Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasījuši Aivara Lemberga kaismīgo uzstāšanos bēgļu jautājumā, ko Pietiek publicēja aizvadītās nedēļas beigās, vairāki lasītāji ir lūguši atgādināt - kādās gan skolās apgūta šī lieliskā oratora māksla. Izpildot šo lūgumu, publicējam nodaļu no nu jau pasen izdotās Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatas "Kas ir Lembergs: Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu". Nodaļas nosaukums - "Aktīvists, ateists, „sadzīvē pieticīgs” – un nedaudz stukačs?".

Droši vien, ja tik tas būtu iespējams, šo dokumentu tagadējais Ventspils mērs pasludinātu par „neeksistējošu”, „nepastāvošu” un „nepareizu”. Bet nekā darīt: pateicoties padomju valsts pūlēm vismaznozīmīgāko dokumentu saglabāšanā, te nu tas guļ, izcelts no Latvijas Valsts arhīva dzīlēm, – dažas diezgan bērnišķīgā rokrakstā aprakstītas lapiņas ar tikpat bērnišķīgām pareizrakstības kļūdām un virsrakstu „Protokols Nr. 5 komjaunatnes biroja sēdē 1974. g. 26. novembrī”.

Protams, Viļa Selecka „uzlabotajā” grāmatas Ēnas pār Ventspili variantā jūs neatradīsiet pieminētu ne šo datumu, ne šo protokolu – tā vietā Ventspils mērs tur cita starpā apgalvo: „Kamēr viņi tur, Rietumos taisīja karjeru, tikmēr es strādāju tai tautai, kura dzīvo te, Latvijā. Lai tā nebūtu zudusi. Ja nebūtu tautas, tad nebūtu ne Atmodas, ne nākotnes. Es neesmu nevienu ne šāvis, ne kāris. Es neesmu rakstījis denunciācijas. Es neesmu bijis stukačs. Mana sirdsapziņa ir tīra…”

Toties kādreizējais nodokļu inspektors, tagad gids Imants Kviesis šo dienu atceras vēl tagad, – un tās nav viņa gaišākās studiju dienu atmiņas. Todien Imantu – Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes studentu – izslēdz no komjaunatnes, un tikai brīnumainā kārtā viņš automātiski netiek izmests arī no augstskolas. Turklāt pārkāpums tiem laikiem ir ļoti nopietns – brīvdomīgais students publiski izteicies par padomju iekārtas nepilnībām, turklāt ļoti neapdomīgi izvēlējies sarunu biedrus savu „antisociālistisko ideju” izklāstīšanai.

Izlasīsim kopā komjaunatnes biroja sēdes protokolu – patiesībā tas ir pietiekami daiļrunīgs un izsmeļošs:

„Ieradušies 14 komj. biroja locekļi.

Nav ieradušies: Bule, Liepiņa.

Piedalās LVU k/k loc. Lembergs, Bērtulsone. (..)

Komsorgs Dunna iepazīstina ar studenta komjaunieša I. Kvieša personīgo lietu. Kviesis izvirzījis sarunās ar grupas biedriem antisociālistiskas idejas. Tas noticis tieši šī mācību gada laikā. Kviesis pats neuzskata šos savus izteikumus par apolitiskiem, neesot domājis, ka tas radīšot tādu rezonansi. Nedomā, ka tikai kapitālistiskajā pasaulē viss ir jauki, arī pie mums esot daudz kas labs. Tas esot tikai tā gadījies, ka semināra biedri uzsvēruši, iztirzājuši visu labo un viņam iznācis izteikties tikai par slikto mūsu sabiedrībā.

Imants jau mācījies Ģeogrāfijas fakultātē 1,5 gadus. Aizgājis pēc paša vēlēšanās, neesot interesējusi ģeogrāfija. Ekonomika interesējot.

Imants atzīst, ka viņa izturēšanās neesot komjaunieša cienīga.

b. Lembergs uzskata, ka tagadējā lieta nav saistīta ar Kvieša aiziešanu no Ģeogrāfijas fak. Kviesis savu koncepciju esot izvirzījis pārliecinoši strīdos ar Lembergu. Lembergs uzskata, ka Kvieša domas ir dziļas un pretrunā ar sociālistiskās sabiedrības principiem un mainīt tās būs grūti.

Bērtulsone izsaka savas domas: liekas, ka Kviesis pretēji biedru labajiem izteikumiem izvirza trūkumus, bet būtībā viņš izsakot apolitiskos spriedumus neapdomājot.

Lembergs vēl piebilst, ka Kviesis apsolījis, ka savus uzskatus atklāti nepropagandēs.

b. Oboļencevs uzdod jautājumu, vai valstī būtu demokrātiskāk, ja pastāvētu vairākas partijas. Kviesis uzskata, ka varētu soc. valstī būt divpartiju sistēma, tas būtu demokr.

b. Oboļencevs un b. Gončarovs uzskata, ka b. Kviesis jāizslēdz no komjaunatnes.

b. Jaunzems par labāku uzskata stingro rājienu ar ierakstu, uzlikt pārbaudes laiku un tad izskatīt atkal šo lietu.

b. Daško uzskata, ja Kviesis domā, ka var pastāvēt vairākas partijas, tad viņa uzskati nebalstās uz partijas principiem un komjaunatnē viņš palikt nevar.

b. Baumanis domā, ka Kviesis var laboties, ka vajadzīga tikai pāraudzināšana.

b. Kalniņa uzskata, ja Imantu izslēgs, viņam nebūs stimula laboties.

b. Lejiņš netic nevienam Kvieša vārdam, domā, ka Imants melo, runā tikai, lai runātu, sevi attaisnotu. Komjaunatne nav brīvprātīga pāraudzināšanas biedrība.

Kviesim dod pēdējo vārdu. Viņš neesot pret sociālismu, pret mūsu partijas principiem. Lūdz visus ticēt viņam.

Birojā 2 lēmumi:

1) izslēgt Kviesi no VĻKJS biedru rindām, kā to nolēmusi grupa.

2) izteikt stingro rājienu ar ierakstu personīgajā lietā.

Lēmums – ar balsu vairākumu (9 pret 5) izslēgt b. Kviesi no VĻKJS biedru rindām.

Labojums. Lūgt augstākstāvošos orgānus, lai Kviesis paliktu LVU studentu skaitā. Tam visi piekrīt vienbalsīgi.”

