Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu pēc sezonas beigām, - dažu mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) darbiniekiem kā auksta ūdens šalts nākusi viena slikta ziņa pēc otras, iezīmējot "trekno gadu" negaidītu galu.

Gaidāmā nepatīkamā sapulce

Vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkums, apliecinot, LTV gatavību komandējumiem un darba braucieniem tērēt iespaidīgu summu - 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

Trīs nedēļas pirms tam, īpaši pieminot, ka "LTV kopumā ir piedzīvojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte preses konferencē bija paziņojis ka "ar Latvijas Televīziju arī šajā, 62.sezonā, viss ir kārtībā". Par LTV finansiālo izaugsmi un iespējām liecināja LTV iepirkums, kurš rādīja, ka tā ir gatava papildus preses konferencei par 521,16 eiro rīkot pat īpašu "preses konferences banketu".

Tagad, piecus mēnešus pēc šīs "iespēju" demonstrēšanas, ne I. Belte, ne kāds no viņa padotajiem nevēlas izteikties par jau šonedēļ, 18. februārī paredzētu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sēdi ar LTV darbinieku piedalīšanos".

LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildēt uz Pietiek telefona zvaniem un atgādinošām īsziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs lūdz aizsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu - un pazūd. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uz līdzīgu jautājumu atsakās atbildēt.

"Mēs negribētu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes sēde, mēs šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mēs tos arī uzdosim. Nebūtu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.

Šī noslēpumainība nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma skaļa un LTV vadībai nepatīkama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri pēdējos divos gados izbaudījuši īstus "treknos gadus" vienas valsts kapitālsabiedrības ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pēc sanāksmes NEPLP sola noslēgt LTV valdes izvērtēšanu, - 8. aprīlī beidzas tās pilnvaras.

"Krusts" pār nākotnes plāniem

Formāli gan NEPLP izbraukuma sēdes tēma ir LTV valdes locekļu atskaites par trīs gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV stūres ir bijis I. Belte, kurš neviennozīmīgi vērtēta izvēles procesa rezultātā par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprīlī.

Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko funkcionēšanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvēstneši bijuši jūtami jau kopš pērnā rudens, kad LTV vadība pēkšņi "ieslēdza atpakaļgaitu" virknē jaunu projektu un, šķiet, pirmoreiz šīs valdes pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupīšanas nepieciešamību.

Tā, piemēram, vēl jūlijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistībā ar kādu neatkarīgo producentu raidījumu tā veidotājiem paziņoja par stratēģisko nostādni - "sabiedriskā televīzija vispār iet prom no visiem vecajiem formātiem" un turpmāk uz šādiem raidījumiem par pašas LTV naudas izmantošanu tiks organizēti valsts pasūtījumi.

Taču četrus mēnešus vēlāk - decembrī R. Ruduša jau bija pārcēlusies uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisīgi gaidīta.

Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Ņesterovs, kura atbildības joma ir tieši programmas attīstības jautājumi, šaurā LTV vadības lokā ir skaidri atzinis, ka "jauns raidījums par uzņēmējdarbības jomu" ir viens no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trūkst līdzekļu".

Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerēto projektu - "krusts" pārvilkts arī jaunam vēstures tematikas raidījumu ciklam krievu valodā, kultūras izklaides formāta raidījumam ar nosacīto nosaukumu Maestro, oriģinālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta raidījumam. Pagaidām vēl, īstenojot LTV vadības izpratni par Latvijas ģeopolitisko orientāciju, tiek plānots īstenot projektu "Korespondents Maskavā".

Dramatisks oriģinālsatura samazinājums

Taču iecerēto projektu "nogriešana" vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar to raidījumu uzskaitījumu, kurus LTV vadība apzīmē ar kopējo nosaukumu "Raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ". Šajā sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arī sabiedriskās TV profilam īsti atbilstoši raidījumi.

Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa dramatisks LTV oriģinālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā līdz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija lielāks - 3256 raidlaika stundas.

Vai viss šis samazinājums saistīts tikai ar to, ka kopējā valsts dotācija Latvijas Televīzijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro - kā liecina pašas LTV iekšējie aprēķini, no 12,7 miljoniem eiro pērn līdz 12,4 miljoniem šogad?

