precedents jau eksistē Latvijas vēsturē: savulaik viena no lielākajām bankām valstī - Latvijas Krājbanka - ir izmantojusi līdzīgu taktiku. Bankas nosaukums un vizuālā identitāte rādīja saistību ar Latvijas valsti, tomēr pēc privatizācijas procesa noslēgšanas bankas akcijas piederēja Lietuvas Snoras bankai (53,2%) un Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam (31,96%).
2011. gada novembrī banku pārņēma Latvijas valsts līdz ar maksātnespējas procesa uzsākšanu. Antonovs tika apsūdzēts par krāpšanu un 290 miljonu ASV dolāru piesavināšanos.
Vai par Norvik bankas gadījumu ieinteresēsies Konkurences padome vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot, vai bankas jaunā identitāte varētu tikt uzskatīta par patērētāju maldināšanu, piedēvējot bankai piederību Skandināvijas banku lokam, pagaidām nav zināms.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