Šeit nav šaubu – daiļrunīgajā dokumentā runa ir nevis par kādu dubultnieku, bet tieši mūsu grāmatas galveno varoni. Tieši Aivars Lembergs biroja sēdē izliek visu, kā bijis: gan to, ka Imants Kviesis „savu koncepciju” izvirzījis tieši sarunā ar viņu, gan to, ka vaininieks tieši viņam solījis „savus uzskatus atklāti nepropagandēt”, gan to, ka sarunas biedra izteiktās antisociālistiskās domas ir „pretrunā ar sociālistiskās sabiedrības principiem un mainīt tās būs grūti”.

Nez vai kādam pēc protokola izlasīšanas var rasties šaubas, pēc kura „biedra” dotā „signāla” apspriestajam grēkāzim nākas stāties bargo komjauniešu priekšā. Tikai pats Imants Kviesis gan, izrādās, līdz šai baltai dienai ir dzīvojis laimīgā neziņā: Aivars viņam toreiz esot teicis, ka šajā sēdē esot darījis, ko varējis, lai tikai brīvdomīgo Imantu neizmestu no komjaunatnes, – bet nekā. Un tā nu tālāk abi kļuvuši pat par tādiem kā draugiem:

„Beigās mēs ar Aivaru palikām labi draugi, viņš pie manis nāca ciemos. Es taisīju kandžu un tad mēs tā labprāt iemalkojām. Bet nu tad, kad viņš palika bagāts, bet es – nabags, tad jau vairs nesatiekamies. Tā jau ir latviešu sabiedrība.

Es jau tolaik domāju savādāk, man bija citi uzskati par politekonomiju un vēsturi, tāpēc jau arī laikam mani izmeta no komjaunatnes. Bet Aivars jau no paša sākuma bija karjerists, dedzīgi aizstāvēja komunisma idejas. Pēc tam, kad atgriezās no Anglijas, pienāca pie manis un teica, ka daudz ko redzējis un ka man tomēr esot taisnība. Bet viņš jau bija gatavs locīties jebkuriem vējiem līdzi. Tas, ka viņš bija dedzīgs komunists, jau nenozīmē, ka viņš tā tiešām domāja. Komjaunatnes un partijas aktivitātes viņam ļāva uzkalpoties līdz tam amatam Ventspilī.

Tiesa, toreiz, pēc brauciena uz Angliju viņš vairāk sāka piekrist tām manām idejām, aizņēmās no manis vecās Atpūtas. Tās gan nebija manas, bet mana drauga. Lūdza, lai aizvedu ar moci uz Tukumu, kur viņam sievasmāte dzīvojot. Griboties pa brīvām dienām palasīt. Un pēc tam pateica, ka sievasmāte kurinājusi krāsni, nav apskatījusies, ko met ugunī. Un tā visas Atpūtas sadedzinātas. Manam draugam tur bija tādi skaisti sējumi.

Tomēr nevaru apgalvot, ka Lembergs mani nostučīja un tāpēc mani izmeta no komjaunatnes. Tādu grēku es gan viņam neuzveļu. Bija tur pēc viņa brauciena uz Angliju kādā 1977.gadā, viņš lielījās, ka tur viens nepareizās lietas runājis un nepareizās dziesmas dziedājis. Nu, un to pēc tam esot izmetuši no komjaunatnes. To pats Aivars man stāstīja…”

Tā Imants Kviesis saka tagad, vēl neredzējis tālā 1974. gada 26. novembra protokolu, kas visus šos gadus mierīgi nogulējis arhīvos. (Starp citu, viņa pieminētais „izmestais” ir apdrošināšanas speciālists Almanis, kurš – jau atkal acīmredzot nedaudz baidoties – teic īsi: „Nu, ko nu vairs par to. Tik daudz gadi jau pagājuši. Un man jau nekādu pierādījumu nav. Tāda tukša pļāpāšana sanāks.”) Ierauga – un ir acīmredzami sarūgtināts, kaut arī nešķiet īpaši pārsteigts:

„Pilnīgi nevaru noticēt. Toreiz Aivars man teica, ka bijis tajā sēdē neitrāls. Neesot gan varējis izdarīt tā, lai mani neizmet no komjaunatnes... Bet tad jau viņš man meloja... Jā. Tā jau ir. Tagad jau arī skaties, visādi te mēģina pierādīt, bet nevienam nekas neizdodas. Nu jā, un par tām Atpūtām arī viņš man samelojās. Nu, tur taču skaidrs, ka neviens nevarēja sajaukt un nejauši sadedzināt. Kad šito visu paskatās, tad gribas darīt sev galu. Šajā valstī jau nekas nav normāli iespējams. Viņam ir nauda, viņš var visu…”

Okei, pašlaik, kā esam noskaidrojuši, Ventspils mēram patiešām ir gan vara, gan nauda. Pašlaik – jā, bet ne tad, tālajos sešdesmitajos un septiņdesmitajos. Tad viņš pat padomju valsts apstākļiem nav nekādās īpaši izdevīgajās starta pozīcijās: piedzimis ārlaulībā 1953. gada 26. septembrī Jēkabpilī, un ģimene dzīvo tiešām nabadzīgi.

Abus ar māsu (pareizāk, pusmāsu – Ligita dzimusi deviņus gadus vēlāk, un, ja ticam Aivara Lemberga padomju gadu autobiogrāfijām, viņai ir cits tēvs – Nikolajs, ne Roberts) Milda Lemberga uztur no 80 rubļu mēnešalgas; tikai krietni vēlāk viņa Jēkabpilī kļūst par galveno grāmatvedi; lai nopelnītu apģērbu, mūsu grāmatas galvenajam varonim vasarās nākas sākt strādāt jau no piektās klases.

Un arī tālāk viss, pilnīgi viss jāizgrauž paša zobiem, jāsasniedz paša spēkiem – nekādu augstu aizbildņu un turīgu vecāku nākamajam multimiljonāram nav. Arī visus studiju gadus nākas strādāt papildus. Tiesa, tagadējā Ventspils mēra publiski pieejamā oficiālā biogrāfija līdz pat 1990. gadam ir diezgan lakoniska:

„Beidzis Jēkabpils 1.vsk.,

1977. – beidzis LVU Ekonomikas fak., rūpniecības plānošana,

1968.–1969. – strādnieks Jēkabpils Starpkolhozu celtniecības organizācijā,

1974.–1975. – laborants, strādnieks LVU,

divus gadus bijis Studentu celtnieku vienību štāba komandieris,

1977.–1978. – Ventspils ostas rūpnīcas inženieris – ekonomists,

bijis PSKP biedrs,

bijis LKP Ventspils pilsētas komitejas propagandas instruktors,

1979.–1981. – Ventspils pilsētas komjaunatnes komitejas 2. sekretārs,

bijis LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs rūpniecības jautājumos,

1988.–1991. – Ventspils Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs,

1990. – ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis 100.Ventspils vēl. apg.”