(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēt datus nevēlas, savukārt NEPLP kā dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, LTV vadība plānoto darbības samazinājumu, ko agri vai vēlu nāksies atklāt, gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašāki - galu galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4 procentiem, bet oriģinālraidījumu apjoms saruks par 6,4 procentiem jeb iespaidīgām 219 stundām.

"Treknie gadi" sausos skaitļos

Tad kādi ir šie plašākie iemesli? Pēdējos trīs gados LTV ir piedzīvojusi īstus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai nevis pelnīt, bet tērēt.

2012. gadā, kad pie pienākumu pildīšanas ķērās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzē, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).

2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Īstais tērēšanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem eiro.

LTV vadība neaizmirsa arī pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidēji mēnesī par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau 3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadības locekļu atalgojums - "atlīdzība par funkciju pildīšanu" - bija 114,4 tūkstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi līdz 152,5 tūkstoši eiro. Vēl nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vēl par ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mērķim nebūs nepieciešams.

Dāsnās tērēšanas beigas

Taču tērēšana ir bijusi arī, kā Pietiek norāda kāds finansists, "diezgan dīvaina" un "liek domāt par nespēju normāli plānot budžetu un šo naudu jēdzīgi tērēt". 2014. gada LTV gada pārskats rāda, ka līdz gada beigām LTV nebija iztērējusi vairāk nekā 4,14 miljonus eiro. Uz to pagājušā gada pavasarī norādīja arī Valsts kontrole, un pastāv liela iespējamība, ka 2015. gada laikā šī nauda ir "noēsta", bet jaunu "piešpriču" - līdzīgi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda atsevišķu pasākumu atspoguļošanai, - nav.

Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušā gada beigās jau pameta Laimdotas Straujumas valdība, ar īpašu rīkojumu "atlaižot" šai valsts kapitālsabiedrībai ar likumu noteikto nepieciešamību nomaksāt valstij dividendes 1,22 miljonu eiro apmērā par 2013. gada tīro peļņu un atļaujot šo naudu paturēt dažādiem infrastruktūras darbiem, ka arī svarīgu sporta spēļu atspoguļošanai.

Taču ar to acīmredzami ir par maz: pirmais, vēl slēptais atlaišanu - nomaskētu kā sistēmas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās paklusām jau ir aizvadīts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainīgās daļas samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un mainīgā).

"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem cilvēkiem, bet arī primitīvi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti, un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas pārstāvis, kurš nav tieši saistīts ne ar vienu raidorganizāciju, piebilstot - I. Beltes vadītā valde pārāk vēlu esot aptvērusi, ka dažādu projektu mērķdotācijas nav nekas garantēts gadu no gada.

Līdz ar to tērējamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "Mēs pēdējos divus gadus esam ļoti labi dzīvojuši. Mums bija labi budžeti raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī oriģinālstundu apjoms ir samazinājies," konstatē S. Plūme.

Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozē, ka līdz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arī "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varētu piedzīvot smagu pārbaudījumu.

LTV vadība klusē

Pats I. Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek jau februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistībā ar LTV radošo un finansiālo situāciju, taču arī par sīkākām tēmām viņa atbildes apliecina - LTV vadība uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas īpašas daļas par sabiedriskajā televīzijā notiekošo un tās tēriņiem.

Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasūtījuma nepublicējamo daļu (komercnoslēpumu)", LTV vadītājs, piemēram, atsakās sniegt jebkādas ziņas par to, cik no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem izmaksājis pretrunīgi vērtētais raidījums Skutelis ir studijā, kaut atzīst, ka par raidījuma izveidošanu konkurss nav rīkots, jo "pēdējo divu gadu laikā LTV praktizē brīvu raidījumu ideju konkursu".

Šī noslēpumainība arī viegli saprotama: LTV vadībai pašreizējos apstākļos būtu grūti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpēc par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet "ideoloģiskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro.

Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai, pienākot "trekno gadu" pēkšņajām beigām, to būtu bijis iespējams nesāpīgi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brīdis, kad vienkārši ir "jāgriež", par sāpēm vairs nedomājot.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

45
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...