Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jūs vajadzības gadījumā vēlētos izmantot ļoti dārga advokāta pakalpojumus, maksājot tikai niecīgu daļu no to cenas „parastajiem cilvēkiem”? Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis zina, kā tas iespējams, bet, tā kā viņš pats šo noslēpumu atklāt nevēlas, šīs, domājams, tūkstošus eiro vērtās „dāvanas” saņemšanu sācis pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Spriedums: ir jāpiedzen Latkovska tiesāšanās izdevumi

Šā gada 8. septembrī Delfi publicēja vārdā neminētu portāla līdzstrādnieku oriģinālrakstu ar virsrakstu „Vaškevičs atsakās maksāt Latkovskim un Čerņeckim; iesaistās tiesu izpildītājs”, kura iniciators, pēc visa spriežot, bija pats deputāts.

Publikācijā bija aprakstīts, kā tikai ar tiesu izpildītāja palīdzību abām amatpersonām – A. Latkovskim un nu jau „aizrotētajam” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam Kasparam Čerņeckim – izdevies no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča piedzīt tiesas piespriestos tiesāšanās izdevumus.

Tiesa veselās divās instancēs bija noraidījusi V. Vaškeviča pieteikumu par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu, un Delfi atreferēja A. Latkovska stāstīto: sākotnēji tiesa nolēmusi, ka V. Vaškevičam viņam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 365 eiro apmērā, bet vēlāk summa pieaugusi, ņemot vērā tiesu izpildītāja piemērotos procentus.

„„Runa gan nav [par] naudu, bet attieksmi,” uzsvēra deputāts un piebilda, ka diez vai Vaškeviča advokāti strādā par velti,” – tā A. Latkovska sacīto atreferēja Delfi. K. Čerņeckis publikācijā citēts nebija, taču bija minēts, ka tiesa V. Vaškevičam uzlikusi par pienākumu viņam un A. Latkovskim kopā tiesāšanās izdevumos atmaksāt „vairāk nekā 700 eiro”.

Par 726 eiro - trīs advokāti divās instancēs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs šajā publikācijā gan nebija pieminējis kādu būtisku detaļu – kas ir šie tiesāšanās izdevumi, ko viņam par labu piespriedusi tiesa, un kā tie radušies.

Taču to atklāj Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pagājušā gada 19.jūnija spriedums, ko V. Vaškevičam kasācijas kārtībā vairs neizdevās pārsūdzēt un kas līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā.

Ar šo spriedumu par labu gan A. Latkovskim, gan K. Čerņeckim no V. Vaškeviča tiek piedzīts pa 363 eiro katram – kopā tātad 726 eiro, norādot, ka šie ir viņu „samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi”. Tas saskaņā ar Civilprocesa likumu nozīmē – tie ir viņu izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Spriedums arī atklāj, kad un kam šie maksājumi veikti. Gan A. Latkovskis, gan K. Čerņeckis šo samaksu par advokātu pakalpojumiem veikuši attiecīgi 2014. gada 20. un 26. novembrī, un rēķini ar gandrīz identiskiem numuriem abiem izrakstīti vienā datumā – 19. novembrī.

Savukārt juridiskos pakalpojumus abām valsts amatpersonām ir snieguši veseli trīs advokāti: A. Latkovski ir pārstāvējis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, K. Čerņecki – zvērināts advokāts Indulis Balmaks, un tiesas sēdē klāt ir bijis arī, kā minēts tiesas spriedumā, „atbildētāju pārstāvis” – zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.

Visi trīs advokāti kā savu prakses vietu uzrāda labi pazīstamo Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroju, kura mājas lapā norādīts, ka „vienotā komandā sapulcinātas spilgtas un radošas personības, kuras aizrautīgi un pašaizliedzīgi var sekmīgi strādāt klientu interesēs un vest īpaši sarežģītas lietas”.

Savukārt par pašu R. Vonsoviču minēts, ka viņš ir „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem, kura praktiskā darba pieredze tiesību zinātņu jomā ir uzkrāta vairāk nekā 25 gadu garumā”.

