Āboltiņas un "čečenu" satikšanās kalpo par ieganstu Reinika krēsla sašūpošanai
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Incidents, kurā iesaistīta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un čečenu kopienas līderis Bislans Abdulmuslimovs ir patiesais iemesls, kādēļ pēdējos pāris mēnešus pieaugušas jau gadiem ik pa laikam uznirstošās spekulācijas par ilggadējā Drošības policijas šefa Jāņa Reinika nomaiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pēc valsts otrās personas un čečenu uzņēmēja nejaušās tikšanās lielveikalā, kad Ābotiņas apsardze nav novērsusi Abdulmuslimova tuvošanos, tā vietā sākot draudzīgas sarunas ar viņa miesassargiem, Drošības policijā notikusi dienesta pārbaude.
Pietiek jau rakstīja par Āboltiņas un Abdulmuslimova tikšanos lielveikalā Sky&More 12. decembra vakarā drīz pēc Vienotības valdes sēdes. Jau tobrīd izskanēja pretrunīga informācija, vai abu sarunai bijis tikai gadījuma raksturs. Āboltiņa Pietiek lūgumam skaidrot tikšanās apstākļus toreiz neatsaucās, bet Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šo faktu apstiprināja un atstāstīja, ka Āboltiņa partijas biedriem skaidrojusi: tikšanās ar čečenu uzņēmēju bijusi nejauša.
No avotiem drošības dienestos Pietiek zināms, ka Abdulmuslimovs, kurš tāpat kā Āboltiņa pa lielveikalu pārvietojies miesassargu ielenkumā, ieraugot Saeimas spīkeri izmantojis izdevību uzsākt sarunu. Avoti, kas ir informēti par notikumam sekojušo dienesta pārbaudi Drošības policijā Pietiek negribīgi atzinuši, ka Saeimas spīkeres apsargi tiešām tā vietā, lai atvairītu, iespējams, bruņoto personu tuvošanos, ar viņiem sākuši draudzīgas sarunas. "Tie puiši visi ir savā starpā pazīstami, trenējas vienās sporta zālēs," dienesta pārbaudē noskaidroto, Drošības policijai neglaimojošo, faktu atzina kāds informēts avots.
Lai gan Abdulmuslimova miesassargi, visticamāk, bijuši bruņoti, neesot konstatēts, ka Āboltiņa bijusi pakļauta reālam apdraudējumam. Publiski zināms, ka politiķe ar čečenu uzņēmēju ir pazīstama vairāk nekā desmit gadu, ar ko izskaidrojama Abdulmuslimova tuvošanās.
Vairāki ar drošības dienestiem saistīti avoti Pietiek apstiprinājuši - valsts otrā augstākā amatpersona tikšanos ar Abdulmuslimovu novērtējusi kā apdraudējumu, paužot kritiku Drošības policijai par nepietiekamu apsardzi. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Drošības policijā, kas nodrošina valsts augstāko amatpersonu apsardzi, pēc Vienotības līderes saceltā trokšņa veikta dienesta pārbaude, todien Āboltiņu apsargājušie virsnieki no šiem pienākumiem atbrīvoti, bet politiķei uz laiku pastiprināta apsardze.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa uz Pietiek lūgumu sniegt oficiālu apstiprinājumu notikušajam atbildēja sausi, no komentāriem atsakoties. "Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 887 2.11.1. punktu informācija klasificēta kā konfidenciāla," norādīja Reinika palīdze. Minētie noteikumi satur sarakstu ar valsts noslēpuma objektiem, kur 2.11.1. punkts noteic, ka "svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizācija un tehniskie līdzekļi" ir konfidenciāla informācija.
Trīs dienas vēlāk pēc šā incidenta lielveikalā - 15. decembrī, kad notika kārtējā Saeimas sēde, bija uzkrītoši vērojams, ka Āboltiņas apsargu skaits ir divreiz lielāks nekā parasti un parlamentā bija ieradies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP), lai gan todien dienaskārtībā nebija IeM skarošu jautājumu. Todien uz Pietiek jautājumu, vai amatpersonām pastiprināta apsardze saistībā ar "čečenu grupējuma" aktivitātēm, iesaistoties Latvijas krājbankas krīzes risināšanā, Kozlovskis konkrētu atbildi nesniedza, bet vairākkārt uzsvēra, ka drošības dienesti garantēs valsts augstāko amatpersonu drošību.
Avoti drošības struktūrās Pietiek neoficiāli pauduši uzskatu, ka "Āboltiņa pārspīlē" un iemesls pretenzijām pret Drošības policijas darbu bijis saistīts nevis ar reāla apdraudējuma sajūtu, bet to, ka politiķe jutusies neērti, jo apsargi nav palīdzējuši izvairīties no kompromitējošas sarunas publiskā vietā. Jāatgādina, ka šī tikšanās notika dienu pēc tam, kad Āboltiņa publiski bija nosodījusi Vienotības politiķa Gata Kokina došanos uz pārrunām ar Antonovu ģimeni Abdulmuslimova kompānijā.
Citās domās par notikušo ir avoti Āboltiņai tuvās aprindās, pēc kuru domām "jebkurā normālā valstī Drošības policijas priekšniekam par to bija "jālido"". Iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek ceturtdien nesniedza nekādus komentārus. Neoficiāli no avotiem Zatlera Reformu partijā (ZRP) zināms, ka viņš izjūt koalīcijas partneru Vienotības spiedienu Drošības policijas šefa nomaiņai, bet nesaskata tam pamatu un šo jautājumu neaktualizēs. Papildu argumentu tam devusi ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) direktora Roberta Mullera nesenā vizīte Latvijā, kurā Latvijas drošības dienestu darbs ticis vērtēts atzinīgi.
Pietiek jau ir rakstījis, ka Āboltiņu ar Abdulmuslimovu saista sena pazīšanās. Abi iepazinušies 1998. gadā, kad Āboltiņa (toreiz vēl Mellupa) bija Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore un tika risināta ar trim Ingušijā nolaupītajiem firmas Latvijas tilti darbiniekiem saistītā krīze. Ķīlnieki vairākus mēnešus tika turēti gūstā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, un Abdulmuslimovs ĀM palīdzējis ķīlnieku krīzes risināšanā. Tieši šādi savu pazīšanos ar Abdulmuslimovu Vienotības valdei aiznākamajā dienā pēc tikšanās skaidrojusi Āboltiņa.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
