Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā
Egils Levits, valsts prezidents04.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka, kā turpmāk nācijai būt. Brīži, kuros izšķiras tautas, valodas un kultūras pastāvēšana.
Tāds bija brīdis pirms 102 gadiem, kad 38 Tautas padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā proklamēja mūsu neatkarīgo valsti.
Viņiem nebija nedz laika, nedz iespēju rīkot referendumus vai plašas tautas aptaujas. Toties viņus vadīja stingra pārliecība, ka latvieši grib savu valsti, ka mums, tāpat kā citām tautām, uz to ir neatņemamas tiesības. Pārliecība, ka tikai sava valsts var nodrošināt latviešu tautas turpmāku pastāvēšanu.
Un tāds brīdis bija arī pirms 30 gadiem, kad 4. maijā 138 deputāti Augstākajā Padomē balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts turpinātību, par mūsu tiesībām pašiem brīvi lemt par sevi un būt drošiem par latviešu tautas, valodas un kultūras turpinātību. 50 okupācijas gadi nebija iznīdējuši mūsu valstsgribu.
Izšķirīgajā 4. maija balsojumā mūsu deputāti apstiprināja skaidri paustu tautas gribu. Tāpēc šodien, kad atzīmējam 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmkārt, vēlos pateikties tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pašaizliedzīgi un drosmīgi, noliekot malā ierasto dzīvi, pirms 30 gadiem izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Tolaik Daugavmalas grandiozajās demonstrācijās un Baltijas ceļā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma vienkopus pulcējās divi simti, trīs simti, pieci simti tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas novadiem, lai apliecinātu savu gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī.
Paldies jums visiem! Paldies Latvijas Tautas frontes 250 000 dalībnieku, tās vadītājiem un vietējām nodaļām! Paldies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai un visām nacionālajām organizācijām! Paldies visiem, kuri piedalījās lielajās demonstrācijās un Baltijas ceļā! Paldies visiem, kuri padarīja 4. maiju iespējamu!
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta vienoti ar igauņiem un lietuviešiem izmainīja Eiropu un ietekmēja pasaules vēstures gaitu. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis Berlīnes mūra krišanai un vienotās Eiropas atdzimšanai. Baltiešu izraušanās no padomju impērijas iedragāja tās pamatus un iedvesmoja citas tautas. Ir vērts ar lepnumu to apzināties!
Nu jau 30 gadu mēs ejam grumbuļaino brīvības ceļu. Mūsu tautas vēstures gaita dod pārliecību, ka, saliedējot spēkus, mēs pārvaram lielus šķēršļus un atrodam pareizos ceļus krīzēs. Es aicinu ikvienu pilsoni pielikt roku Latvijas atlabšanas un attīstības labā. Tas mūs tuvinās ideālajai Latvijai, par kādu sapņojām pirms 30 gadiem.
Sveicu mūs visus svētkos un aicinu atcerēties, cik daudz spēka un pacietības ir mūsu tautā, tālredzības un laba spīta, cik prasmīgi mēs mākam vienoties lieliem darbiem izšķirīgos brīžos!
Saules mūžu Latvijai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