„Latkovska cena” un reālā cena

Dienas aplēses liecina, ka palīdzības sniegšanai savam klientam – Saeimas deputātam A. Latkovskim advokāts varētu būt patērējis vērā ņemamu laika apjomu: viņš personiski bijis klāt abās tiesas sēdēs Siguldā un Rīgā (kopumā vismaz četras vai piecas stundas, varbūt arī vairāk, kam klāt jāpieskaita ceļā pavadītais laiks).

Klientam ir tikuši sagatavoti paskaidrojumi un citi dokumenti, visticamākais, notikusi arī iepazīšanās ar lietu. Līdzīgi pakalpojumi, kā izriet no tiesas materiāliem, tikuši sniegti arī otrai biroja advokātu aizstāvētajai valsts amatpersonai – K. Čerņeckim.

Kā rāda oficiālie dokumenti, visus šos pakalpojumus R. Vonsovičs savam klientam – Saeimas deputātam sniedzis par 363 eiro. Taču šī oficiāli samaksātā summa rada jautājumu – vai ikviens cilvēks var cerēt, ka „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” viņam šāda apjoma profesionālos pakalpojumus sniegs par šādu cenu?

Nē, nevar cerēt. Kad žurnāliste sazvana advokātu biroju un, uzdodoties par potenciālu klienti, interesējas par iespējamo samaksas apmēru, pēc ilgas tincināšanas (sarunas audioieraksts ir Dienas rīcībā) viņai no sekretāres izdodas saņemt skaidru atbildi – ja tas ir advokāts, tad cena ir 200 eiro stundā, un šī ir cena gan par tiesas stundām, gan kontaktstundām, gan tām stundām, kad raksta pieteikumus utt.

Tas savukārt nozīmē – A. Latkovskis ir no Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja pārstāvjiem saņēmis dārgu, visticamākais, tūkstošus eiro vērtu dāvanu, par to samaksājot tikai niecīgu daļu no tās cenas, kas būtu jāmaksā „parastajiem cilvēkiem”, kuri nav valdošās partijas pārstāvji un neieņem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu.

Deputāts – daudz „īpašāks” pat par kolēģi

A. Latkovska saņemtās „advokāta” dāvanas reālā cena turklāt ir nevis tikai pieņēmums, bet diezgan precīzi noteicama, balstoties uz līdzīgiem gadījumiem.

Šā gada 8. septembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes prasību pret pašu zvērināto advokātu R. Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu.

Pirms tam E. Dreimanes prasību bija noraidījusi Jelgavas tiesa, kas viņai uzlika par pienākumu R. Vonsovičam apmaksāt viņa tiesāšanās izdevumus, - „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” par advokāta pakalpojumiem oficiāli bija iztērējis 1210 eiro. Savukārt pēc otrās instances tiesas advokāta pakalpojumu summa pieaugusi līdz 2100 eiro.

Kā izrādās, šos advokāta pakalpojumus R. Vonsovičam šajā lietā – kas gan pēc būtības, gan pēc citiem parametriem ir ļoti līdzīga A. Latkovska un K. Čerņecka goda un cieņas lietai – ir sniedzis viņa paša biroja advokāts, jau pieminētais D. Lasmanis.

Tas nozīmē, ka pat tuvam kolēģim un partnerim Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja advokāta pakalpojumi šādā lietā ir izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus eiro.

Savukārt tas, ka Saeimas deputātam un VID ģenerāldirektora vietniekam katram šādi šī paša advokātu biroja advokātu pakalpojumi ir izmaksājuši gandrīz sešreiz mazāk, pārliecinoši norāda uz viņiem pasniegtu vērtīgu dāvanu un attiecīgi – uz iemesliem, kāpēc šāda dāvana varētu būt pasniegta.