Patiesā Ventspils mēra agrā brieduma gadu biogrāfija, protams, ir nesalīdzināmi garāka un detalizētāka: lūk, pilns Aivara Lemberga nodarbju uzskaitījums tikai līdz studiju beigām – protams, ņemts no viņa partijas nomenklatūras lietas, kura tāpat atrodama arhīvos:

„1972.–1973. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, Rīgas pils.

1973.–1973. – lauksaimniecības uzņēmuma Rīgas zieds kurinātājs, Rīgas pils., Latvijas PSR (LVU students).

1973.–1973. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, Rīgas pils.

1973.–1975. – ārpusresoru apsardzes nodaļas strēlnieks (strelok) pie Kirova rajona izpildkomitejas IeD, Rīgas pils., Latvijas PSR (LVU students).

1975.–1975. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, Rīgas pils.

1975.–1975. – Rīgas Vagonbūves rūpnīcas strādnieks, Latvijas PSR (LVU students).

1975.–1975. – Latvijas PSR CSP Republikāniskā skaitļošanas centra algoritmouzdevumu un statistisko uzdevumu projektēšanas nodaļas Minsk–32 inženieris, Rīgas pils.

1975.–1975. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, Rīgas pils.

1975.–1976. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes saimnieciskā daļa, Rīgas pils.

1975.–1976. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, Rīgas pils.

1976.–1977. – ārpusresoru apsardzes nodaļas strēlnieks pie Proletāriešu rajona izpildkomitejas IeD, Rīgas pils., Latvijas PSR (LVU students).”

Taču šie sausie gada skaitļi un nodarbju uzskaitījums, protams, neko neizsaka par to, kā, tā sacīt, rūdījās tērauds. Spriežot pēc paša Aivara Lemberga presē stāstītā, viņš bijis aktīvs, mērķtiecīgs, ja vajadzīgs – arī spējīgs uz neordināru rīcību. Jau astotajā klasē izlēmis, ka studēs ekonomiku, jo secinājis, ka „tā izšķir visu”; ceturtajā kursā viņam pat atņemta stipendija par neuzrakstītiem kontroldarbiem un lekciju kavēšanu, – taču eksāmenus nokārtojis visnotaļ labi; un – tādā garā.

Arī no 1975. gada publikācijas padomju jaunatnei paredzētā žurnālā Liesma mums pretī veras spulgacains un bezgala enerģisks komjaunietis Aivars Lembergs – sabiedriskā darba teicamnieks un universitātes vasaras darba štāba priekšnieks, kuram ir tik daudz stāstāma un ierosināma. Lūk, tikai atsevišķi fragmenti no Ekonomikas fakultātes ceturtā kursa studenta teiktā:

„Studenta, kas patiešām ir nākamais speciālists, kam vajadzēs risināt daudz un dažādus jautājumus, kam vajadzēs organizēt, vadīt, strādāt radoši, patstāvīgi, vārdu sakot, viņa attieksme pret sabiedrisko darbu nebūt nav teicami vērtējama. Un interesanti, ka liela daļa studentu, kas nemācās slikti, kas gandrīz vai pedantiski cenšas ievērot pasniedzēju doto mācību plānu, sabiedriskajā darbā neparāda nekādu aktivitāti.

Man pat rodas šaubas par viņu studiju lietderību. Tieši sabiedriskais darbs ir tas, kur varētu mācīties patstāvību, bet ir cilvēki, kas no šīs patstāvības it kā tīšuprāt vairās. Padara to, ko liek, iemācās to, ko uzdod, – gandrīz kā skolā. Kas notiks, kad viņi universitāti pabeigs, kad pašiem vajadzēs vadīt, pašiem kaut ko izlemt, kaut ko likt darīt citiem?...”

„Es nesen izdarīju tādu nelielu pētījumu. Par tiem studentiem, kas beidza universitātes Ekonomikas fakultāti pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un izrādās, ka daudz vairāk paspējuši padarīt, vislabāk iespējuši strādāt un tātad arī sabiedrībai visnepieciešamākie bijuši nevis tie, kuriem vidējā atzīme, universitāti beidzot, bija 4,5 un augstāka, toties sabiedriskais darbs nav izraisījis nekādu interesi, bet gan tie, kuru vidējā atzīme svārstījusies ap 4,25 un kuri pratuši aktīvi patstāvīgi strādāt...”

„Ziniet, kurš no pagājušā gada notikumiem man palicis visspilgtākā atmiņā? Talka Jelgavas rajonā. Divās dienās vajadzēja noorganizēt grupu. Galvenokārt tikai puišus. Ērtības netika solītas nekādas. Un mēs noorganizējām. Paspējām. Divi simti cilvēku. Viņi pieteicās brīvprātīgi. Galvenokārt studentu celtnieku vienības ar komandieriem priekšgalā. Darbs bija ļoti grūts. Dubļi. Bietes, kas burtiski bija jāceļ ārā no ūdens. Strādājām septiņas dienas. Arī dzīves apstākļi ne jau nu tādi kā pilsētā. Bet puiši strādāja vareni. Tās bija tādas īstas grūtības, kur katrs varēja parādīt, cik viņš stiprs. Un, ja nopietni runā, tā bija arī varonība…”

Taču, kas īpaši interesanti no mūsu redzes viedokļa, jau šajā šķietami vispārīgiem tekstiem piebārstītajā publikācijā ik pa brīdim pavīd cauri kaut kas no tā, ko ventspilnieki un visas Latvijas iedzīvotāji pamanīs divdesmit – trīsdesmit gadus vēlāk. Gan nojausma par to, cik svarīga patiesībā ir pareizā taktika un spēja „strādāt ar cilvēkiem”, gan citas menedžēšanā un lietu sakārtošanā, iespējams, vissvarīgākās lietas:

„Reizēm tieši taktikai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Saka: ak padarīts. Tad gan labi, ka padarīts. Bet varbūt varēja vēl labāk. Varbūt bija kādi citi ceļi, kādas citas iespējas, tās izmantojot, varbūt iespējams padarīt vēl labāk? Bet mēs ar to ne vienmēr rēķināmies. Pēc tam lielie brīnumi – kāpēc mūs nesaprata, kāpēc neiznāca – viss taču bija tik labi izdomāts. Vēlāk, kad atceries, – saproti, ka kļūdas jāmeklē taktikā. Jāprot strādāt ar cilvēkiem…”

„Emocijas ir un paliek tikai emocijas, un uz desmit cilvēkiem, kuri darbojas ar entuziasmu un degsmi, nepieciešams vismaz viens ar vēsu un skaidru prātu. Tad noteikti kaut kas tiks panākts. Vienīgi nevajag saprast, ka ar tikko teikto gribu noliegt entuziasma nepieciešamību. Ja tas ir īsts entuziasms, ja to īstajā vietā un īstajā brīdī liek lietā...”

