"Sparānam un Lazdiņam nemaz nevajag izveidot milzīgu astoņkāji..."

- Tātad jūs gribat saprast, no kurienes Aigaram Sparānam tāda vara, ka viņš var izlīst no tādiem sū..., kuros jebkurš cits dienestu darbinieks paliktu un noslīktu, un labākajā gadījumā tikai izlidotu no dienesta, bet sliktākajā kārtīgi iesēstos? Kas tā viņam par grupu un aizstāvjiem, ka viņš var mierīgi nozīmēties Vaškeviča spridzināšanā, kļūt par jumtošanas leģendu, piedalīties Ventspils miljonāru lietu kārtošanā, piepalīdzēt Meļņikam - un nekas?

- Jā, tieši tā.

- Tad jums vispirms jāsaprot, no kurienes nāk Sparāns. Pat vairāk - no kurienes nāk nevis pats Sparāns, bet tāds pilsonis kā Raimonds Lazdiņš. Jūs viņu, protams, zināt, vai ne? Bet vai zināt, no kurienes viņš tāds parādījās, ka ar savām mistiskajām izglītībām ņēma un kļuva par Kalvīša padomnieku?

- Nē, tas gan nav zināms.

- Tad klausieties. Bija tāds kungs Andris Grūtups. Ļoti slavens kungs - dažādās nozarēs un jomās. Bija Valmieras grupējums, kas pēc tam pajuka, bija tur visādi Andri un citi kungi. Un bija šis Andris - advokāts. Viņam bija slavenais prihvatizētais dzīvoklis Vaļņu ielā. Advokāts uz vecumu bija palicis nedaudz dīvains, slimība jau bija sākusies, iznākums bija skaidrs, bet viņš turējās un arī par tīrīgu dzīvoklī domāja.

Lūk, tad nu pie viņa laikam reizi nedēļā, varbūt arī biežāk, to es nezinu, nāca tāda kundze vārdā Lilita. Uzkopt dzīvokli, nopelnīt nelielu papildu naudu. Daudzi tā dara - normāls, cienījams darbs. Kundzes uzvārds bija Lazdiņa. Un viņai bija dēls Raimonds...

Un tā soli pa solim, soli pa solim Raimonds pietuvojās augstajiem kungiem. Viņš nebija un arī tagad nav briesmīgi gudrs, bet augstajiem kungiem jau arī nevajag briesmīgi gudrus - viņiem vajag tādus, kas ir izpildīgi, uzticami, kā viņiem pašiem liekas, enerģiski, rosīgi, drusku ar iniciatīvu.

Tā Raimonds pacēlās tiktāl, ka tika ielikts pie Kalvīša par drošības jautājumu padomnieku. Tas gan nebija uzreiz, vispirms bija 2005. gads, kad viņš tika par iekšlietu ministra padomnieku. Ministrs tad bija, šķiet, piensaimnieks Jaundžeikars no Šlesera partijas.

Un tad tā solīti pa solītim - pie Kalvīša. Lazdiņa kungs bija tik izpalīdzīgs un enerģisks, un glumš, ka spēja reizē būt labs veseliem diviem kungiem - gan Šleseram, gan Kalvītim, par ko abi ilgu laiku nenojauta...

- Labi, bet kāds tam sakars ar Sparānu?

- Šajā laikā tad arī parādījās Sparāns, tāpat ap kādu 2005. gadu. Kas viņš tad bija? Nekas, tikko ar savu kompanjonu Ivaru Rulleru, viens no armijas, otrs no policijas, respektīvi, padarbojušies šur un tur, bet īsti nav paticies, bet abi ar cerību uz daudz, daudz labāku dzīvi.

Klāt ar svecīti neesmu stāvējis, bet esmu dzirdējis, ka grupiņas nosacītais vadītājs sākumā bija tieši Lazdiņš. Kādu laiku viņš, protams, pildīja citu uzdevumus, bet tad saprata, kas te kā valstī notiek un ka vajag vākt, tā sacīt, domubiedrus.

Tā nu klāt pienāca Sparāns un Rullers. Sparānu izdevās ielikt Satversmes aizsardzības birojā, tur viņš arī iesakņojās, spēja iepatikties lellei Kažociņam un sāka pamazām vien, pamazām vien kārtot savas lietas.

Otrs "musketieris" bija Rullers. Ar Rulleru bija interesanti - parādījās doma iebīdīt viņu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Bet tur bija āķis - Rullers policijā bija nodaļas priekšnieks Rīgas reģiona pārvaldē, bet uz KNAB priekšnieku nekvalificējās, jo nebija pieredzes korupcijas apkarošanā.

