Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministrija ierosinājusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas paredz, ka nevarēs veidot mikroliegumus pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās apbūves teritorijās, kā arī teritorijās, kurās personai darbība atļauta ar administratīvo aktu par būvniecību, derīgo izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” pauž bažas par to, ka šīs izmaiņas tiek veiktas atsevišķu konkrētu problēmgadījumu dēļ, taču to sekas var būt graujošas visai mikroliegumu sistēmai un nozīmīgi apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu Latvijā.

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozīmēs to, ka tad, ja apbūvei paredzētā teritorijā vai mežā, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemēram, melnā stārķa ligzda, tad to vairs nebūs iespējams pasargāt. Jau šobrīd, veicot mazo ērgļu ligzdu uzskaiti, mēs redzam, ka apmēram desmitā daļa no neaizsargātajām ligzdām atrodas meža gabalos, kas iezīmēti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrāde, nerēķinoties ar šī aizsargājamā putna klātbūtni.”

“Noteikumu izmaiņas var novest pie tā, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš būs beidzies – katram gadījumam, ja nu teritorijās tiek atrastas aizsargājamu putnu ligzdas. Tas var padarīt mikroliegumu sistēmu nefunkcionējošu, lai gan tā šobrīd ir labākais iespējamais veids, kas ļauj nodrošināt aizsardzību nozīmīgām dabas vērtībām,” turpina Ķuze.

Mikroliegums ir precīzi mērķēts dabas aizsardzības instruments, ko izmanto kādas konkrētas aizsargājamas sugas atradnes vai biotopa saglabāšanai. Kā dabas vērtību aizsardzības sistēma mikroliegumi Latvijā pastāvīgi darbojas jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar īpašām prasībām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbību – piemēram, koksnes ieguvi un tās radīto traucējumu. Šo īpašo vietu aizsardzībai tiek veidotas neliela izmēra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzīvo organismu grupas vai biotopus.

Stingrai aizsardzībai tiek iezīmētas tikai tās platības, kas ir svarīgas aizsargājamam putnam katrā konkrētajā gadījumā, savukārt apkārt tām tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurās mežizstrādi var veikt ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Šādi tiek veidotas “saliņas”, kurās ērgļi, melnie stārķi un citi putni var dzīvot un vairoties, neskatoties uz apkārt – drošā attālumā – notiekošo saimniecisko darbību.

Īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadēju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā atlīdzina negūtos ienākumus. Tomēr privāto īpašnieku neapmierinātība ar mikroliegumu noteikšanu viņu īpašumos norāda, ka sistēmai ir trūkumi.

Vides organizācijas uzskata, ka problēmas, kuru dēļ rosināti šie grozījumi, ir risināmas esošās mikroliegumu sistēmas ietvaros, un aicina Zemkopības ministriju nevirzīt iecerētos grozījumus noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā. Būtiskākais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistēmu un nodrošināt īpašniekam pienācīgu kompensāciju par to, ka tas veic visai sabiedrībai būtisku funkciju nodrošināšanu – dabas vērtību saglabāšanu. Mēs uzskatām:

Nepieciešams paplašināt kompensāciju iespējas, tai skaitā – atjaunot Latvijā jau pastāvējušo iespēju saņemt vienreizēju kompensāciju, kas sedza visu neiegūtās koksnes vērtību;

Kompensēt negūtos saimnieciskos ienākumus pēc citiem modeļiem – piemēram, īpašuma tirgus vērtības krituma kompensēšana, zemes maiņa vai atpirkšana;

Uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un padarīt to īpašniekiem draudzīgāku.

Tāpat ir svarīgi savlaicīgi veikt teritorijas izvērtēšanu un pieņemt pamatotus un kvalitatīvus lēmumus par apbūvi vai mežistrādi, lai jau pirms apbūves plānošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas būtu pārliecība par to, kādas dabas vērtības atrodas teritorijā un kā tās tiks saglabātas.

Novērtē šo rakstu:

15
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...