„Pirmkārt nepieciešams, lai grupu vadītu tie, kuriem patiešām ir vislielākā autoritāte. Grupu trijstūri (komjauniešu sekretārs, kursa vecākais un arodorganizācijas vadītājs) jāveido tādiem, kas patiešām prot un spēj vadīt, nevis tādiem, kuru autoritāte ir izdomāta…”

Taču Aivars Lembergs ne tikai domā un runā, bet arī dara – mācībās viņš nav nekāds spīdeklis, toties karjeras veidošanā pa komjaunatnes–partijas līniju joņo kā lokomotīve, noslaukot visus šķēršļus. Un tas viss ir sācies jau vidusskolas gados – lūk, fragments no mūsu grāmatas galvenā varoņa „īstās”, tālajos padomju gados rakstītās autobiogrāfijas:

„Autobiogrāfija

Es, Lembergs Aivars Roberta dēls esmu dzimis Jēkabpils pils., Latvijas PSR, kalpotāju ģimenē 1953. gada 26. septembrī.

1961. gada septembrī sāku mācīties Jēkabpils 1. vidusskolā, kuru pabeidzu 1972. gada jūnijā. Mācoties skolā, 1968. gada oktobrī iestājos VĻKJS. Mācību laikā no devītās līdz vienpadsmitajai klasei tiku ievēlēts par skolas komjaunatnes organizācijas sekretāra vietnieku un sekretāru.

1972. gada augustā es iestājos P. Stučkas vārdā nosauktajā Latvijas Valsts universitātē, Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidzu 1977. gada jūnijā specialitātē – rūpniecības plānošana.

Mācoties universitātē, izpildīju šādu sabiedrisko un atbrīvoto komjaunates darbu:

– no 1972. gada septembra līdz 1973. gada oktobrim – akadēmiskās grupas komjaunatnes organizācijas sekretārs;

– no 1973. gada oktobra līdz 1974. gada oktobrim – LVU komjaunatnes komitejas loceklis, sektora darbā ar šefiem vadītājs;

– no 1974. gada oktobra līdz 1977. gada aprīlim – LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks, darba semestra štāba priekšnieks;

– no 1975. gada novembra līdz 1977. gada novembrim – Rīgas Kirova rajona komjaunatnes komiteja;

– 1974., 1977. gada aprīlī – oktobrī – Latvijas ĻKJS CK zonālās vienības komandieris.

No 1975. gada novembra esmu PSKP biedrs. Divreiz esmu apbalvots ar VĻKJS CK goda rakstiem.

1975. gada novembrī tiku apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstu.”

Un arī te vēl nav uzrakstīts pilnīgi viss: jau 1973. gadā Aivara Lemberga kandidatūra tiek izvirzīta apstiprināšanai LĻKJS CK Goda grāmatā 1973. gada komjaunatnes darba trieciennieki; 1974. gadā viņu rekomendē PSKP biedra kandidāta statusam; gadu vēlāk Aivaru Lembergu kopā ar Vitālu Lejiņu par teicamām sekmēm mācībās un par lieliem panākumiem studentu celtnieku vienību attīstīšanā rekomendē uz pieņemšanu Latvijas Kompartijas Centrālajā komitejā…

Te viņš paraksta raportu PSKP XXV kongresam, te ziņo par internacionālo studentu celtnieku vienību darbu, te piedalās neskaitāmās biroju un komiteju apspriedēs, te – starp citu, kopā ar to pašu vēlāko Vitāla Lejiņa parādnieku Māri Forstu – ir apbalvoto studentu celtnieku vienību dalībnieku vidū un tiek pie kinoprojektora, te – kopā ar Vitālu Lejiņu – piedalās lēmuma pieņemšanā par rājiena noņemšanu šim pašam Mārim Forstam „par bezatbildīgu attieksmi pret saviem pienākumiem, kā rezultātā studentu celtnieku vienībā Daugava tika pārkāpti iekšējās kārtības noteikumi”, jo „laikā pēc rājiena uzlikšanas Forsts ir parādījis sevi kā aktīvu komjaunieti, kas piedalās fakultātes un universitātes sabiedriskajā dzīvē”.

Protams, aktivitāte nes arī taustāmus augļus: lūk, Latvijas Valsts universitātes Komjaunatnes komitejas 1976. gada 28. decembra protokols ar atzīmi Slepeni, kurā cita starpā skata arī tiem laikiem ārkārtīgi būtisku jautājumu – par virknes studentu braucienu uz Lielbritāniju – un pieņem lēmumu divu nedēļu braucienam rekomendēt gan Vitālu Lejiņu (tobrīd arī LĻKJS CK biroja locekli), gan „Lembergu Aivaru Roberta d., dzim. 1953. g. Jēkabpilī, latvieti, PSKP b. no 1975. g., Ekonomikas fak. V kursa studentu, LVU DSŠ [darba semestra štāba] priekšnieku”.

Starp citu, dīvainā kārtā jau vēlāk Latvijas Kompartijas Ventspils pilsētas komitejas sastādītajā un uzturētajā Aivara Lemberga nomenklatūras darbinieka lietā nekāds brauciens uz Lielbritāniju vispār nefigurē – saskaņā ar šo nopietno dokumentu nākamais Ventspils mērs tikai vienu reizīti, 1983. gadā izbraucis dienesta komandējumā uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Savukārt personālajā kadru uzskaites lapā atkal ir minēta gan Lielbritānijas brauciens 1977. gadā, gan Polijas – 1973. gadā.

Toties nomenklatūras lietās ir atrodams arī par godu šim tiem laikiem neikdienišķajam braucienam – pat ja neņemam vērā Imanta Kvieša teikto par bēdīgo atgadījumu ar vienu no braucējiem pēc tā – Aivaram Lembergam dots raksturojums, kurš ir tā vērts, lai tiktu publicēts visā pilnībā:

„Raksturojums

ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes rūpniecības plānošanas specialitātes V kursa studentam Lembergam Aivaram Roberta d.,

dz. 1953. g. Latvijas PSR Jēkabpilī, latvietim,

izglītība nepab. augstākā, VĻKJS biedram no 1968. g., biļete

Nr. 01928017, PSKP biedram no 1975. g.,

partijas biļete Nr. 15868663, pase sēr.