Vajadzēja kaut ko izdomāt - un izdomāja, ka laikam caur Šleseru varētu "palūgt" CSDD vadībai, lai uztaisa tur savu pretkorupcijas daļu un ieliek par priekšnieku Rulleru. Daži mēneši - un šis varētu startēt uz KNAB priekšnieku.

Tā arī viss notika. 2005. gadā uztaisīja CSDD pretkorupcijas daļu, kas tur bija absolūti nevajadzīga, uztaisīja formālu konkursu, kurā uzvarēja, protams, Rullers. Taču tad ar KNABu kaut kas plānos pajuka, un Rulleram nācās palikt CSDD.

Izrādījās ļoti laba vieta - ar pieeju CSDD datu bāzēm un numuru piešķiršanas sistēmai daudz ko var izdarīt, ja vajag. Rulleru papildus iekārtoja par konsultantu firmā Auteko, kas ir CSDD "apakšuzņēmējs".

Rullers, cik zinu, kādreiz bija "labais policists", taču Lazdiņam un Sparānam ir talants cilvēkus sabojāt. Rulleru izdevās iesaistīt nekustamo īpašumu biznesā ar tādiem zināmiem kungiem kā Gundars Ūdris un Guntars Kociņš, uzkraut šim pāris citādi neatmaksājamus kredītus - un viss rokā.

- Un ko tad viņi trijatā?

- Nebija un nav tikai trijatā. Grupā ir vēl divi būtiski cilvēki, varētu pat teikt, ka trīs. Jums kaut ko izsaka tādi uzvārdi - Ņikiforovs, Kalnačs, Ādamsons?

- Saeimas deputāts?

- Nē, protams. Armands Ādamsons ir Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieks. Inārs Kalnačs ir Valsts policijā. Ruslans Ņikiforovs ir Drošības policijā, daļas priekšnieks. Un tā jau ir grupa ar milzīgām iespējām.

Ko var Drošības policija, jūs labi zināt. Ja ir viens cilvēks SABā un otrs Drošības policijā, valsts noslēpuma pielaižu jautājums, var teikt, ir sakārtots visos līmeņos.

Centrālcietumā Ādamsons, kurš pirms tam bija priekšnieks Matīsa cietumā, pirms reorganizācijas, nekad nav līdis uz augšu, bet vienmēr ir bijis labs lietu kārtotājs.

Un par Kalnaču runājot - daudzi brīnījās, kā viņu tā pēkšņi 2010. vai 2011. gadā no Rīgas reģiona Zemgales policijas iecirkņa aizrotēja uz Valsts policijas centrālo aparātu. Protams, tas galīgi nebija nejauši, cilvēkiem izdevās paplašināt ietekmi.

Pilnīgi noteikti viņiem ir arī savi cilvēki prokuratūrā, bet varbūt ne tik cieši saistīti, jo it īpaši Kalnmeiera laikā prokuratūra ir tik ļoti aizgājusi policijas un it īpaši specdienestu pavadā, ka tur nekādi cieši kontakti nav vajadzīgi.

Jā, pareizi, un bija taču Andis Mežsargs - tas, kas tagad pie Meļņika... Droši vien tagad ir kāds cits.

- Labi, ir tātad Sparāns, Lazdiņš un vēl trīs vai četri cilvēki. Ko šāda maza grupiņa reāli var izdarīt? Vai tad ar to var skaidrot to, ka, piemēram, pat no publiskajām ziņām rodas priekšstats, ka Sparānam viss tiek atļauts?

- Nav jau svarīgi, cik liela ir grupiņa, bet gan, kur tās locekļi atrodas, ar kādām pilnvarām ir apveltīti, kādi ir viņu kontakti savās darbavietās, kur viņi var kaut ko "palūgt" vai "paprasīt".

