Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā atklātību un labu pārvaldību aizstāvošās biedrības Providus pētniece Ilona Kronberga, kura kopā ar pārējo Tieslietu ministrijas darba grupu izstrādājusi preses likuma grozījumus, kas būtiski ierobežos mediju tiesības publiskot kriminālprocesu materiālus, apgalvo - viņa nemaz neesot pret preses brīvību, tas tā tikai izskatoties. Publicējam pilnu sarunas tekstu ar Providus pārstāvi.

- Es neesmu par preses brīvības ierobežošanu. Tur nav nekas ierobežots, tikai sinhronizēta tā norma, kas ir Kriminālprocesā [Kriminālprocesa likumā] un spēkā no 2005.gada 1.oktobra. Līdz ar to tur nekas nav. Tur drīzāk ir tas, ka tā prakse nav bijusi viennozīmīga ar šo normu piemērošanu. Problēma jau nav preses likuma 7.panta otrajā daļā, par ko tagad tiek diskutēts. Problēma ir tajā, ka tas 375., 396. un 485. pants Kriminālprocesa likumā nekad nav ticis pildīts, jo, ja tas būtu pildīts, tad šo divu tiesību aktu salāgošana neradītu tādu sašutumu cilvēkos un jūsu kolēģos tajā skaitā.

- Kas tad ir tās normas, kas nav pildītas?

- Būtībā tās normas… Kriminālprocesa likumā 375.pants nosaka kārtību iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, 396.pants – aizliegts izpaust kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas, un 485.pants fiksē citu personu tiesības, fiksē tiesas gaitu. Ja mēs paraugāmies uz šiem normatīvajiem aktiem kontekstā, dabiski ir tā, ka speciālais likums attiecībā uz visiem datiem, ziņām kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likums. Es neesmu vārda brīvības speciāliste. Es tikai stāstu, ko redzu šajās normās. Šie panti kriminālprocesā ir spēkā jau sen, taču tas atspoguļojums kārtībai, ko paredz šīs normas, preses likumā ir bijis daudz šaurāks. Tai skaitā arī ierobežojumu atspoguļojums. Līdz ar to ir jautājums, kādēļ šīs normas netika vienādotas tīri no juridiskās leksikas viedokļa.

Vienmēr ir pavadošā normatīvo aktu pakete, kas tiek iesniegta kopā ar pašu tiesību aktu, kas tiek izstrādāts, kur tiek izdarīti attiecīgi grozījumi. Bija noticis tā, ka brīdī, kad 2005.gadā pieņēma Kriminālprocesa likumu, un brīdī, kad tas stājās spēkā, netika izdarīti grozījumi preses likumā. Šiem grozījumiem jau bija jābūt, bet tā nebija. Tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka informācijas piekļuves tiesības pamatā tiek regulētas Kriminālprocesa likumā. Līdz ar to situācija ir tāda, ja preses likumā nebūtu tāda 7.panta, kā mēs tagad redzam, tad nekas nemainītos. Kriminālprocesa normas vienalga būtu spēkā.

Bet šodien, kad mēs runājam, ka mums ir bažas, arī ievērot vārda brīvību, vienlaikus apzinoties, ka šīs normas, kas paredzēja šos ierobežojumus jau ilgu laiku ir spēkā, tad problēma nav, iespējams, preses likumā, bet gan Kriminālprocesa likumā, jo Kriminālprocesa likuma normas ir tie tiesību aktu avoti, no kuriem šie grozījumi tiek paģērēti preses likumā. Attiecīgi ir jautājums, cik mēs līdz šim šos desmit gadus esam pildījuši šīs Kriminālprocesa normas. Arī es tāpat kā jūs konsultējos ar kolēģiem žurnālistiem – faktiski šī norma ir praksē iegājusies savā noteiktā veidā. Un nekādas konsekvences vai sekas tam, ka prakse ir izveidojusies šīm normām, tādā veidā, kādu mēs viņu pazīstam, nav novedusi pie kādām sūdzībām, pie Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Līdz ar to faktiski runa ir par to, ir strīds nevis par preses brīvības ierobežošanu kontekstā ar piedāvāto likumprojektu, bet ir radījusi drīzāk šī nesapratne, pamatojoties uz normas saturu, bet tās piemērošanas praksi, kāda  mums ir bijusi. Protams, šobrīd norma ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, un tas nozīmē, ka tiks izskatīta valdībā, un tas brīdis ir šobrīd, kad visas iesaistītās puses, kam ir viedoklis par šo normu saturu – šī diskusija ir atvērta. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šeit mēs varam definēt, ka šobrīd nevienam nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu.