XXIX–IS Nr. 648721, izdota Rīgas pils.

Proletāriešu RIK IeD, dzīvojošam

Rīgā, Burtnieku ielā 1–138 (kopm.).

B. Lembergs A.R. 1972. gadā pabeidza Jēkabpils I vidusskolu un tajā pašā gadā iestājās P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes rūpniecības plānošanas specialitātē 1. kursā.

B. Lembergs A.R. no pirmajām mācību dienām P. Stučkas LVU aktīvi, ar iedvesmu piedalās universitātes sabiedriskajā dzīvē. 1972./73. mācību gadā viņš pildīja komsorga pienākumus, no 1973. gada oktobra ir universitātes komjaunatnes komitejas loceklis. 1973./74. mācību gadā vadīja šefības sektoru. No 1975. gada oktobra ir P. Stučkas LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks darba audzināšanas jautājumos. B. Lemberga A.R. organizatoriskais talants īpaši spilgti parādījies, strādājot studentu vienību kustībā.

1973. gadā strādāja par SCV Daugava komisāru. B. Lenbergs A.R. no 1974. gada oktobra ir P. Stučkas LVU darba semestra štāba priekšnieks. 1974. un 1975. gadu vasarās ar lieliem panākumiem strādāja par Latvijas PSR pirmās SCV zonālās vienības komisāru. B. Lemberga A.R. vadītā universitātes apvienotā studentu vienība tika atzīta par labāko devītajā piecgadē starp Latvijas PSR augstākajām mācību iestādēm.

No 1975. g. oktobra b. Lembergs A.R. ir Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas biroja loceklis.

1975. gada novembrī tika apbalvots ar valdības apbalvojumu.

Studentu un administrācijas vidū b. Lembergs A.R. ir iekarojis autoritāti kā iniciatīvas bagāts, lietišķs, principiāls biedrs.

Dzīvespriecīgs, biedrisks. Labi izprot valsts ārpolitiku un iekšpolitiku.

Politiski izglītots, morāli stabils.

Veselības stāvoklis labs.

Administrācija, partijas, arodbiedrības un komjaunatnes organizācija rekomendē b. Lembergu A.R. braucienam uz Lielbritāniju kā tūristam 1977. gada janvārī – februārī.

Raksturojums – rekomendācija apspriests partijas pirmorganizācijas sapulcē un apstiprināts universitātes partijas komitejā 1976. gada 13. oktobrī, protokols Nr. 24.

Latvijas KP Kirova RK rekomendē b. Lembergu A.R. braucienam uz Lielbritāniju kā tūristam 1977. gada janvārī – februārī.”

Aivars Lembergs paspēj būt gan LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks, gan pat komjaunatnes Rīgas Kirova rajona komitejas biroja loceklis. Mūsu galvenā varoņa straujā virzība pa nomenklatūras kāpnēm šķietami apraujas 1977. gada jūnijā, kad viņš saņem savu ekonomista diplomu un kā jaunais speciālists tiek nozīmēts šķietami necilā postenī patālu no Rīgas – par inženieri Ventspils Ostas rūpnīcā. Taču – nekā: rūpnīcā viņš tiek iecelts par komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāru un partijas biroja sekretāru, pēc dažiem mēnešiem kļūst par LĻKJS Ventspils komitejas organizatoriskās nodaļas vadītāju. Un – virzība uz augšu pa nomenklatūras kāpnēm turpinās.

Lūk, izziņa no kompartijas arhīviem par jaunā censoņa kāpšanu uz augšu – viņa paša vārdiem izsakoties, „izsišanos” – nākamajos gados:

„1977.–1978. – Latvijas ĻKJS Ventspils pilsētas komitejas organizatoriskās nodaļas vadītājs.

1978.–1980. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas instruktors.

1980.–1981. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsētas komitejas rūpniecības–transporta nodaļas instruktors.

1981.–1983. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs.

1983. – Latvijas Kompartijas Ventspils rajona komitejas sekretārs.”

Kādas ir izsišanās metodes? Protams, ne jau nu tikai un vienīgi īsto un pareizo partijas vadības lēmumu slavināšana. Jau universitātes laikā Aivara Lemberga raksturojumos tiek pieminēta viņa enerģija, neatlaidība, organizatora spējas, talants strādāt ar cilvēkiem. Tas pats – arī partijas darbā Ventspilī: raugoties uz nākamā pilsētas mēra atstātajām pēdām visdažādākajos sanāksmju protokolos, atskaitēs, plānos un arī Padomju Ventas publikācijās, brīžam šķiet, ka viņš ir paspējis būt visur.

Ventspils rajona tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba priekšnieka vietnieks, kompartijas rajona komitejas biroja apstiprinātās komitejas ārzemju izbraukumu lietu komisijas priekšsēdētājs, pilsētas ateistu padomes priekšsēdētājs, komjaunatnes aktīva skolas vadītājs, pilsētas biedrības Znaņije aktīvs lektors, pilsētas propagandistu semināra vadītājs – amatu un nodarbju ir bez sava gala.

Tiek organizēta komunistiskā sestdienas talka? Organizēšanas štāba priekšnieks – Aivars Lembergs. Tiek rīkots reids par to, kā pilsētas uzņēmumos un organizācijās tiek izmantoti politiskie plakāti? Protams, tas notiek kopā ar partijas pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāju Aivaru Lembergu. Latvijas Kompartijas CK marksisma–ļeņinisma universitātes Ventspils filiāles klausītājs, ekonomiskās izglītošanas rajona metodiskās padomes priekšsēdētājs, rūpnieciski saimnieciskā aktīva skolas vadītājs, Ļeņingradas augstākās partijas skolas audzēknis – un tā tālāk, un tā tālāk…

Pietiekami izteiksmīgi ir arī nākamā „pilsētas saimnieka” tālaika raksturojumi (to pilni teksti atrodami grāmatas pielikumu sadaļā). Protams, tajos netrūkst nepieciešamo štampu un formulu – „savu brīvo laiku izmanto komjaunatnes celtniecības, PSKP starptautiskās politikas problēmu, valsts ekonomiskās dzīves aktuālo problēmu izpētei”, „politiski izglītots, morāli noturīgs, sadzīvē pieticīgs”, „ir ģimene, pareizi audzina bērnus”, „pastāvīgi uzstājas ar lekcijām un sarunām darba kolektīvos”, „sistemātiski strādā, lai paaugstinātu savu idejiski politisko līmeni”…

Taču tepat atrodami vārdi, ko kuram katram raksturojumā vis nerakstīs: blakus vēl salīdzinoši nodrāztajiem „parādījis sevi no pozitīvās puses un rekomendējis sevi kā iniciatīvas bagātu, darbu mīlošu darbinieku” un „principiāli un prasīgi pieiet visu jautājumu risināšanai, pareizi reaģē uz kritiskām piezīmēm” ir arī „iniciatīvas bagāts, enerģisks, darbu mīlošs darbinieks, kam ir labas organizatora spējas”, „regulāri apmeklē uzņēmumus un organizācijas”, „prasīgs, principiāls kā pret sevi, tā pret darba kolēģiem, disciplinēts”.