Advokāta līgumam seko iepirkuma līgums

Juristu aprindās pēdējo gadu laikā bieži ir dzirdēts par to, kā amatpersonas tām personiski sniegtus juridiskos pakalpojumus apmaksā, šo pakalpojumu sniedzējiem nodrošinot uzvaru ienesīgos valsts iepirkumos – protams, ne ar pašu pieņemtiem lēmumiem, bet, izmantojot „politiskos kompanjonus”.

Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka precīzi nedēļu pēc tam, kad A. Latkovskim un K. Čerņeckim ir izrakstīti rēķini par advokāta pakalpojumu apmaksu, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs ir ieguvis Latvijas Garantiju aģentūras līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kura vērtība bijusi līdz 39 999 eiro.

Savukārt līgumu par juridisko pakalpojumu saņemšanu A. Latkovskis ir noslēdzis 31. oktobrī, kad ekonomikas ministra amatā vēl bija viņa partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis un kad šis iepirkums vēl tikai bija izsludināts. Šajā laikā Latvijas Garantiju aģentūrā, kas pusgadu vēlāk tika pievienota AS Attīstības finanšu institūcija „Altum”, reālā noteicēja bija tieši Ekonomikas ministrija kā valsts kapitāldaļu turētāja.

Interesanti, ka vēl tagad, kad Latvijas Garantiju aģentūra jau sen reorganizēta, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs savā mājas lapā to joprojām piemin kā vienu no saviem būtiskajiem klientiem.

Ir „kāda no korupcijas pazīmēm”

No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sniegtās definīcijas pietiekami skaidri izriet, ka A. Latkovska saņemtā „velte” no advokāta ir tieši dāvana – „jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona”.

Formāli gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības saņemt šādas iespaidīgas dāvanas no faktiski jebkuras personas, attiecībā uz kuru personiski viņš pēc tam nepieņem kādus lēmumus.

„Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības,” nosaka likums.

Tomēr pazīstamākie korupcijas pētnieki, kurus Diena, gan neminot konkrētus uzvārdus, iepazīstināja ar vispārēju notikušā aprakstu, sliecas notikušo vērtēt kā faktu ar „kādu no korupcijas pazīmēm”.

„Ja gadījumā tirgus cena ir krietni augstāka nekā tā, kas ir sniegta konkrētajam deputātam, es domāju, ka tā ir dienesta stāvokļa izmantošana, kā rezultātā deputāts ir guvis labākus nosacījumus nekā cits. Kā konkrētāk noformulēt, jāpadomā, bet nu ir skaidrs, ka ir pamats vērsties par šādas informācijas atbilstību gan likumam, gan labai praksei,” saka Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts.

Savukārt korupcijas pētnieks Valts Kalniņš vērtē, ka „tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats vērtēt. Neiedziļinoties lietas detaļās, nevar viennozīmīgi pateikt,, kā situācija jāvērtē. Bet tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats aplūkot sīkāk, lai saprastu, vai tā nav kāda aizliegta dāvana”.

Pašlaik šī informācija jau ir nodota KNAB, kas it sācis tās pārbaudi.

Latkovskis saka: „Atā!”

Savukārt pats A. Latkovskis arī pēc atkārtotiem jautājumiem atsakās sniegt Dienai atbildi, kā viņam no „viena no labākajiem advokātiem Latvijas Republikā” izdevies saņemt pakalpojumus par tik niecīgu summu. „Cik prasīja, tik es samaksāju,” skaidro valsts amatpersona.

Radušos iespaidu, ka notikušais ļoti izskatās pēc dāvanas īpaši vai tuvam cilvēkam, A. Latkovskis izliekas neizprotam, - tā vietā viņš vēl un vēlreiz atkārto: „Cik Vaškevičs maksāja savam advokātam? Uzziniet, piezvaniet un izstāstiet! Noteikti jums būs interesanti.”

Savukārt uz norādi, ka atšķirībā no tiesājamā un kriminālmeklētā V. Vaškeviča, kurš jau sen atstādināts no valsts amatiem, viņš tomēr ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, A. Latkovskis atbild īsi: „Atā!”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Foto no apollo.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...