Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, savulaik sevi par žurnālisti dēvējusī Aija Cālīte-Dulevska nāca klajā ar padomju laikus atgādinošiem pārmetumiem Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā, kas izvēloties nepareizus intervējamos cilvēkus, Pietiek gan Cālītei-Dulevskai, gan visai padomei nosūtīja virkni precizējošu jautājumu, izsakot vēlmi saņemt gan to cilvēku sarakstu, kuri "spēlē vienos vārtos", gan arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki „pārāk bieži” aicināti uz minēto raidījumu. NEPLP no savas locekles izteikumiem norobežojās, savukārt pati Cālīte-Dulevska no atbildēm izvairījās. Nu publicējam administratīvās tiesas argumentāciju – kāpēc Cālītei-Dulevskai ir tiesības runāt visu, kas vien ienāk prātā, kamēr šai runāšanai neseko darbi.

„Rīgā, 2012.gada 24.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese E.Apine konstatēja:

[1] 2012.gada 18.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteikums, kurā izteikti turpmāk norādītie lūgumi:

[1.1] ierosināt administratīvo lietu un uzlikt par pienākumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk arī - NEPLP) sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu;

[1.2] uzlikt NEPLP par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

[2] Pieteikumam pievienots pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegums NEPLP loceklei Aijai Cālītei - Dulevskai, ar kuru pieteicējs uzaicinājis NEPLP locekli Aiju Cālīti - Dulevsku sniegt to cilvēku sarakstu, kas pēdējā laikā ir aicināti uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā", kā arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki pārāk bieži aicināti uz minēto raidījumu. Pieteicējs savu lūgumu pamatojis ar argumentu, ka NEPLP locekle Aija Cālīte - Dulevska biznesa portālam nozare.lv esot paziņojusi, ka pēdējā laikā uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā" tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". Vienlaikus pieteicējs izteicis lūgumu saņemt no NEPLP locekles Aijas Cālītes - Dulevskas kritērijus lietotajam terminam „pārāk bieži".

Pieteicējs iesniedzis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstuli Nr.01-10/09-L/492, kurā norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Papildus norādīts, ka tikšanās iespējama tikai, sākot no 30 jūlija.

No pieteikumā norādītās argumentācijas neizriet, ka pieteicējs pārsūdzētu iestādes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi. Pieteicējs norāda, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstule Nr.01-10/09-L/492 pēc būtības ir atteikums sniegt informāciju, kurā nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība.

Izvērtējot pieteikumā izteikto lūgumu kopsakarā ar pieteicēja izteiktajiem apsvērumiem, secināms, ka pieteicēja interesēm atbilst prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības.

[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmajai daļai, pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu);

2) iestādes faktisko rīcību;

3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu;

4) publiski tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību vai izpildes pareizību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta otro daļu, pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta otrajai daļai, likuma pamatmērķi ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.

No likumā sniegtajiem formulējumiem izriet, ka izskatīšanas priekšmets administratīvajā tiesā var būt iestādes konkrēts lēmums vai konkrēta rīcība, kas attiecas uz konkrētu personu vai personu grupu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 7.septembra lēmums lietā Nr.SKA- 212).

[4] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu, likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

No iepriekš minētā secināms, ka iestāde var atbildēt tikai uz lūgumiem, kas saistīti ar iestādes kompetencē esošo pārraudzības sfēru.

Publikācijā laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" norādīts, ka:

„Portāla politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja aicināja NEPLP pārbaudīt, „kādas saites Latvijas Radio saista ar polittehnologiem", un pauda prieku, ka arī NEPLP izbrīnījusi personāliju izvēle. Uz to Cālīte-Dulevska skaidroja, ka lūgs Monitoringa centru „uzskaitīt, cik adekvāta ir personāliju izvēle, kā ar viedokļu daudzveidību". Šīs izpētes dati tikšot publiskoti NEPLP mājaslapā. Vēlāk biznesa portālam Nozare.lv Cālīte-Dulevska skaidroja, ka pēdējā laikā uz šo Latvijas Radio raidījumu tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". „Skaidrs, ka programmas veidotājam ir savi argumenti par aicinātajiem viesiem un par to var diskutēt, tomēr ir nekorekti aicināt cilvēkus, kas spēlē „vienos vārtos". Cilvēks, kas iepriekš skaidri un gaiši deklarējis, ka strādā Tautas partijas un „Saskaņas centra" labā, tiek aicināts komentēt Nacionālās apvienības viedokli saistībā ar tieslietu ministra demisiju. Kā tādiem var ticēt?" jautāja Cālīte-Dulevska"".