Turklāt laika gaitā raksturojumi bagātinās ar jaunām, cilvēku tiešām raksturojošām atziņām, ne dežūrfrāzēm: „uzmanības centrā vienmēr patur rajona sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvos jautājumus”, „uzstāda objektīvas un pamatotas prasības padotajiem”, „labi lietišķie kontakti ar rajona uzņēmumu un saimniecību vadītājiem”, „savus pienākumus izpilda ar iniciatīvu, izsaka savus priekšlikumus un viedokļus par aparāta darba uzlabošanu”, „bieži mēdz būt darba kolektīvos”…

Ar vārdu sakot, mūsu acu priekšā acīmredzami ir topošs labs saimniekotājs – tas pats, kurš pēc pārdesmit gadiem, lielās privatizēšanas laikā, izsakoties Jāņa Nagļa vārdiem, „par uzņēmumiem zināja daudz labāk pastāstīt nekā attiecīgā uzņēmuma vadītājs, lai viņi piedod, arī zinoši un erudīti cilvēki, vienalga vai tas bija Krists Skuja vai Olafs Berķis, vai tas ir Jānis Blaževičs vai Igors Skoks, bet tik fundamentālas zināšanas par katru no uzņēmumiem, kas atradās Ventspilī, tādas, kādas ir Aivaram, var tikai apbrīnot, kompjūters ar entajiem cietajiem diskiem un atmiņu, kuru var tikai apbrīnot”.

Tiesa, cita lieta, ka šis kompjūters jau tolaik pierāda, ka vienlīdz labi spēj strādāt jebkurā virzienā un nozarē – vienalga, vai runa būtu par Ventspils rajona kolhozu darba uzlabošanu un tamlīdzīgiem jautājumiem vai… vispār – spriediet paši: te būs divi pavisam konkrēti Ventspils saimnieka iekšējā datora darba augļi – pat ar autogrāfu vidū. Abi – no tiem laikiem, kad Aivars Lembergs vadīja kompartijas Ventspils pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļu.

„Slepeni

Pasākumu plāns Latvijas Kompartijas CK biroja 1981. gada 3. novembra lēmuma Par ateistiskās audzināšanas pastiprināšanu izpildei.

1. Izanalizēt ateistiskā darba stāvokli un efektivitāti katrā darba kolektīvā, mācību iestādē, pēc dzīves vietas. Izstrādāt konkrētus pasākumus iedzīvotāju, īpaši sieviešu, bērnu un jauniešu ateistiskās audzināšanas pastiprināšanai.

2. Partijas sanāksmēs, partijas biroju sēdēs periodiski uzklausīt atsevišķu komunistu atskaites par PSKP Statūtu prasību izpildi – izlēmīgi cīnīties ar reliģiskajiem aizspriedumiem.

3. Aktivizēt aģitatoru–ateistu līdzdalību darbaļaužu ateistiskajā audzināšanā, īpašu uzmanību pievēršot individuālajam darbam. Zinātniskā ateisma ideju propagandai plašāk piesaistīt lektorus un propagandistus.

4. Partijas pirmorganizācijām paaugstināt amatpersonu atbildību par taisnīgu un iejūtīgu attieksmi pret pilsoņu ikdienas vajadzībām un prasībām, vēstuļu un mutisku lūgumu rūpīgu izskatīšanu, izrādīt rūpes par personisku problēmu māktiem cilvēkiem ar noslieci uz reliģiozitāti.

5. Kadru ateistiskajai sagatavošanai aktīvāk izmantot partijas un komjaunatnes mācību sistēmu.

6. Veicot partijas, arodbiedrību un komjaunatnes aktīva, saimniecisko kadru mācības, iekļaut aktuālu ateistiskās audzināšanas problēmu izpēti.

7. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tālāk pilnveidotu un aktīvāk ieviestu padomju pilsoniskos rituālus, galveno uzmanību vēršot uz veicamo pasākumu kvalitāti un emocionalitāti. Pilsētas bērnības svētku, pilngadības svētku un citu organizēšanā panākt aktīvu Latvijas ĻKJS pilsētas komitejas līdzdalību. Pilnveidot darbu, organizējot svinīgos apstākļos sudraba un zelta kāzas.

8. Darba kolektīvos pastāvīgi pievērst uzmanību un atbalstīt kolektīva locekļiem viņu personiskās dzīves svarīgos notikumos (kāzās, bērēs, bērnu dzimšanā u.c.).

9. Darba kolektīvos, mācību iestādēs izanalizēt kolektīva darba un pilsonisko tradīciju ieviešanas un attīstīšanas darba stāvokli. Ar kultūras un apgaismības iestāžu palīdzību ik gadu organizēt darba kolektīva profesijas dienu.

10. Turpināt darbu, lai nodrošinātu konstitucionālā apziņas brīvības principa nelokāmu ievērošanu, dažādu administrēšanas formu iznīdēšanu. Pieprasīt pastāvošās reliģisko kultu likumdošanas ievērošanu.

11. Kultūras un apgaismības iestādēm līdz 1982. gada jūnijam izstrādāt pasākumus, lai efektīvāk izmantotu kultūras namus, klubus, bibliotēkas, muzejus, ekskursiju–tūrisma darba iespējas ateisma propagandā. Nodrošināt tautas teātra, ansambļu, koru un citu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu repertuāros, koncertu programmās ateistiskas ievirzes darbus.

12. Plašāk piesaistīt ārstus, medicīnas darbiniekus medicīniski bioloģisko, dabaszinātnisko un ateistisko zināšanu propagandas ateistiskajai audzināšanai. Veikt sistemātisku darbu ar māņticību. Medicīnas partijas pirmorganizācijām izveidot lektoru–ateistu grupu.

13. Izpētīt esošo ateistu padomju sastāvu un darbu un izskatīt iespēju radīt šādas padomes uz vietām. Partijas pirmorganizācijās, kur nav ateistu padomju, izpētīt ateistiskā darba organizatoru darbu un ienest nepieciešamās korekcijas.

