Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, savulaik sevi par žurnālisti dēvējusī Aija Cālīte-Dulevska nāca klajā ar padomju laikus atgādinošiem pārmetumiem Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā, kas izvēloties nepareizus intervējamos cilvēkus, Pietiek gan Cālītei-Dulevskai, gan visai padomei nosūtīja virkni precizējošu jautājumu, izsakot vēlmi saņemt gan to cilvēku sarakstu, kuri "spēlē vienos vārtos", gan arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki „pārāk bieži” aicināti uz minēto raidījumu. NEPLP no savas locekles izteikumiem norobežojās, savukārt pati Cālīte-Dulevska no atbildēm izvairījās. Nu publicējam administratīvās tiesas argumentāciju – kāpēc Cālītei-Dulevskai ir tiesības runāt visu, kas vien ienāk prātā, kamēr šai runāšanai neseko darbi.

„Rīgā, 2012.gada 24.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese E.Apine konstatēja:

[1] 2012.gada 18.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteikums, kurā izteikti turpmāk norādītie lūgumi:

[1.1] ierosināt administratīvo lietu un uzlikt par pienākumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk arī - NEPLP) sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu;

[1.2] uzlikt NEPLP par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

[2] Pieteikumam pievienots pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegums NEPLP loceklei Aijai Cālītei - Dulevskai, ar kuru pieteicējs uzaicinājis NEPLP locekli Aiju Cālīti - Dulevsku sniegt to cilvēku sarakstu, kas pēdējā laikā ir aicināti uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā", kā arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki pārāk bieži aicināti uz minēto raidījumu. Pieteicējs savu lūgumu pamatojis ar argumentu, ka NEPLP locekle Aija Cālīte - Dulevska biznesa portālam nozare.lv esot paziņojusi, ka pēdējā laikā uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā" tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". Vienlaikus pieteicējs izteicis lūgumu saņemt no NEPLP locekles Aijas Cālītes - Dulevskas kritērijus lietotajam terminam „pārāk bieži".

Pieteicējs iesniedzis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstuli Nr.01-10/09-L/492, kurā norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Papildus norādīts, ka tikšanās iespējama tikai, sākot no 30 jūlija.

No pieteikumā norādītās argumentācijas neizriet, ka pieteicējs pārsūdzētu iestādes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi. Pieteicējs norāda, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstule Nr.01-10/09-L/492 pēc būtības ir atteikums sniegt informāciju, kurā nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība.

Izvērtējot pieteikumā izteikto lūgumu kopsakarā ar pieteicēja izteiktajiem apsvērumiem, secināms, ka pieteicēja interesēm atbilst prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības.

[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmajai daļai, pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu);

2) iestādes faktisko rīcību;

3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu;

4) publiski tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību vai izpildes pareizību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta otro daļu, pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta otrajai daļai, likuma pamatmērķi ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.

No likumā sniegtajiem formulējumiem izriet, ka izskatīšanas priekšmets administratīvajā tiesā var būt iestādes konkrēts lēmums vai konkrēta rīcība, kas attiecas uz konkrētu personu vai personu grupu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 7.septembra lēmums lietā Nr.SKA- 212).

[4] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu, likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

No iepriekš minētā secināms, ka iestāde var atbildēt tikai uz lūgumiem, kas saistīti ar iestādes kompetencē esošo pārraudzības sfēru.

Publikācijā laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" norādīts, ka:

„Portāla politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja aicināja NEPLP pārbaudīt, „kādas saites Latvijas Radio saista ar polittehnologiem", un pauda prieku, ka arī NEPLP izbrīnījusi personāliju izvēle. Uz to Cālīte-Dulevska skaidroja, ka lūgs Monitoringa centru „uzskaitīt, cik adekvāta ir personāliju izvēle, kā ar viedokļu daudzveidību". Šīs izpētes dati tikšot publiskoti NEPLP mājaslapā. Vēlāk biznesa portālam Nozare.lv Cālīte-Dulevska skaidroja, ka pēdējā laikā uz šo Latvijas Radio raidījumu tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". „Skaidrs, ka programmas veidotājam ir savi argumenti par aicinātajiem viesiem un par to var diskutēt, tomēr ir nekorekti aicināt cilvēkus, kas spēlē „vienos vārtos". Cilvēks, kas iepriekš skaidri un gaiši deklarējis, ka strādā Tautas partijas un „Saskaņas centra" labā, tiek aicināts komentēt Nacionālās apvienības viedokli saistībā ar tieslietu ministra demisiju. Kā tādiem var ticēt?" jautāja Cālīte-Dulevska"".

