"Rīgas nami" pasūta komunikācijas kampaņu pārsvarā medijos krievu valodā
PIETIEK24.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas nami iepirkuma procedūrā iegādājies komunikācijas pakalpojumus par 40 tūkstošiem eiro, 70% no publikācijām prasot medijos krievu valodā. Rīgas nami apgalvo, ka šāda komunikāciju mērķauditorija esot izvēlēta, lai piesaistītu cittautiešu uzmanību, jo līdz šim lielākais Rīgas namuapsaimniekotā Splendid Palace apmeklētāju skaits bijuši latvieši, turklāt arī paredzētā Melngalvju nama atklāšana, pēc Rīgas namu domām, nepalikšot latviešu mediju nepamanīta, bet, ja par to īpaši neparūpēsies, paslīdēšot garām krievvalodīgajā informācijas telpā.
Rīgas nami iepirkuma ietvaros paredzējuši rīkot trīs pasākumus – Melngalvju nama nodošanu Rīgas pilsētai, kinoteātra Splendid Palace rudens – ziemas kino notikumu sezonu un vēl kādu "citu tematisko kultūras pasākumu".
Lai gan sākotnējais sludinājums paredzēja šim iepirkumam tērēt 37,5 tūkstošus eiro, Melngalvju nama pasākumam atvēlot ne vairāk kā 13 tūkstošus eiro bez PVN, otrajam - ne vairāk kā 13,5 tūkstošus eiro, bet pēdējam - ne vairāk kā 11 tūkstošus, tomēr līgums noslēgts ar SIA Media Profile (vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem - izdevniecības Rīgas Viļņi vadītāja Aija Simsone), kas piedāvājusi to visu paveikt par 40,3 tūkstošiem eiro.
Visai interesantas ir bijušas uzņēmuma prasības mediju izvēlē. 20-25% informācijas jānodod televīzijām krievu valodā, radio latviešu un krievu valodā jāparedz 15-20% no kopējā pasākumu komunikācijas izmaksu apjoma), bet drukātajiem medijiem latviešu un krievu valodā - 55-60 % no kopējā pasākumu komunikāciju izmaksu apjoma, īpašu uzsvaru liekot uz informācijas nodošanas kanāliem un veidiem, kas saistīti ar kultūras, mākslas un izklaides jomu, kas piemērotas dažādu vecumu un tautību mērķauditorijām. Turklāt līdz 70% no apjoma jāparedz medijos krievu valodā, ne mazāk kā 30% - medijos latviešu valodā.
Rīgas nami gan skaidro, ka iepirkuma specifikācija ir balstīta konkrētos mārketinga mērķos, kas nozīmējot likt lielāku uzsvaru uz krievvalodīgās auditorijas sasniegšanu. „Mums svarīgi ar šīm kampaņām nodrošināt līdzšinējās pasākumu centru mērķauditorijas paplašināšanos, uzrunājot jaunas segmentētas mērķauditorijas Rīgā un Pierīgā, tai skaitā mazākumtautības. Kā uzrāda mūsu veiktais auditorijas pētījums, 88% kinoteātra Splendid Palace apmeklētāju ir latvieši, kas, protams, liek mums domāt par jaunu skatītāju meklēšanu krievvalodīgo Rīgas iedzīvotāju vidū, kas, kā zināms, veido vairumu Rīgas iedzīvotāju,” norāda Rīgas nami.
Gluži līdzīga situācija esot ar Melngalvju nama atklāšanu, kas, pēc Rīgas namu domām, nenoliedzami kļūs par nozīmīgu tematu latviešu mediju un auditorijas vidū, „toties, ja mēs par to neparūpēsimies, var palikt nepamanīta krievvalodīgajā informācijas telpā.” Tāpēc Rīgas nami šogad mērķtiecīgi esot plānojuši reklāmas kampaņu uzsvaru uz medijiem krievu valodā, latviešu auditoriju sasniedzot ar "citiem instrumentiem".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
