"Prudentia" slepenā ziņojumā valdībai norobežojas no atbildības par savu padomu sekām
PIETIEK19.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lēmumu par privātā konsultanta Prudentia piesaisti AS Liepājas metalurgs krīzes risināšanai valdība slēgtajā sēdē 16. aprīlī pieņēmusi, balstoties vāji argumentētos apsvērumos, pamatā atsaucoties uz to, ka 26. marta sēdē Finanšu ministrijai (FM) jau atļauts kopā ar uzņēmuma kreditoru klubu noslēgt līgumu tieši ar Prudentia, tādēļ sadarbība jāturpina, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Turklāt 90 000 latu par saviem pakalpojumiem sešu nedēļu laikā jau nopelnījusī Prudentia valdībai 16. aprīlī iesniegtajā noslepenotajā ziņojumā faktiski norobežojas no jebkādiem zaudējumiem, kuri varētu rasties, sekojot šiem padomiem.
Vispārīgās frāzēs izklāstītie argumenti, ar kādiem valdība 16. aprīlī aiz slēgtām durvīm atļāvusi FM, apejot iepirkuma procedūru, parakstīt līgumu ar Prudentia, ir nepilnīgi un apšaubāmi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par ministriem sniegto pamatojumu, lemjot par turpmāko rīcību Prudentia piesaistē. Sākotnēji valdība 26. martā aiz slēgtām durvīm atļāvusi FM kopā ar Liepājas metalurga kreditoru klubu parakstīt līgumu tieši ar Prudentia. Pēc tam, 16. aprīlī atgriežoties pie jautājuma, valdība atļāvusi FM slēgt iepirkuma līgumu par 45 000 latu tieši ar Prudentia, balstoties apsvērumā, ka Prudentia šo pakalpojumu jau sniedz.
"Tā kā jau šobrīd Prudentia, saskaņā ar Uzņēmuma līgumu, ir izstrādājusi iepriekšminētos AS Liepājas metalurgs situācijas ilgtermiņa un īstermiņa risinājumus, ir nepieciešams arī turpmākajai AS Liepājas metalurgs restrukturizācijas procesa risinājumu izstrādei un Latvijas Republikas kā galvinieka interešu pārstāvībai saistībā ar AS Liepājas metalurgs restrukturizācijas procesu piesaistīt Prudentia," - šādi tieši šī privātā konsultanta piesaiste argumentēta valdības 16. aprīļa sēdē izskatītajos dokumentos.
Savukārt konkursa nesludināšana valdībā pamatota ar to, ka "AS Liepājas metalurgs situācijas risinājumi skar Latvijas Republikas intereses, un nav iespējams piemērot Publisko iepirkumu likumā paredzēto iepirkuma procedūru, jo tā piemērošana var nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm".
Četros gados, kopš Valdis Dombrovskis (Vienotība) vada valdību, Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, un iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā. Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu finanšu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem, jo konkursa rīkošana, krīzes situācijai jau iestājoties, var būt kavējoša.
Lai gan valsts interešu vārdā valdībai ieteikts bez konkursa nekavējoties atļaut slēgt līgumu tieši ar Prudentia konsultantiem, kas tādējādi atzīti par viskvalificētākajiem, pati Prudentia savā 16. aprīlī valdībā iesniegtajā ziņojumā atzīst, ka "bez nozares eksperta izvērtējuma Prudentia ir apgrūtinoši sniegt viedokli" par konkrētām Liepājas metalurga izmaksu optimizācijām.
Vienlaikus Prudentia noņēmusi no sevis jebkādu atbildību par zaudējumiem, kas varētu iestāties tās darbības rezultātā. Prudentia sagatavotajā ziņojumā par situāciju Liepājas metalurgā un iespējamiem risinājumiem, ko valdība slēgtā sēdē uzklausījusi 16. aprīlī, atrunāts, ka "ne SIA Prudentia Advisers, ne arī kāda cita ar to saistīta persona neatbild par jebkādiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, kas izriet no šī ziņojuma vai kādas tā daļas izmantošanas".
Tā kā Prudentia sava valdībai iesniegtā ziņojuma sagatavošanai esot balstījusies uz informāciju, dokumentiem un paziņojumiem no avotiem, kas tikai "varētu būt ticami", tad SIA Prudentia Advisers negarantējot šīs informācijas un paziņojumu precizitāti un pilnību. Kā ziņojumā apkopotās un analizētās informācijas avotus Prudentia minējusi Finanšu ministriju, AS Liepājas metalurgs, uzņēmuma valdi, padomi, kreditorus, sadarbības partnerus un publiski pieejamus avotus. "Par augstākminēto institūciju un to pārstāvju sniegtās informācijas un paziņojumu precizitāti un pilnību atbild šo institūciju pilnvarotie pārstāvji, SIA Prudentia Advisers negarantē šīs informācijas un paziņojumu precizitāti un pilnību," valdības slēgtajā sēdē izskatītajā ziņojumā atrunājis bez konkursa pieaicinātais privātais konsultants.
Vadoties pēc oficiālu avotu sniegtas informācijas, kura netiek publiski apstiprināta, ņemot vērā šīm ziņām noteikto ierobežotās pieejamības statusu, Prudentia piesaiste, kas uzņēmumam jau ļāvusi nopelnīt 90 000 latu un nākamajos mēnešos šos ienākumus, iespējams, ļaus daudzkāršot, notikusi šādi: 26. martā valdība slēgtā sēdē atļauj Finanšu ministrijai (FM) kopā ar Liepājas metalurga kreditoru kluba biedriem AS Citadele banka, AS SEB banka un VAS Latvenergo noslēgt uzņēmuma līgumu ar SIA Prudentia Advisers un tās īpašnieci AS Ieguldījumu brokeru sabiedrību Prudentia par iespējamo Liepājas metalurga īstermiņa un ilgtermiņa risinājumu izstrādi. 2. aprīlī šāds līgums tiek noslēgts. Dienu vēlāk FM par to paziņo oficiāli, bet Prudentia līdzīpašnieks Ģirts Rungainis aģentūrai LETA no komentāriem atsakās.
Sākotnējā uzņēmuma līgumā starp kreditoru klubu un Prudentia tiek paredzēts apmaksas mehānisms, saskaņā ar kuru konsultantam 45 000 latu pirmajām trim nedēļām (Ls 15 000 nedēļā) no 2. līdz 23. aprīlim proporcionāli apmaksā Ciradele banka un SEB banka.
Tomēr 16. aprīlī valdība tiek informēta par šo abu Liepājas metalurga kreditoru "prasību", lai turpmāko Prudentia pasākumu apmaksā iesaistās arī FM un Latvenergo. Tādēļ 16. aprīlī valdība slēgtā sēdē dod atļauju FM bez konkursa slēgt iepirkuma līgumu ar Prudentia, tai no valsts budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība" samaksājot 45 000 latu par laikā no 24. aprīļa līdz 15. maijam saņemtajiem pakalpojumiem. Valdība 16. aprīlī arī akceptējusi, ka Prudentia piesaistīšana atkarībā no situācijas Liepājas metalurgā var būt nepieciešama arī pēc šī termiņa beigām.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
