Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā atklātību un labu pārvaldību aizstāvošās biedrības Providus pētniece Ilona Kronberga, kura kopā ar pārējo Tieslietu ministrijas darba grupu izstrādājusi preses likuma grozījumus, kas būtiski ierobežos mediju tiesības publiskot kriminālprocesu materiālus, apgalvo - viņa nemaz neesot pret preses brīvību, tas tā tikai izskatoties. Publicējam pilnu sarunas tekstu ar Providus pārstāvi.

- Es neesmu par preses brīvības ierobežošanu. Tur nav nekas ierobežots, tikai sinhronizēta tā norma, kas ir Kriminālprocesā [Kriminālprocesa likumā] un spēkā no 2005.gada 1.oktobra. Līdz ar to tur nekas nav. Tur drīzāk ir tas, ka tā prakse nav bijusi viennozīmīga ar šo normu piemērošanu. Problēma jau nav preses likuma 7.panta otrajā daļā, par ko tagad tiek diskutēts. Problēma ir tajā, ka tas 375., 396. un 485. pants Kriminālprocesa likumā nekad nav ticis pildīts, jo, ja tas būtu pildīts, tad šo divu tiesību aktu salāgošana neradītu tādu sašutumu cilvēkos un jūsu kolēģos tajā skaitā.

- Kas tad ir tās normas, kas nav pildītas?

- Būtībā tās normas… Kriminālprocesa likumā 375.pants nosaka kārtību iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, 396.pants – aizliegts izpaust kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas, un 485.pants fiksē citu personu tiesības, fiksē tiesas gaitu. Ja mēs paraugāmies uz šiem normatīvajiem aktiem kontekstā, dabiski ir tā, ka speciālais likums attiecībā uz visiem datiem, ziņām kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likums. Es neesmu vārda brīvības speciāliste. Es tikai stāstu, ko redzu šajās normās. Šie panti kriminālprocesā ir spēkā jau sen, taču tas atspoguļojums kārtībai, ko paredz šīs normas, preses likumā ir bijis daudz šaurāks. Tai skaitā arī ierobežojumu atspoguļojums. Līdz ar to ir jautājums, kādēļ šīs normas netika vienādotas tīri no juridiskās leksikas viedokļa.

Vienmēr ir pavadošā normatīvo aktu pakete, kas tiek iesniegta kopā ar pašu tiesību aktu, kas tiek izstrādāts, kur tiek izdarīti attiecīgi grozījumi. Bija noticis tā, ka brīdī, kad 2005.gadā pieņēma Kriminālprocesa likumu, un brīdī, kad tas stājās spēkā, netika izdarīti grozījumi preses likumā. Šiem grozījumiem jau bija jābūt, bet tā nebija. Tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka informācijas piekļuves tiesības pamatā tiek regulētas Kriminālprocesa likumā. Līdz ar to situācija ir tāda, ja preses likumā nebūtu tāda 7.panta, kā mēs tagad redzam, tad nekas nemainītos. Kriminālprocesa normas vienalga būtu spēkā.

Bet šodien, kad mēs runājam, ka mums ir bažas, arī ievērot vārda brīvību, vienlaikus apzinoties, ka šīs normas, kas paredzēja šos ierobežojumus jau ilgu laiku ir spēkā, tad problēma nav, iespējams, preses likumā, bet gan Kriminālprocesa likumā, jo Kriminālprocesa likuma normas ir tie tiesību aktu avoti, no kuriem šie grozījumi tiek paģērēti preses likumā. Attiecīgi ir jautājums, cik mēs līdz šim šos desmit gadus esam pildījuši šīs Kriminālprocesa normas. Arī es tāpat kā jūs konsultējos ar kolēģiem žurnālistiem – faktiski šī norma ir praksē iegājusies savā noteiktā veidā. Un nekādas konsekvences vai sekas tam, ka prakse ir izveidojusies šīm normām, tādā veidā, kādu mēs viņu pazīstam, nav novedusi pie kādām sūdzībām, pie Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Līdz ar to faktiski runa ir par to, ir strīds nevis par preses brīvības ierobežošanu kontekstā ar piedāvāto likumprojektu, bet ir radījusi drīzāk šī nesapratne, pamatojoties uz normas saturu, bet tās piemērošanas praksi, kāda  mums ir bijusi. Protams, šobrīd norma ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, un tas nozīmē, ka tiks izskatīta valdībā, un tas brīdis ir šobrīd, kad visas iesaistītās puses, kam ir viedoklis par šo normu saturu – šī diskusija ir atvērta. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šeit mēs varam definēt, ka šobrīd nevienam nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu.

