"Pareizie kontakti" Olšteina "sešiniekam" tuvajam Ozoliņam pērn ienesuši 43 000 latu, šogad būs daudz vairāk
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Pareizās pazīšanās" politiķu vidū - un konkrēti tā sauktajā Klāva Olšteina Saeimas deputātu "sešiniekā" - bijušajam Valmieras domes juristam Kasparam Ozoliņam devušas arī labas materiālās dividendes: kā rāda nule publiskotā Ozoliņa valsts amatpersonas deklarācija, amatos Satiksmes ministrijā un Starptautiskajā lidostā Rīga viņš pērn kopā nopelnījis gandrīz 43 tūkstošus latu. Šogad šī summa būs vēl ievērojami lielāka.
Satiksmes ministra padomnieka postenī Ozoliņš pērn sapelnījis 18 650 latu, bet kā valdes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga - vēl 24 192 latus. Abus šos amatus, kā zināms, bijušajam Valmieras domes juristam nodrošināja nevis izcilas zināšanas satiksmes jomā, bet gan tuvība tā sauktā "Olšteina sešinieka" pārstāvjiem.
Ozoliņa iesniegtā amatpersonas deklarācija tagad arī sniedz skaidrību par līdz šim slēptajām precīzajām valsts darbos saņemamajām summām, ko politiskie kontakti nodrošinājuši Ozoliņam.
Kā rāda Lursoft dati, kā valdes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga Ozoliņš reģistrēts pagājušā gada marta beigās. Tātad mēnesī šajā valsts uzņēmējsabiedrībā viņš pērn ir pelnījis vidēji 2688 latus.
Savukārt satiksmes ministra padomnieka postenī Ozoliņš ir atradies visu 2012. gadu, un tas nozīmē, ka viņa alga šajā amatā bijusi vidēji 1554 lati. Kopā tātad Ozoliņa vidējie mēneša ienākumi, pateicoties politiskajiem kontaktiem, bijuši apmēram 4240 latu (premjera alga, kā zināms, ir 1900 latu mēnesī).
Šāds pats atalgojums Ozoliņam ir bijis arī šī gada pirmajos divos mēnešos, taču 6. martā viņš lidostas valdes locekļa amatu pametis, lai ieņemtu gandrīz divreiz labāk apmaksāto, tāpat politisko pazīšanos nokārtoto VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta amatu.
Tajā, kā Pietiek jau informējis, viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 4100 latu, un līdz ar to Ozoliņa kopējie mēneša ienākumi "valsts darbā" pašlaik ir vairāk nekā 5600 latu mēnesī.
Pietiek jau informēja, ka pašlaik Ozoliņš tiek virzīts uz uzvaru konkursā uz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu, jo šādu "kompensāciju" paredzējusi politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Anriju Matīsu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
