Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā
Viktors Vilkaušs28.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Vēlos Jūs informēt, ka šo dezinformāciju izplata šaura personu grupa, kurai nav nekādu pilnvaru rīkoties Varakļānu novada iedzīvotāju vārdā.
Varakļānu novads jau izsenis ir veidojis savu infrastruktūru un ikdienas dzīvi Madonas virzienā un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā vēlas iekļauties topošajā Madonas novadā. Šī vēlme nepārprotami apstiprināta pēc Saeimas ATR komisijas prasības notikušajā oficiālajā novada iedzīvotāju aptaujā, kurā 84,24 % novadā reģistrēto iedzīvotāju pauda savu izvēli par labu Madonas novadam.
Varakļānu novada iedzīvotāji ir sašutuši, ka tiek izplatītas nepatiesas un viltus ziņas, ka, iekļaujoties topošajā Madonas novadā, tiks apdraudēta latgaliešu valodas izmantošana. Kopš 1963.gada, kad Varakļāni tika iekļauti toreizējā Madonas rajonā, ir pagājuši teju 60 gadu, bet par to, ka, atrodoties vienā administratīvā vienībā ar Madonu, latgaliskā identitāte nav tikusi apdraudēta, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti: Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu.
Varakļānu novads ir Top4 sakoptāko un apstrādāto zemju ziņā visā Latvijā. Arī pēc atsevišķa Varakļānu novada izveides iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā visa novada saimnieciskā dzīve bijusi orientēta Madonas novada virzienā, visi iedzīvotājiem nepieciešamie valsts sniegtie pakalpojumi pieejami Madonā, līdz ar to, turpmāk iekļaujoties jaunajā Madonas novadā, neradīsies nekādas papildus izmaksas, taču, ja Varakļānu novads tiks iekļauts Rēzeknes novadā, paredzamas miljonos eiro mērāmas izmaksas no valsts un pašvaldību budžetiem, lai pārkārtotu pilnīgi visas Varakļānu novada ikdienas dzīves formas. Kurš to finansēs? Uz šo jautājumu dezinformācijas kampaņas īstenotāji atbildes nesniedz.
Atgādināšu, ka Saeimas deputāti 3.lasījumā nobalsoja par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma priekšlikumu Nr. 7, ko iesniedzis Valsts prezidents E.Levits, – tas paredz: „Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums”, nevis šobrīd izskatāmais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums! Varakļānu kultūrvēsturisko identitāti Saeimas deputātiem būs iespēja stiprināt ar šo atsevišķo topošo likumprojektu, bet administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Saeimas deputātiem ir pienākums respektēt novada iedzīvotāju pausto gribu saglabāt esošo infrastruktūru un ciešās ekonomiskās saites ar Madonas novadu, kā arī veicināt novada ekonomisko izaugsmi.
Ja Varakļānu novads netiek iekļauts Madonas novadā, tad novada iedzīvotājiem ir juridisks pamats vērsties un uzvarēt Satversmes tiesā par pretrunām un nekonsekvencēm, kas iestrādātas Administritatīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
2018.gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās, kurās neviens politiskais spēks nestartēja ar plānu pievienot Varakļānu novadu Rēzeknes novadam, Varakļānu novada iedzīvotāji uzticēja savas intereses pārstāvēt:
Jaunā konservatīvā partija – 19,93% (no Vidzemes vēlēšanu apgabala Saeimā ievēlēti D.Beitnere-Le Galla, J.Bordāns, A.Muižniece, E.Zālīte-Grosa, N.Žunna);
Politiskā partija "KPV LV" – 14,43% (A.Blumbergs, I.Krapāne, L.Liepiņa, K.Sprūde);
Attīstībai/Par! – 14,31% (I.Ikstena, A.Pabriks, D.Rukšāne-Ščipčinska, A.Skride);
Zaļo un Zemnieku savienība – 13,14% (R.Bergmanis, A.Krauze, M.Kučinskis);
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – 11,92% (J.Dombrava, R.Dzintars, I.Mūrniece, R.Naudiņš);
Jaunā VIENOTĪBA – 6,85% (A.Latkovskis, I.Lībiņa-Egnere);
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija – 4,46 % (J.Ādamsons, S.Dolgopolovs, E.Papule).
Ja Jūs balsosiet saskaņā ar iedzīvotāju izvēli iekļauties Madonas novadā, iedzīvotāji nākamajās Saeimas vēlēšanās paliks uzticīgi Jums! Ja Jūs nodosiet savus vēlētājus un iekļausiet Varakļānu novadu Rēzeknes novadā, šī uzticība tiks sagrauta un vairs nekad neatjaunosies.
Varakļānu novada iedzīvotāju vārdā aicinu Jūs nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