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Senāts) ir atzinis, ka, lai konkrētu darbību (bezdarbību) atzītu par iestādes faktisko rīcību, nepieciešams konstatēt vairāku to kvalificējošu elementu kopumu, proti, ka darbību veikusi iestāde, tā veikta publisko tiesību jomā, ka personai uz šo darbību ir tiesība, vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē (sk. Senāta 2006.gada 22.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-459 11.punktu).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā ir noteikts valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tiesneses ieskatā minētais valsts pārvaldes pienākums ir saistāms ar iestādes veicamajām funkcijām. Tas ir, kā darbība publisko tiesību jomā un attiecīgi administratīvā procesa kārtībā būtu vērtējama tāda informācijas izplatīšana, kas izriet no konkrētas NEPLP funkcijas (ja informācija izplatīta, realizējot konkrētu publisku funkciju).

[5] Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmajai daļai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā ari uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 8.punktu, NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

[6] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Līdz ar to secināms, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, tomēr NEPLP ir tiesīga uzraudzīt un veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu monitoringu, pārbaudot, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās netiek iekļauti materiāli, sižeti, kuru iekļaušana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai starptautiskajos līgumos pielīgtajām saistībām. Šādā aspektā NEPLP darbojas publisko tiesību jomā.

No publikācijas laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" var secināt, ka Aija Cālīte-Dulevska ir izteikusi savu viedokli par to, ka Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā" pārāk bieži piedalās noteiktu politisko spēku pārstāvji, kuru politiskā pārliecība ir jau iepriekš deklarēta, un kuru viedoklis konkrētajos jautājumos ir paredzams.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts, kādos gadījumos NEPLP ir tiesīga monitoringa ietvaros iedarboties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību programmu un raidījumu veidošanā, tomēr ne no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, ne no citiem normatīvajiem aktiem neizriet NEPLP tiesības kontrolēt, kāda politiskā novirziena pārstāvji piedalās raidījumos, cik bieži piedalās, un kādu viedokli pauž konkrētie raidījuma dalībnieki. Bez tam likumdevējs ir tieši paredzējis, ka NEPLP darbība nav saistīta ar politiskajām interesēm, to realizāciju, Elektronisko sakaru līdzekļu likumā iekļaujot normu (likuma 56.panta ceturtās daļas 1.punkts), ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas izteiktais viedoklis nav saistāms ar iestādes darbību publisko tiesību jomā, jo likumdevējs nav deleģējis NEPLP tiesības kontrolēt, cik bieži un kādos raidījumos personas izsaka savu politisko pārliecību. Ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, to darbība no NEPLP puses var tikt ierobežota tikai likumā noteiktajos gadījumos un paredzētājā kārtībā. Arī NEPLP amatpersonas viedoklis par to, ka nepieciešams uzsākt monitoringa procesu raidījumā „Krustpunktā" nav darbība publisko tiesību jomā, jo nerada personai ne tiesiskas, ne faktiskas sekas, kas var tikt radītas tikai tajā gadījumā, ja iestāde nolemj uzsākt monitoringa procesu. Neatkarīgi no tā, ka kāda persona ieņem amatu valsts pārvaldē, šī persona var rīkoties iestādes vārdā un uzdevumā, gan arī paust savu personīgo viedokli un pārliecību. Iepazīstoties ar raksta saturu, kas atspoguļo Aijas Cālītes-Dulevskas viedokļa apkopojumu gan no sociālajiem tīkliem (Tvvitter), gan portālam nozare.lv, nav pamata secinājumam, ka persona būtu realizējusi kādu valsts pārvaldes funkciju.

Bez tam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes -Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 ir norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem, no kā secināms, ka pieteicējs netiek ierobežots savās tiesībās vērsties iestādē Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā ar sev interesējošajiem jautājumiem.

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktam, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ievērojot to, ka prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, pieteikums šajā daļā ir atsakāms pieņemt.

Ievērojot to, ka pamatprasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, nav skatāms arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu (atvainošanos).

Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja pieteicējs uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 paustais viedoklis vai cita rīcība skar pieteicēja godu vai cieņu, pieteicējs var vērsties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā, atbilstoši piekritībai.

Civilprocesa likuma 1 .pants noteic, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikumā. Saskaņā ar šā likuma 2352.' pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. (22.12.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2006.)”

Novērtē šo rakstu:

17
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...