Iesaki rakstu: 
Pretēji Hipotēku bankas vadībai, kura, neraugoties uz bankas ciestajiem iespaidīgajiem zaudējumiem, pērn tikusi pie atalgojuma paketes faktiskas dubultošanas, citā, tāpat ar milzīgiem zaudējumiem strādājušā valstij piederošā finanšu iestādē - AS Reverta - valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam atalgojums pērn tāpat paklusām samazināts par gandrīz 60 tūkstošiem latu.
Kā rāda nule publiskotā Gviljama amatpersonas deklarācija, pērn viņš Revertā alga saņēmis 101 250 latu, kas ir par gandrīz 60 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekš, kad Gviljama oficiālais atalgojums bijušajā Parex bankā, tagadējā Revertā bija 160 408 lati.
Reverta, kas pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem, aizvadītajā nedēļā nesniedza nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādu atalgojuma krasu samazināšanu. Pagaidām nav arī zināms, vai atalgojums samazināts arī pārējiem Revertas valdes locekļiem, tostarp Solvitai Deglavai, kas 2011. gadā bankā saņēma vidēji 7000 latu mēnesī.
Turklāt, kā zināms, Deglava no valsts uzņēmuma kabatas bija tikusi arī pie iespaidīgiem papildlabumiem, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto. 2011. gadā Deglava par savas automašīnas - 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu Revertai kopā saņēmusi 5515 latus.
Revertas akciju oficiālā turētāja - Privatizācijas aģentūra no uzņēmuma vadītāju milzīgo algu noteikšanas jautājuma mēģina norobežoties tāpat kā no Deglavas "nelielajiem papildienākumiem" no Revertas kabatas. Oficiālā aģentūras valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna atbilde uz pēdējo jautājumu ir šāda:
"Vēlamies norādīt, ka atbilstoši Komerclikuma 267.pantā noteiktajam akcionāri savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē īsteno akcionāru sapulcē, un Komerclikuma 268.pantā ir detalizēti noteikta akcionāru sapulces kompetence. Privatizācijas aģentūras kompetencē neietilpst jautājumu risināšana, kas saistīti ar Reverta saimniecisko darbību, tajā skaitā par personīgo automašīnu izmantošanu darba vajadzībām un autoparku."
"Ņemot vērā Komerclikuma 291.pantu, saskaņā ar kuru sabiedrības padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga sabiedrības valdes darbību," Privatizācijas aģentūra esot "vērsusi Revertas padomes uzmanību" uz šo jautājumu.
Kā jau ziņots, pirms divām nedēļām Privatizācijas aģentūra kā Revertas akcionārs apstiprināja jaunos Revertas valdes locekļu atalgojuma pamatprincipus, kuri joprojām ir ļoti izplūduši.
Atalgojums turpmāk tikšot noteikts, ievērojot šādus principus: atalgojums veicina valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto Revertas ilgtermiņa uzdevumu izpildi, atalgojums nodrošina efektīvu Revertas risku vadību, atalgojums ir taisnīgs, precīzi definēts un viegli izprotams, kā arī atalgojums ir konkurētspējīgs Baltijas finanšu nozares tirgū un nodrošina profesionālu speciālistu piesaistīšanu un noturēšanu. Ko tieši tas nozīmē un kādi aprēķini ir šo principu pamatā, aģentūra nekomentē.
Darba samaksu veidošot fiksētā darba samaksas daļa - bruto mēneša darba alga - un mainīgā darba samaksas daļa, kas ir finansiāla motivācija par kopējo Revertas darbības rezultātu sasniegšanu un Revertas padomes noteiktu valdes locekļa individuālu mērķu izpildi. Konkrēti skaitļi netiek nosaukti.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
