"Trekno gadu" gals Latvijas Televīzijā

Gaidāmā nepatīkamā sapulce

Vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkums, apliecinot, LTV gatavību komandējumiem un darba braucieniem tērēt iespaidīgu summu - 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

Trīs nedēļas pirms tam, īpaši pieminot, ka "LTV kopumā ir piedzīvojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte preses konferencē bija paziņojis ka "ar Latvijas Televīziju arī šajā, 62.sezonā, viss ir kārtībā". Par LTV finansiālo izaugsmi un iespējām liecināja LTV iepirkums, kurš rādīja, ka tā ir gatava papildus preses konferencei par 521,16 eiro rīkot pat īpašu "preses konferences banketu".

Tagad, piecus mēnešus pēc šīs "iespēju" demonstrēšanas, ne I. Belte, ne kāds no viņa padotajiem nevēlas izteikties par jau šonedēļ, 18. februārī paredzētu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sēdi ar LTV darbinieku piedalīšanos".

LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildēt uz Pietiek telefona zvaniem un atgādinošām īsziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs lūdz aizsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu - un pazūd. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uz līdzīgu jautājumu atsakās atbildēt.

"Mēs negribētu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes sēde, mēs šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mēs tos arī uzdosim. Nebūtu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.

Šī noslēpumainība nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma skaļa un LTV vadībai nepatīkama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri pēdējos divos gados izbaudījuši īstus "treknos gadus" vienas valsts kapitālsabiedrības ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pēc sanāksmes NEPLP sola noslēgt LTV valdes izvērtēšanu, - 8. aprīlī beidzas tās pilnvaras.

"Krusts" pār nākotnes plāniem

Formāli gan NEPLP izbraukuma sēdes tēma ir LTV valdes locekļu atskaites par trīs gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV stūres ir bijis I. Belte, kurš neviennozīmīgi vērtēta izvēles procesa rezultātā par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprīlī.

Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko funkcionēšanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvēstneši bijuši jūtami jau kopš pērnā rudens, kad LTV vadība pēkšņi "ieslēdza atpakaļgaitu" virknē jaunu projektu un, šķiet, pirmoreiz šīs valdes pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupīšanas nepieciešamību.

Tā, piemēram, vēl jūlijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistībā ar kādu neatkarīgo producentu raidījumu tā veidotājiem paziņoja par stratēģisko nostādni - "sabiedriskā televīzija vispār iet prom no visiem vecajiem formātiem" un turpmāk uz šādiem raidījumiem par pašas LTV naudas izmantošanu tiks organizēti valsts pasūtījumi.

Taču četrus mēnešus vēlāk - decembrī R. Ruduša jau bija pārcēlusies uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisīgi gaidīta.

Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Ņesterovs, kura atbildības joma ir tieši programmas attīstības jautājumi, šaurā LTV vadības lokā ir skaidri atzinis, ka "jauns raidījums par uzņēmējdarbības jomu" ir viens no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trūkst līdzekļu".

Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerēto projektu - "krusts" pārvilkts arī jaunam vēstures tematikas raidījumu ciklam krievu valodā, kultūras izklaides formāta raidījumam ar nosacīto nosaukumu Maestro, oriģinālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta raidījumam. Pagaidām vēl, īstenojot LTV vadības izpratni par Latvijas ģeopolitisko orientāciju, tiek plānots īstenot projektu "Korespondents Maskavā".

Dramatisks oriģinālsatura samazinājums

Taču iecerēto projektu "nogriešana" vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar to raidījumu uzskaitījumu, kurus LTV vadība apzīmē ar kopējo nosaukumu "Raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ". Šajā sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arī sabiedriskās TV profilam īsti atbilstoši raidījumi.

Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa dramatisks LTV oriģinālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā līdz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija lielāks - 3256 raidlaika stundas.

Vai viss šis samazinājums saistīts tikai ar to, ka kopējā valsts dotācija Latvijas Televīzijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro - kā liecina pašas LTV iekšējie aprēķini, no 12,7 miljoniem eiro pērn līdz 12,4 miljoniem šogad?

(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēt datus nevēlas, savukārt NEPLP kā dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, LTV vadība plānoto darbības samazinājumu, ko agri vai vēlu nāksies atklāt, gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašāki - galu galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4 procentiem, bet oriģinālraidījumu apjoms saruks par 6,4 procentiem jeb iespaidīgām 219 stundām.

"Treknie gadi" sausos skaitļos

Tad kādi ir šie plašākie iemesli? Pēdējos trīs gados LTV ir piedzīvojusi īstus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai nevis pelnīt, bet tērēt.

2012. gadā, kad pie pienākumu pildīšanas ķērās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzē, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).

2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Īstais tērēšanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem eiro.

LTV vadība neaizmirsa arī pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidēji mēnesī par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau 3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadības locekļu atalgojums - "atlīdzība par funkciju pildīšanu" - bija 114,4 tūkstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi līdz 152,5 tūkstoši eiro. Vēl nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vēl par ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mērķim nebūs nepieciešams.

Dāsnās tērēšanas beigas

Taču tērēšana ir bijusi arī, kā Pietiek norāda kāds finansists, "diezgan dīvaina" un "liek domāt par nespēju normāli plānot budžetu un šo naudu jēdzīgi tērēt". 2014. gada LTV gada pārskats rāda, ka līdz gada beigām LTV nebija iztērējusi vairāk nekā 4,14 miljonus eiro. Uz to pagājušā gada pavasarī norādīja arī Valsts kontrole, un pastāv liela iespējamība, ka 2015. gada laikā šī nauda ir "noēsta", bet jaunu "piešpriču" - līdzīgi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda atsevišķu pasākumu atspoguļošanai, - nav.

Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušā gada beigās jau pameta Laimdotas Straujumas valdība, ar īpašu rīkojumu "atlaižot" šai valsts kapitālsabiedrībai ar likumu noteikto nepieciešamību nomaksāt valstij dividendes 1,22 miljonu eiro apmērā par 2013. gada tīro peļņu un atļaujot šo naudu paturēt dažādiem infrastruktūras darbiem, ka arī svarīgu sporta spēļu atspoguļošanai.

Taču ar to acīmredzami ir par maz: pirmais, vēl slēptais atlaišanu - nomaskētu kā sistēmas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās paklusām jau ir aizvadīts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainīgās daļas samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un mainīgā).

"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem cilvēkiem, bet arī primitīvi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti, un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas pārstāvis, kurš nav tieši saistīts ne ar vienu raidorganizāciju, piebilstot - I. Beltes vadītā valde pārāk vēlu esot aptvērusi, ka dažādu projektu mērķdotācijas nav nekas garantēts gadu no gada.

Līdz ar to tērējamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "Mēs pēdējos divus gadus esam ļoti labi dzīvojuši. Mums bija labi budžeti raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī oriģinālstundu apjoms ir samazinājies," konstatē S. Plūme.

Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozē, ka līdz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arī "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varētu piedzīvot smagu pārbaudījumu.

LTV vadība klusē

Pats I. Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek jau februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistībā ar LTV radošo un finansiālo situāciju, taču arī par sīkākām tēmām viņa atbildes apliecina - LTV vadība uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas īpašas daļas par sabiedriskajā televīzijā notiekošo un tās tēriņiem.

Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasūtījuma nepublicējamo daļu (komercnoslēpumu)", LTV vadītājs, piemēram, atsakās sniegt jebkādas ziņas par to, cik no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem izmaksājis pretrunīgi vērtētais raidījums Skutelis ir studijā, kaut atzīst, ka par raidījuma izveidošanu konkurss nav rīkots, jo "pēdējo divu gadu laikā LTV praktizē brīvu raidījumu ideju konkursu".

Šī noslēpumainība arī viegli saprotama: LTV vadībai pašreizējos apstākļos būtu grūti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpēc par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet "ideoloģiskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro.

Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai, pienākot "trekno gadu" pēkšņajām beigām, to būtu bijis iespējams nesāpīgi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brīdis, kad vienkārši ir "jāgriež", par sāpēm vairs nedomājot.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu: