Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālais laikraksta Diena izdevēja kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols trešdien pēc Pietiek publikācijas, kurā par laikraksta patiesajiem īpašniekiem tika nosaukti trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, kategoriski noliedza, ka šīs akcijas būtu pircis kādas citas personas uzdevumā. Taču, pēc Pietiek rīcībā esošās drošās informācijas, kas iegūta no tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, Koziols savos skaidrojumos nav bijis patiess. Lai gan oficiāli skaitījās, ka Koziols jau 2010. gada augustā kļuva par 51% a/s Diena akciju īpašnieku, izmeklēšanā iegūtie pierādījumi rāda, ka vēl pagājušā gada oktobrī Koziols ir piedāvājis Šleseram vienošanos, lai visi trīs oligarhi uz viņa vārda pārrakstītu to īpašumā esošās Dienas daļas, pretī solot ievērot „sarkanās līnijas” un atdot naudu divu līdz četru gadu laikā. 

Saskaņā ar oficiālo hronoloģiju Koziols 2010. gada augustā iegādājās a/s Diena akciju kontrolpaketi – 51% un kļuva par izdevniecības Dienas mediji valdes priekšsēdētāju, bet 2011.gada februārī Koziols kļuva par a/s Diena valdes priekšsēdētāju.

Trešdien pēc Pietiek publikācijas Koziols uzsvēra, ka viņam patlaban pieder 51% a/s Diena akciju, kuru iegādei daļēji ņemts aizņēmums, kas bija viņa personīgās saistības un neparedz nekādas citas vienošanās kā tikai aizdevuma atgriešanu. „Esmu brīvs no jebkādām citām saistībām kā tikai biznesa vienošanos par aizdevuma atgriešanu. Man nav nekādas ne rakstiskas, ne daļēji rakstiskas, ne mutiskas vienošanās, kuras varētu apdraudēt mūsu neatkarību vai pastāvēšanu,” apgalvoja Koziols, naudas aizdevēju laikraksta iegādei neatklājot.

Tikmēr no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktās tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem drošiem avotiem Pietiek zināms, ka vēl 2010. gada 14. oktobrī, tas ir divus mēnešus pēc Koziola paziņojuma, ka viņš iegādājies a/s Diena kontrolpaketi, šis par Šlesera menedžeri uzskatītais uzņēmējs centies pierunāt Šleseru un caur viņu arī abus pārējos oligarhus uzticēt saimniekošanu laikrakstā viņam - Koziolam. Šī pierunāšana ir arī fiksēta. Vairākas „oligarhu lietā” ietvertās epizodes parāda, ka par laikraksta Diena likteni Šlesers vēlāk spriedis ar citiem saviem menedžeriem arī bez Koziola klātbūtnes, faktiski runājot no laikraksta patiesā īpašnieka pozīcijām.

2010. gada 14. oktobrī sarunā viesnīcas Rīdzene numuriņā Koziols piedāvājis Šleseram vienošanos, lai Šlesers, Šķēle un Lembergs uzticētu viņam laikraksta Diena saimniecisko vadīšanu, bet paši "nodarbotos ar politiku". Zinot, ka Šleseram nākamajā dienā paredzēta tikšanās ar Šķēli, kur plānots pārrunāt kopīgo mediju biznesu, Koziols piedāvājis vienošanos, lai trīs faktiskie laikraksta Diena īpašnieki pārraksta savas daļas uz viņa vārda ar noteikumu, ka Koziols atdod naudu līdzko mediju bizness sāk nest peļņu, tas ir pēc diviem līdz četriem gadiem.

Šlesers jautājis, cik lielu daļu Koziols vēlētos iegūt laikrakstā Diena, ja Lembergs piekristu pārdot savus 20%. Koziols atzinis, ka labprāt vēlētos iegūt „ekonomisko kontrolpaketi”, pretī apsolot ievērot „sarkanās līnijas”. Šlesers apsolījis Šķēli informēt, ka Koziola daļa laikrakstā Diena jāpalielina uz 40%.

Nedēļu vēlāk, 2010. gada 22. oktobrī sarunā ar SIA Rīgas tirdzniecības osta oficiālo līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu viesnīcas Rīdzene numuriņā Šlesers viņam izklāstījis nodomu pārdot Koziolam sev piederošās daļas laikrakstā Diena tā, lai Koziolam tajā piederētu 36%. Šlesera atstāstā arī Šķēle izteicies, ka viņam svarīgi, lai laikraksta Diena īpašnieku struktūrā būtu „pēc iespējas mazāks kolhozs”.