- Kādēļ nepieaicinājāt citus žurnālistus pārstāvjus šo normu izstrādei?

- Ir grūti spriest. Darba grupa bija vairāk Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pilnveidošanai. Mērķis nebija preses likums. Man ir grūti teikt, jo neesmu vadītāja šai grupai. Es biju iesaistīta vairāk uz atsevišķiem jautājumiem, ne visiem. Mēs paužam viedokli par vienu vai otru redakciju.

- Ja es pareizi saprotu, tad jūs sakāt, ka šīs normas jau līdz šim ir bijušas Kriminālprocesa likumā un tas nav nekas jauns?

- Jā.

- Un tas nav ievērots līdz šim?

- Jā, tas nav ievērots. Mums bija visus gadus iespēja, mēs taču dzīvojām ar to. Tas ir tas pamata jautājums, kas mums ir jāatrisina.

- Kādēļ ir tik būtiski to ierakstīt preses likumā, ja jau līdz šim tas ir bijis Kriminālprocesa likumā, bet nav ievērots?

- Kriminālprocesā ir savi principi, kuri tiek ievēroti, pie kam šīs tiesības katrai no pusēm – vai mēs to saucam par aizdomās turamo, apsūdzēto, tiesājamo – abām pusēm šim tiesību pienākumu apjomam ir jābūt līdzīgam, ja ne vienādam. Cietušā aizsardzības standarts tiek paaugstināts, arī otras puses standartam ir jābūt paaugstinātam. Apsūdzētajam, tiesājamajam tiek sniegti bezmaksas advokāta  pakalpojumi, ja viņš pats to nevar atļauties, bet cietušajām personām šādu tiesību nav. Protams, es daudz runāju arī par šo jautājumu, bet tas prasīs no valsts puses ieguldījumus. Šī debate arī nav slēgta.

- Vai kāds ir cietis no tā, ka līdz šim nebija šo normu preses likumā?

- Šeit ir ļoti daudzi precedenti, kad cilvēkam – tā ir sekundārā viktimizācija – cilvēkam katram, kuram ir nodarīts pāri, it īpaši, ja tas ir kriminālprocess – tur nav šaubu, cilvēks ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, tad viņam ir nodarīts pāri. Jebkurā gadījumā cietušais pat īsti nevar saprast situāciju, kādā ir nonācis. Ir paredzēts, ka bezmaksas advokāts ir mazturīgajiem, invalīdiem, bet ne automātiski visiem.

- Bet kāds tam sakars ar preses likumu?

- Tam ir sakars ar principiem. Ar vienādiem principiem būtu jāattiecas gan pret to, kas ir pārkāpis likumu, gan pret to, kas ir cietis. Ja mēs cietušajiem paceļam standartu, tad arī tiks pārskatīts, vai šis standarts pusēm ir pietiekams. Šajā ceļā mēs konstatējām, ka likumiem nav atbilstības. Līdz ar to tiek papildināts preses likums, lai novērstu tādu iespēju, ka atsevišķas kriminālprocesa situācijas, kas ir saistītas ar informācijas, nedrīkst neievērot. Tie ir kriminālprocesa principi.

- Vai gribat teikt, ka žurnālistu dzīvē nekas nemainīsies?

Ja žurnālisti ir pildījuši kriminālprocesu [Kriminālprocesa likumu], tad nekas nemainīsies.

- Vai ir bijuši gadījumi, kad nav pildījuši?

- Es to neesmu pētījusi, tādēļ nevaru to pateikt. Bet droši vien arī jūsu praksē vai arī televīzijā ir redzēts, ka runā ar radiniekiem uz mājas fona, kurā dzīvo, vai tiek rādīta sieviete, pret kuru vērsta vardarbība, ir šie pārkāpumi. Tās ir tādas ziņas, kas par cietušo nebūtu jāizplata. Tas ir jānovērš. Bet cietušajam jau pat nav īstas skaidrības, kā tās savas tiesības aizstāvēt, jo viņam nav klāt piestādīta advokāta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...