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Senāts) ir atzinis, ka, lai konkrētu darbību (bezdarbību) atzītu par iestādes faktisko rīcību, nepieciešams konstatēt vairāku to kvalificējošu elementu kopumu, proti, ka darbību veikusi iestāde, tā veikta publisko tiesību jomā, ka personai uz šo darbību ir tiesība, vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē (sk. Senāta 2006.gada 22.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-459 11.punktu).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā ir noteikts valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tiesneses ieskatā minētais valsts pārvaldes pienākums ir saistāms ar iestādes veicamajām funkcijām. Tas ir, kā darbība publisko tiesību jomā un attiecīgi administratīvā procesa kārtībā būtu vērtējama tāda informācijas izplatīšana, kas izriet no konkrētas NEPLP funkcijas (ja informācija izplatīta, realizējot konkrētu publisku funkciju).

[5] Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmajai daļai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā ari uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 8.punktu, NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

[6] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Līdz ar to secināms, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, tomēr NEPLP ir tiesīga uzraudzīt un veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu monitoringu, pārbaudot, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās netiek iekļauti materiāli, sižeti, kuru iekļaušana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai starptautiskajos līgumos pielīgtajām saistībām. Šādā aspektā NEPLP darbojas publisko tiesību jomā.

No publikācijas laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" var secināt, ka Aija Cālīte-Dulevska ir izteikusi savu viedokli par to, ka Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā" pārāk bieži piedalās noteiktu politisko spēku pārstāvji, kuru politiskā pārliecība ir jau iepriekš deklarēta, un kuru viedoklis konkrētajos jautājumos ir paredzams.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts, kādos gadījumos NEPLP ir tiesīga monitoringa ietvaros iedarboties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību programmu un raidījumu veidošanā, tomēr ne no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, ne no citiem normatīvajiem aktiem neizriet NEPLP tiesības kontrolēt, kāda politiskā novirziena pārstāvji piedalās raidījumos, cik bieži piedalās, un kādu viedokli pauž konkrētie raidījuma dalībnieki. Bez tam likumdevējs ir tieši paredzējis, ka NEPLP darbība nav saistīta ar politiskajām interesēm, to realizāciju, Elektronisko sakaru līdzekļu likumā iekļaujot normu (likuma 56.panta ceturtās daļas 1.punkts), ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas izteiktais viedoklis nav saistāms ar iestādes darbību publisko tiesību jomā, jo likumdevējs nav deleģējis NEPLP tiesības kontrolēt, cik bieži un kādos raidījumos personas izsaka savu politisko pārliecību. Ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, to darbība no NEPLP puses var tikt ierobežota tikai likumā noteiktajos gadījumos un paredzētājā kārtībā. Arī NEPLP amatpersonas viedoklis par to, ka nepieciešams uzsākt monitoringa procesu raidījumā „Krustpunktā" nav darbība publisko tiesību jomā, jo nerada personai ne tiesiskas, ne faktiskas sekas, kas var tikt radītas tikai tajā gadījumā, ja iestāde nolemj uzsākt monitoringa procesu. Neatkarīgi no tā, ka kāda persona ieņem amatu valsts pārvaldē, šī persona var rīkoties iestādes vārdā un uzdevumā, gan arī paust savu personīgo viedokli un pārliecību. Iepazīstoties ar raksta saturu, kas atspoguļo Aijas Cālītes-Dulevskas viedokļa apkopojumu gan no sociālajiem tīkliem (Tvvitter), gan portālam nozare.lv, nav pamata secinājumam, ka persona būtu realizējusi kādu valsts pārvaldes funkciju.

Bez tam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes -Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 ir norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem, no kā secināms, ka pieteicējs netiek ierobežots savās tiesībās vērsties iestādē Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā ar sev interesējošajiem jautājumiem.

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktam, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ievērojot to, ka prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, pieteikums šajā daļā ir atsakāms pieņemt.

Ievērojot to, ka pamatprasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, nav skatāms arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu (atvainošanos).

Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja pieteicējs uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 paustais viedoklis vai cita rīcība skar pieteicēja godu vai cieņu, pieteicējs var vērsties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā, atbilstoši piekritībai.

Civilprocesa likuma 1 .pants noteic, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikumā. Saskaņā ar šā likuma 2352.' pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. (22.12.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2006.)”

Novērtē šo rakstu:

17
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...