Vēl pēc divarpus nedēļām, 10. novembrī kārtējā sarunā ar Kļaviņu turpat Rīdzenē Šlesers apspriedis plānu, kā laikrakstu Diena izslēgt no SIA Rīgas tirdzniecības osta struktūras. Izskanējis priekšlikums šo darījumu paslēpt, noformējot kā aizdevumu īpašniekam – SIA Piejūras investīcijas, kas caur Šveicē reģistrēto Zein Holding AG formāli pieder Koziolam, bet faktiski, kā rāda "oligarhu lietā" gūtie fakti, Šleseram. Tālāk šis it kā Koziolam piederošais uzņēmums, iespējams, izveidojot meitasfirmu, tiktu proporcionāli sadalīts starp faktiskajiem laikraksta Diena īpašniekiem. Sarunā starp Šleseru un Kļaviņu tikušas atstāstītas Šķēles, viņa darbinieka Harija Krongorna „un citu” kādā apspriedē paustās bažas, ka auditoriem var nākties uzrādīt, ka aizdevums patiesībā izsniegts laikrakstam Diena.

2010. gada 12. novembrī viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā ierakstītā sarunā Šlesers izklāstījis Koziolam plānu, tuvākajās dienās tiekoties ar Lembergu, viņu informēt par vienošanos, ka Koziols kļūst par vienīgo laikraksta Diena „saimnieku”, bet Šlesera, Šķēles un Lemberga dalība paliek „vairāk politiska”. Koziols lūdzis Šleseram, lai viņš gaidāmajā sarunā ar Lembergu arī skartu jautājumu par nepieciešamajām investīcijām Dienas tipogrāfijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Šonedēļ Koziols gan apgalvoja, ka SIA Rīgas tirdzniecības osta nav izsniegusi nevienu aizdevumu AS Diena. „Mēs neesam saņēmuši nekādus maksājumus, kas varētu apšaubīt mūsu redakcionālo neatkarību,” paziņoja Koziols. Viņa skaidrojums jaunajiem faktiem, ko Pietiek publisko šodien, pagaidām nav zināms. Ir iespējams, ka līdz šim Koziols vēl nav nojautis, ka viņa un kompanjonu sarunas ir fiksētas šādā apjomā un tik ilgstošā laika posmā.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, laikraksta Diena pirkšanas darījums realizēts tieši caur SIA Rīgas tirdzniecības osta, kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta Diena pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī SIA Rīgas tirdzniecības osta. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis Dienas pirkšanas darījums.

„Oligarhu lietā” veiktajā izmeklēšanānoskaidrots, ka Šveices konfederācijā 2009. gada decembrī  reģistrētā uzņēmuma Zein Holding AG oficiālais īpašnieks ir Koziols, bet patiesībā šī kompānija ir tikai čaula, aiz kuras paslēptas Šleseram faktiski piederošās kapitāldaļas SIA Rīgas tirdzniecības osta. No izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem Pietiek noskaidrojis, ka Šlesers kopā ar Koziolu un Ralfu Kļaviņu vairāku mēnešu garumā 2010. gadā strādājis pie finanšu shēmas, lai legalizētu savas patiesās īpašumtiesības tādos uzņēmumos kā SIA Rīgas tirdzniecības osta, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums un SIA Zaķusalas Estates. Šāda vēlme Šleseram radusies pēc ievēlēšanas 10. Saeimā, kas nozīmēja arī amata zaudēšanu Rīgas brīvostas valdē, līdz ar ko zuda nepieciešamība slēpt atrašanos interešu konfliktā.

Izmeklēšanā secināts, ka jau tobrīd 36% kapitāldaļu SIA Rīgas tirdzniecības osta patiesais īpašnieks bijis Šlesers, bet fiktīvā shēma šo īpašumtiesību legalizēšanai nepieciešama, lai Šlesers varētu ņemt vairāku miljonu kredītu bankā savas privātmājas celtniecībai.

No KNAB noklausītajām sarunām starp Šleseru, Koziolu un Kļaviņu, kurus var uzskatīt par oligarha menedžeriem, var secināt, ka šīs finanšu shēmas pamatā bijis fiktīvs aizdevums, ko no Šleseram piederošās firmas SIA Avadel it kā saņēmis Koziols. Pēc iecerētās shēmas Koziolam par šo aizdevumu Šleseram bija jāatdod sev it kā piederošā Šveices kompānija Zein Holding AG. Faktiski tā būtu tikai Šlesera īpašumtiesību legalizācija uz šo kompāniju.

No tiesībsargu noklausītajām sarunām, kuras Šlesers risinājis bijušās viesnīcas Rīdzene privātajos numuriņos, noskaidrots, ka SIA Rīgas tirdzniecības osta vērtība 2010. gadā bijusi vismaz 150 miljoni eiro, līdz ar to Šlesera kontrolēto 36% kapitāldaļu vērtība būtu 54 miljoni eiro, bet shēmas rezultātā Šlesers šīs daļas legalizētu par aptuveni 1,8 miljonu eiro lielu fiktīvu aizdevumu Koziolam. 

Novērtē šo rakstu:

27
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...