Administratīvā tiesa: Cālīte var runāt, kas vien viņai ienāk prātā, kamēr tikai runā un neko nedara
PIETIEK03.08.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Galvenais ir šeit
06.08.2012. 23:45Neatkarīgi no tā, ka kāda persona ieņem amatu valsts pārvaldē, šī persona var rīkoties iestādes vārdā un uzdevumā, gan arī paust savu personīgo viedokli un pārliecību. Iepazīstoties ar raksta saturu, kas atspoguļo Aijas Cālītes-Dulevskas viedokļa apkopojumu gan no sociālajiem tīkliem (Tvvitter), gan portālam nozare.lv, nav pamata secinājumam, ka persona būtu realizējusi kādu valsts pārvaldes funkciju.
onkulis Bauskā
04.08.2012. 17:54Tad jau būtu tikai forši, ja tie NEBL locekļi un locekles nekultu tukšus salmus, jo šito locekļu pļurkstēšana nav saistāma ar iestādes darbību publisko tiesību jomā. Mēdijus turpmāk aicinu šitos locekļus neintervēt, jo viņi tāpat nav vērā ņemami. Tādi zicpriekšsēži vien. Vienīgi gribētos zināt vai viņiem par to nesakarīgo un tukšo muldēšanu nodokļu maksātāji algu arī maksā? Ja nemaksā, tad jau lai turpina. Ja maksā, tad gan jādomā, ka īsti tā nevarēs tukši muldēt un vēl naudu saņemt. Lūdzu PIETIEK informēt kā tur ir ar to maksāšanu.
tante Bauskā
04.08.2012. 12:25Tā kā mēdzu palaikam pilnīgi demokrātiski skaļi un skaidri izteikties, man Cālītes iztiekumi nebūt nestrauc. Liepnieks ir tomer savu dažāda pretīguma līmeņa klientu rupors, bet Titavs sen pazīstams naudas kulīšu pārnēsātājs. Tā nu viss pareizi. Un plus tāpat tā padome neko Radio darīt netaisās, sieviete vienkārši privāti izteicās.
paija
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
04.08.2012. 08:01Ko tad pietiek.cerēja-ka cilvekiem aizliegs runāt visu,kas ienāk pratā ? Un varbūt Lapsam tadi spriedumi liks padomat un mazliet piebremzet savu maniakālo tiesāšanās kāri, noslogojot tiesu ar bieži bezjēdzīgam prasībam.
haralds
03.08.2012. 22:19lumudurācija. bet ļepezdtōnisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 3. (.)-tu jāmaina!
labs spriedums
03.08.2012. 21:32Ļoti pamatots un argumentēts spriedums. Arī Lapsas k-gs var runāt ko grib, kamēr kāds neuzcels prasību par goda un cieņas aizskaršanu.
Latvijas demokrātija...Katrs muļķis var tēlot Romas pāvestu.
matu skalde
03.08.2012. 19:52Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta otrajai daļai, likuma pamatmērķi ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības,
-----
.... LOL.... neatkarīgas... LOL again ... kompetentas... ROFLMAO...
lūk kā tiek tērēts valsts resurss - rakstot bezjēdzīgus tiesu spriedumus, turklat kartējā tiesnese spīdējusi ar savu gara nabadzību, skaidrojot "naivajam lapsam", kur vērsties, ja nu gadījumā viņa gods un cieņa būtu skarti...
bet vai esat redzējuši tiesu procesus un skaidrojumus spriedumos parastiem cilvēkiem? nezini, kur vērsties? nosities pret sienu!
lapasaas demagoģija un spēles ar knabiem un tiesām ir līdz "brošai" - likvidēt visus!
Anonīmais Šakālis
03.08.2012. 19:31Patiesībā šis iznākums ir gan izdevīgs tautai un sabiedriskajiem medijiem, jo tiesa ir pateikusi lūk, ko:
«Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas izteiktais viedoklis nav saistāms ar iestādes darbību publisko tiesību jomā, jo likumdevējs nav deleģējis NEPLP tiesības kontrolēt, cik bieži un kādos raidījumos personas izsaka savu politisko pārliecību.»
Tātad — tiesa vēl reizi apstiprina, ka padomei NAV dotas un NAV piešķirtas tiesības kontrolēt raidījumu saturu! Un tiesas spriedumam, kā zināms, piemīt likuma spēks!!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