- Kādēļ nepieaicinājāt citus žurnālistus pārstāvjus šo normu izstrādei?

- Ir grūti spriest. Darba grupa bija vairāk Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pilnveidošanai. Mērķis nebija preses likums. Man ir grūti teikt, jo neesmu vadītāja šai grupai. Es biju iesaistīta vairāk uz atsevišķiem jautājumiem, ne visiem. Mēs paužam viedokli par vienu vai otru redakciju.

- Ja es pareizi saprotu, tad jūs sakāt, ka šīs normas jau līdz šim ir bijušas Kriminālprocesa likumā un tas nav nekas jauns?

- Jā.

- Un tas nav ievērots līdz šim?

- Jā, tas nav ievērots. Mums bija visus gadus iespēja, mēs taču dzīvojām ar to. Tas ir tas pamata jautājums, kas mums ir jāatrisina.

- Kādēļ ir tik būtiski to ierakstīt preses likumā, ja jau līdz šim tas ir bijis Kriminālprocesa likumā, bet nav ievērots?

- Kriminālprocesā ir savi principi, kuri tiek ievēroti, pie kam šīs tiesības katrai no pusēm – vai mēs to saucam par aizdomās turamo, apsūdzēto, tiesājamo – abām pusēm šim tiesību pienākumu apjomam ir jābūt līdzīgam, ja ne vienādam. Cietušā aizsardzības standarts tiek paaugstināts, arī otras puses standartam ir jābūt paaugstinātam. Apsūdzētajam, tiesājamajam tiek sniegti bezmaksas advokāta  pakalpojumi, ja viņš pats to nevar atļauties, bet cietušajām personām šādu tiesību nav. Protams, es daudz runāju arī par šo jautājumu, bet tas prasīs no valsts puses ieguldījumus. Šī debate arī nav slēgta.

- Vai kāds ir cietis no tā, ka līdz šim nebija šo normu preses likumā?

- Šeit ir ļoti daudzi precedenti, kad cilvēkam – tā ir sekundārā viktimizācija – cilvēkam katram, kuram ir nodarīts pāri, it īpaši, ja tas ir kriminālprocess – tur nav šaubu, cilvēks ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, tad viņam ir nodarīts pāri. Jebkurā gadījumā cietušais pat īsti nevar saprast situāciju, kādā ir nonācis. Ir paredzēts, ka bezmaksas advokāts ir mazturīgajiem, invalīdiem, bet ne automātiski visiem.

- Bet kāds tam sakars ar preses likumu?

- Tam ir sakars ar principiem. Ar vienādiem principiem būtu jāattiecas gan pret to, kas ir pārkāpis likumu, gan pret to, kas ir cietis. Ja mēs cietušajiem paceļam standartu, tad arī tiks pārskatīts, vai šis standarts pusēm ir pietiekams. Šajā ceļā mēs konstatējām, ka likumiem nav atbilstības. Līdz ar to tiek papildināts preses likums, lai novērstu tādu iespēju, ka atsevišķas kriminālprocesa situācijas, kas ir saistītas ar informācijas, nedrīkst neievērot. Tie ir kriminālprocesa principi.

- Vai gribat teikt, ka žurnālistu dzīvē nekas nemainīsies?

Ja žurnālisti ir pildījuši kriminālprocesu [Kriminālprocesa likumu], tad nekas nemainīsies.

- Vai ir bijuši gadījumi, kad nav pildījuši?

- Es to neesmu pētījusi, tādēļ nevaru to pateikt. Bet droši vien arī jūsu praksē vai arī televīzijā ir redzēts, ka runā ar radiniekiem uz mājas fona, kurā dzīvo, vai tiek rādīta sieviete, pret kuru vērsta vardarbība, ir šie pārkāpumi. Tās ir tādas ziņas, kas par cietušo nebūtu jāizplata. Tas ir jānovērš. Bet cietušajam jau pat nav īstas skaidrības, kā tās savas tiesības aizstāvēt, jo viņam nav klāt piestādīta advokāta.

Novērtē šo rakstu:

34
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...