Nu, ņemiet, piemēram, to pašu Sparāna "dīvaino" zibenīgo parādīšanos Vaškeviča spridzināšanas vietā. Kas bija vajadzīgs, lai viņu paglābtu no, visticamākais, izlidošanas no dienestiem un kriminālprocesa? Pirmkārt, palīdzēja Lazdiņš - faktiski apstiprināja alibi un deva attaisnojumu, kāpēc Sparāns tur bijis. Otrkārt, palīdzēja paša Sparāna sparīgā spirināšanās pa SABu - SABs policijai oficiāli paziņoja, ka Sparāna telefonsarunu izdruka ir valsts noslēpums. Un, treškārt, palīdzēja vajadzīgie kontakti Valsts policijā - izmeklētājai, kura mērķēja uz siltāku vietu KNABā, skaidri un gaiši pateica - nesprēgā, nelecies! Un arī nelecās. Protams, arī prokuratūra pat neiepīkstējās - bet, ja visos pārējos līmeņos viss ir sakārtots tā, lai formāli izskatītos pareizi, mūsu prokuratūra jau nebūs tā, kas kaut ko iebildīs.

- Labi, Vaškeviča spridzināšanas gadījums ir viena lieta, bet tādam Sparānam publiskas "ielidošanas" gadījumu ir bijis nezin cik - sākot no viņa nekustamajiem īpašumiem un automašīnām, beidzot ar piestrādāšanu pie Meļņika, pie Meroni un kā tik vēl ne.

- Tur ir vairākas sastāvdaļas. Pirmkārt, spēt paskaidrot priekšniecībai. Vislabāk, izdarīt tā, lai priekšniecība tā vai citādi būtu iesaistīta. Otrkārt, būt tāda spēka sastāvdaļai, no kuras ja ne baidās, tad vismaz piesargās. Treškārt, izmantot personiskos kontaktus. Kā jūs domājat, cik daudzi cilvēki ir saistīti ar šo grupiņu, ir viņiem tā vai citādāk kaut ko parādā?

- Un tātad pietiek ar šādu nelielu cilvēku skaitu, kuri ir attiecīgos amatos, lai darītu visu, kas ienāk prātā?

- Nu, protams, ne visu, kas ienāk prātā. Redz, Lazdiņš tomēr "dalēkājās" - domāju, nebūtu visas Ņikiforova un Sparāna sviras iedarbinātas lidostas noklausīšanās lietā, nez kā viņam tur beigtos. Tāpat jau no valsts sistēmas viņš nosacīti izlidoja - pēc darba pie Kalvīša Latvijas gāzē, lai cik tas amats būtu ienesīgs, valsts darbā atgriezties nebūs viegli.

Kaut gan Raimonda gadījumā viss, protams, atkarīgs arī no politikas - ja Vienotība būs savā vietā un Vienotības vadība būs savā vietā, tad šiem puišiem ilgi būs zaļā gaisma. Kā jūs domājat - kā uz Āboltiņas pusi aizceļoja video par it kā Sudrabu, it kā ne Sudrabu lidostā? Ja ņem vērā, ka Lazdiņš bija lidostas galvenais drošībnieks, kam visāda filmēšana un materiālu krāšana vienmēr ir bijusi jājamzirdziņš? Kā jūs domājat - vai Solvita vienlaikus drusku neuztraucas par to, ka tāds Raimonds varētu būt iedokumentējis arī to, kā tas video ir ceļojis uz viņas pusi?

Tas, ko es gribu teikt, - tajā sistēmā, kas ir izveidojusies, roka roku ļoti bieži mazgā, un šādā sistēmā tāda Sparāna un Lazdiņa grupa var justies ļoti komfortabli.

- Labi, bet ir taču sistēmā arī godīgāki cilvēki. Piemēram, tas pats SAB tagadējais priekšnieks Maizītis - labi, uz zināmo vēstniecību viņš gāja ziņot, bet tomēr...

- Nu, un ko tāds Maizītis var? Viņu laiku pa laikam var redzēt pie Siguldas Supernetto ar iepirkumu maišeli - nu, tāds viņš ir visos līmeņos un tāds arī paliks. Nē, ar tādiem Maizīšiem tādiem Sparāniem ne par ko nav jāuztraucas.

Jo galu galā - ko tādiem Sparāniem vajag? Ne jau viņi spridzina Vaškevičus vai novēro, kā tie tiek spridzināti. Viņiem vajag mierīgu, treknu dzīvi, viņiem vajag, lai ar viņu nelielajiem un arī lielajiem nelikumīgajiem biznesiem, jumtošanu un pārējo viss  būtu kārtībā, viņiem vajag paslaukt valsti, palīdzēt savējiem - nu, tur Meļņikam, piemēram, vai Meroni - un tā. Tur nemaz nevajag nekādu milzīgu astoņkāji, tur pietiek ar nedaudziem cilvēkiem īstajās vietās un viņu kontaktiem...

Novērtē šo rakstu: