Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Meli un pretrunas saistībā ar Pietiek jau vairākās publikācijās aprakstītajiem Latvijas valsts "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem turpinās: tāpat kā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks arī otra iepirkuma oficiālā "jumta" - Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Ginters apgalvo, ka neko nezinot ne par otru iepirkumu, ne par to, kāpēc abu iepirkumu - kuru īstenošana kopumā no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem prasīs vairāk nekā 830 000 eiro - nolikumi ir tik ārkārtīgi līdzīgi, ne par to, kāpēc abi, pēc visa spriežot, tapuši uz viena datora, kura lietotājs ir Daugavpils universitāte.

- Kā radās ideja, ka šādu projektu vajadzētu realizēt?

- Skatoties, ka citās nozarēs jau līdzīgi ir projekti ir realizēti, un skatoties, kā tas notiek citās valstīs.

- Kuram tieši ienāca prātā, ka šādu kampaņu vajag?

- Tas mums nāk kopīgi. Kas pirmais izteica ideju, es tagad nepateikšu. Kopīga ideja radās, ņemot vērā, ka citur tas strādā.

- Kad radās ideja?

- Kad bija izsludināta pieteikšanās, jāgatavojas ir kādus trīs mēnešus, es no galvas nepateikšu.

- Vai jūs to arī biedrībā apspriedāt?

- Jā, valdē.

- Visa valde piedalījās?

- Jā, valde piekrita. Kādēļ jums tāda interese?

- Gatavoju rakstu. Vai ar sēdes protokolu var iepazīties?

- Nu, jāskatās, tie ir pieejami biedriem.

- Vai arī medijiem?

- Tas jāskatās. Paskatīsimies. Uz vietas ofisā jums iedos apskatīties. [Tā nenotika.]

- Kā jūs aprēķinājāt summu, kas nepieciešama, - tieši 1 470 859,50 eiro?

- Īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt. Tur ir arī sava daļa jāiegulda. Bet, jo vairāk mēs varam ieguldīt, jo vairāk mēs ceram, ka dabūsim atpakaļ paša projekta ietvaros.

- Kas bija tie eksperti, ko pieaicinājāt aprēķiniem?

- Es jums vārdus, uzvārdus nepateikšu.

- Nu, vismaz no kurienes?

- Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim.

- Kas rakstīja iepirkuma nolikumu?

- Visticamāk, ofiss.

- Ko nozīmē "ofiss"?

- Tur ir cilvēki, kas strādā. Mums ir eksperti, kas strādā, darba grupas.

- Bet droši vien kāds konkrēti rakstīja?

- Tas ir kopīgs darbs. Tiek uzrakstīts melnraksts, tiek izsūtīts ekspertiem, apskatās, tālāk tiek atsūtīts saskaņošanai valdes priekšsēdētājam. Un tā tas darbs notiek. Tas nav tā, ka viens cilvēks kaut ko aizsūta.

- Bet kāds jau to pamatu uzraksta?

- Tas ir ofisa darbinieks.

- Un kā sauc šo ofisa darbinieku?

- Tanī brīdī tā laikam bija Dina Avotiņa, tagad ir mainījušies cilvēki.

- Vai nebija tā, ka kāds atnāca pie jums un teica - redziet, šeit ir iespējams dabūt naudiņu, taisām projektu.

- Ko nozīmē - dabūt naudiņu?! Mēs taču ieguldām, lai cilvēki atpakaļ dabūtu šo ideoloģiju, kas ir aitas gaļa. Ar šo projektu mēs piesaistīsim jaunus saimniekus, kas audzēs aitas. Tas nav tā, ka paņēmām naudiņu un ielikām kabatā. Ir arī izdevumi. Tur arī Latvijas valdībai ir atbildība. Mēs savulaik uzrakstījām stratēģiju, kā jāattīstās aitkopībai Latvijā. Un vienīgais, ko esam dabūjuši atpakaļ no valsts, ir jautājums – cik tālu mēs esam tikuši ar stratēģijas izpildi. Kad mēs šo stratēģiju 2013.gadā iesniedzām, tad tika akceptēts no ministrijas puses, bet no ministrijas darbības nav nekādas. Mums tālāk jautā, kā notiek izpilde. Kā mēs varam izpildīt, ja stratēģijā mēs bijām cerējuši, ka valdība nāks talkā tās realizācijā? Nav nekādas finansiālas iespējas valstī atrastas, nekas. Mēs tāpēc arī mēģinām kaut kā virzīt uz priekšu. Protams, process ir lēns un sarežģīts.

- Vai tas gadījumā nebija Andris Šķēle, kas nāca ar ierosinājumu?

- Es personīgi nepazīstu Andri Šķēli. Nezinu, par laimi, par nelaimi.

- Varbūt kāds, kas ir saistīts ar Andri Šķēli?

- Es tiešām nemācēšu uz šo jautājumu atbildēt. Es neesmu konkrētam kungam pietuvināts cilvēks. Neesmu ne politiķis, nekā. Protams, ja viņš kaut kur aizmugurē ir, tad es to nemācēšu pateikt.

- Vai jums ir bijušas sarunas ar Lauku atbalsta dienestu vai Zemkopības ministriju par šo projektu?

- Jā, protams. Lai palaistu šo projektu, lai to nosūtītu Eiropas Komisijai, ir jābūt Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas atbalstam. Līdz ar to tas viss tiek izskatīts, tiek uzdoti jautājumi. Mums bija kaut kādi punkti, kurus svītrojām, precizējām, tāpat no Eiropas ir precizitātes, kas jāievieš. Ja mēs paskatāmies summas, kas jāapgūst, tad Latvijā tās ir daudz mazākas nekā citās Eiropas valstīs. Citās valstīs summas ir daudz lielākas, kas pieejamas reklāmai. Eiropā ir līdzekļi, kas tiek doti konkrētām valstīm uz apsaimniekošanu. Ja mēs nepiesakāmies uz šo projektu, tad tā tiek Latvijai atņemta. Kopums ar darbībām, kas tiks darīts projekta ietvaros, to es vēl nevaru pateikt, jo vēl nav Eiropas apstiprinājums, par šo summu mēs algosim konkrētu reklāmas devējus, kompānijas. Tā ir nauda, kas atgriežas Latvijas budžetā.

- Ar ko jūs Lauku atbalsta dienestā un Zemkopības ministrijā runājāt?

- Es ne ar vienu konkrēti neesmu runājis. Mēs iesniedzām dokumentus un atbildējām uz jautājumiem.

- Tādas sarunas pirms konkursa nav bijušas?

- Nē, bet, protams. Pie kā tad es iešu runāt? Kad sniedzam dokumentus, tad izsaka viedokli, uzdod jautājumus, uz tiem atbildam.

- Līdzīgs iepirkums ir arī par piena popularizēšanas kampaņu, un tie iepirkuma dokumenti ir gandrīz identiski. Kā jūs to skaidrojat?

- Man ir grūti komentēt. Nolikums jau ir kaut kāds paraugs. Tur jau ir konkrētas lietas - par iepirkumu, par summām. Ņemot vērā, ka summas ir konkrētas, griesti konkrēti, līdz ar to arī summas ir līdzīgas. Es jums tā nevaru pateikt.

- Nolikumā parādās informācija, ka tas ir sagatavots Daugavpils universitātē. Kā jūs to skaidrojat?

- Daugavpils universitātē? Atsūtiet, apskatīšos.

- Jūs maksājāt Daugavpils universitātei par nolikumu?

- Nē. Noteikti nē. Šobrīd par šo projektu neesam neko maksājuši.

Tikmēr izrādās, ka Latvijas valsts iestādes par "dīvainībām" saistībā ar abiem iepirkumiem ir tikušas nopietni brīdinātas jau pagājušā gada rudenī, - par to Pietiek informēs rīt.

Foto no oliverseverts.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...