14. Turpināt darbu, lai regulāri apmācītu ateistiskās audzināšanas organizatorus, aģitatorus–ateistus, lektorus un politinformatorus, kuri uzstājas zinātniskā ateisma jautājumos.

15. Sistemātiski apgaismot ateistiskās audzināšanas praksi, turpināt meklēt piemērotas formas idejiskai un emocionālai ietekmei uz cilvēkiem. Avīzes Padomju Venta lappusēs publicēt aktuālus rakstus par zinātniskā pasaules uzskata formēšanās problēmām, par pozitīvu ateistiskās audzināšanas praksi pilsētas uzņēmumos, organizācijās.

16. Latvijas ĻKJS Ventspils PK izstrādāt pasākumu plānu komjaunatnes organizāciju lomas palielināšanai jaunatnes ateistiskajā audzināšanā.

17. Izpētīt un izskatīt partijas pilsētas komitejā ateistiskās audzināšanas stāvokli pilsētas mācību iestādēs.

Latvijas Kompartijas Ventspils PK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs A. Lembergs.”

Un te – otrais, kuru gan labad pamatīgi saīsināsim, atstājot tikai aizraujošākos punktus:

„Slepeni

Latvijas Kompartijas Ventspils pilsētas komitejas pasākumu plāns, lai pilnveidotu reālā sociālisma sasniegumu propagandas sistēmu un atmaskotu buržuāziskās propagandas izdomājumus Latvijas Kompartijas CK biroja lēmuma Par pretdarbību ASV graujošajām propagandistiskajām akcijām un pasākumiem informatīvi propagandistiskā darba tālākai aktivizācijai gaismā.

1. Nodrošināt nepieciešamo palīdzību sagatavošanā un nodrošināt kontroli pār to, kā partijas pirmorganizācijas apspriež un pieņem pasākumu plānus, izpildot Latvijas Kompartijas Ventspils PK biroja lēmumu Par politiski audzinošā darba kontrpropagandistiskās ievirzes pastiprināšanu pilsētas darba kolektīvos.

2. Izstrādāt organizācijas shēmu kontrpropagandas sistēmai pilsētā, precizēt profesionālās un sociālās grupas, darba kolektīvus, kas prasa padziļinātu kontrpropagandas darbu.

3. Paaugstināt partijas un komjaunatnes mācību, ekonomiskās izglītības, masu apmācības formu lomu komunistu un bezpartejisko, visu darbaļaužu un jaunatnes idejiskajā rūdījumā, lai atklātu ideoloģiskās cīņas formu un metožu klasu jēgu pasaules arēnā. Visos mācību kursos dot argumentētu kritiku buržuāziskajām un revizonistiskajām koncepcijām, parādīt to klasu būtību un zinātnisko nepamatotību.

Salīdzinot divas sociāli ekonomiskās sistēmas, nodrošināt spilgtu propagandu Padomju Savienības sasniegumiem un vienlaikus veikt praktisku kapitālisma kritiku.

Uzlabot ansambļu un diskotēku vadītāju sagatavotību un kvalifikāciju, ciešāku uzmanību pievērst aktuālajiem marksistiski ļeņiniskās estētikas, ideoloģiskās cīņas kultūras jomā jautājumiem, kā arī diskotēkas darba metodikai. (..)

18. Sistemātiski analizēt visu līmeņu vadītāju, katra PSKP biedra personisko līdzdalību politiski audzinošajā darbā, morāli politiskā klimata un nosacījumu radīšanā sekmīgai darba kolektīva saimniecisko, organizatorisko un audzinošo funkciju risināšanai.

19. Pastāvīgi pētīt sabiedrisko domu, politisko un tikumiski likumisko situāciju kā pilsētā kopā, tā arī atsevišķu cilvēku kategoriju vidū.

Šajā nolūkā pilnveidot darbaļaužu ieteikumu un piezīmju uzskaiti, izpēti, analīzi un realizāciju; analizēt rakstisko un mutisko iesniegumu raksturu partijas, padomju, arodbiedrību un saimnieciskajos orgānos, atsauksmes uz svarīgākajām politiskajām kampaņām, akcijām un darbībām.

Nepieciešamības gadījumā veikt socioloģiskos pētījumus par partijas ietekmes efektivitāti uz sabiedrisko domu.

Turpināt Atklātās vēstules dienas rīkošanas praksi.

Plaši informēt iesniedzējus un pilsētas iedzīvotājus par sabiedrisko nozīmīgu ierosinājumu un piezīmju realizācijā veicamo darbu.

Latvijas Kompartijas Ventspils PK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs A. Lembergs.”

Tā, lūk, ar to saimniekošanu, taču no mūs interesējošā jautājuma – kādā tādā veidā apzinīgais komjaunietis pārvērtās par autoritāru oligarhu? – viedokļa daudz nozīmīgāki ir nevis šādi plāni, bet gan atsevišķas piezīmītes, kas pavīd šur tur raksturojumos un liek nojaust, kāds mutuļojošs raksturs un temperaments slēpjas aiz „sistemātiski strādā, lai paaugstinātu savu idejiski politisko līmeni” ārienes.

Nez, vai pats Ventspils mērs atceras savas tagadējās „labās rokas” (ja ticam stāstiem un Biznesa attīstības asociācijas protokoliem), tolaik kompartijas Ventspils rajona komitejas pirmā sekretāra Jāņa Blaževiča parakstīto un Latvijas Kompartijas Ventspils rajona komitejas biroja sēdē 1987. gada 19. martā apstiprināto raksturojumu, kurā blakus standarta „morāli stabils, sadzīvē pieticīgs” atrodami arī šādā raksturojumā neikdienišķi vārdi „taču paaugstināta pašmīlība (čuvstvo samoļubija)”.

Toties viņam noteikti vajadzētu atcerēties sanāksmi tieši Latvijas neatkarības gadadienā 1987. gadā: kamēr 18. novembrī Rīgā Brīvības pieminekli ielenkušas miliču ķēdes, lai nepieļautu ziedu nolikšanu un citus pretpadomju aktus, Ventspilī uz sapulci sanāk Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas pirmorganizācijaa, lai spriestu par vienu būtisku jautājumu – Aivars Lembergs gatavojas spert nākamo soli pa nomenklatūras kāpnēm un pārcelties darbā uz galvaspilsētu, uz kompartijas Centrālkomiteju.

Ielasoties šīs sapulces protokolā Nr. 25, jau atkal starp rindām lasāms šis tas pietiekami nozīmīgs gan par tām rakstura īpašībām, kuras mūsu grāmatas galveno varoni vēlāk padara par vienu no Latvijas ietekmīgākajiem uzņēmējiem un politiķiem, gan tām, jau tolaik rada vieglas nesaskaņas ar visiem tiem, kam ir tā nelaime atrasties „zem” viņa, un kuras jau pamanījuši arī viņa kolēģi:

„Darba kārtībā: 1. Par rekomendācijas došanu partijas rajona komitejas sekretāram Lembergam Aivaram Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas aparātā.

Ziņo: J. Blaževičs – partijas rajona komitejas pirmais sekretārs.

Izteicās: b. I. Bērziņš – lauksaimniecības nodaļas vadītājs: b. A. Lembergs labi orientējas ekonomikā. Prot uzsākto darbu novest līdz galam. Labi pārzina visas nozares. Uzskatu, ka jaunais amats b. Lembergam būs piemērots, un rekomendēju viņu šinī amatā.

b. L. Skudra – partijas rajona komitejas otrā sekretāre: b. A. Lembergs ir pilnībā apguvis ražošanas organizāciju rajona tautsaimniecības nozarēs. Ir perspektīvs darbinieks ar augstu atbildības sajūtu. Ņem vērā izteikto kritiku. Tā, RK birojs norādīja uz to, ka b. Lembergs reizēm cenšas stādīt sevis vadītās nozares augstāk par pārējām. b. Lembergs daudz kur pēc tam savu attieksmi izmainījis. Rekomendēju b. Lembergu darbam LKP CK un novēlu jaunajā darbā izmantot visu uzkrāto pieredzi, dziļās zināšanas, risināt jebkuru jautājumu.

b. M. Staris – rūpniecības un transporta nodaļas vadītājs: pilnīgi piekrītu pārējo biedru domām. b. Lembergs daudz darījis mūsu rajona sociāli ekonomiskajā attīstībā. Uzsākot darbu mūsu rajonā, sekretārs vispirms sāka iepazīties ar kolhoziem. Tagad viņam šis darbs ir skaidrs. Protams, daudz kas paliks nepadarīts līdz galam, jo uzsākts tiešām ir daudz. Arī man kā nodaļas vadītājam būs jūtams b. Lemberga trūkums. Jaunajā darbā būt tikpat prasīgam un mērķtiecīgam. Rekomendēju b. Lembergu darbam LKP Centrālajā Komitejā.

b. J. Blaževičs – partijas rajona komitejas pirmais sekretārs: labi, ka var atskatīties un redzēt savu padarīto darbu. Darbs LKP CK ir pakāpiens augšup. Varbūt tālāk iznāks rajona vai liela saimnieciskā orgāna vadītājs. b. Lembergs vienmēr pareizi saprata un ņēma vērā kritiku. Strādājot Centrālajā Komitejā, būt arī iejūtīgam, saprast cilvēkus, jo šīs rakstura īpašības reizēm pietrūkst partijas un saimnieciskajiem vadītājiem. Rekomendēju b. Lembergu Aivaru Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā.

Nolēma: rekomendēt Lembergu Aivaru Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas aparātā.

Par šādu lēmumu balsoja 25 PSKP biedri. Atturējās un pretī nebija.

Izraksts pareizs: LKP Ventspils RK partijas pirmorganizācijas sekretāre N. Dāvida.”

Un tā – desmit gadu laikā uzkāpis no attāla rajona komjaunatnes darbonīša posteņa līdz pietiekami nopietnajam un daudzsološajam Centrālkomitejas instruktora amatam (it kā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nodaļā, taču astoņdesmito gadu beigās Aivars Lembergs stāsta, ka piedaloties ārējo ekonomisko sakaru jautājumu lemšanā), 1987. gada nogalē mūsu varonis dodas iekarot Rīgu, lai pēc visas notikumu un procesu loģikas ar laiku tiešām, izsakoties Jāņa Blaževiča vārdiem, „iznāktu rajona vai liela saimnieciskā orgāna vadītājs”.

Un tā, ļoti iespējams, viss arī notiktu, ja ne pēkšņi atnākusī Atmoda, kas Aivaru Lembergu vismaz iesākumā gluži vienkārši samulsina – līdzšinējās karjeras veidošanas shēmas sāk brukt, taču tās dēļ taču ir ziedots tik daudz, ļoti, ļoti, ļoti daudz. Jau pieminētais nostučītais Imants Kviesis, iespējams, jaunatklāto faktu sarūgtināts, saka pat tā: „Pirmajā studiju gadā mūs aizsūtīja uz kolhozu Lāčplēsis. Tur bija arī meitenes no kibernētiķiem, kur mācījās Ināra. Aivaram ļoti patika ar meitenēm amizēties. Viņš bija ļoti kārs uz meitenēm. Ināra bija pateikusi vienam kursabiedram, ka viņai ļoti patīk Aivars. Tad nu tas ieteica, lai tik dabū bērnu. Ja jau reiz viņš tāds komunists un karjerists, tad arī apprecēs, citādi jau karjera vējā. Un tā šitas scenārijs piepildījās…”

Vēlāk, retā atklātības brīdī, mūsu grāmatas galvenais varonis atzīsies: „Padomju laikā biju nomenklatūras darbinieks. Jaunībā tiešām ticēju, ka Padomju Savienībā var būt progress un būtisks dzīves līmeņa kāpums. Tikai 70. gadu beigās nonācu pie secinājuma, ka tai lietai nav nekādas perspektīvas. Lielās pārmaiņas, kas sākās ar perestroiku, aptvert ar prātu un sirdi nebija vienkārši. Tiem, kam bija lieli īpašumi un kas cerēja, ka tos varēs atgūt, bija vienkāršāk, bet man vajadzēja izšķirties, kurā pusē nostāties – par neatkarības iegūšanu vai PSRS saglabāšanu. Tie, kas tajā laikā dzīvē nebija izsitušies un kam nebija ko zaudēt, piemēram, laborantiem vai bundziniekiem, bija vienkāršāk. Nevienu negribu aizvainot, bet tāda bija situācija…”

Jā, astoņdesmito gadu beigās Aivars Lembergs jau ir būtiski attālinājies no „laborantiem un bundziniekiem”, tā ka atteikties no sasniegtā un pārorientēties uz jauno, nezināmo nav viegli. Papildus amatam kompartijas Centrālkomitejā jau astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad mūsu varonis ir ievēlēts par vietējās tautas deputātu padomes deputātu, tas pats LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs Jānis Blaževičs viņu jau ir oficiāli rekomendējis iekļaut rezervē kā potenciālu rajona vai pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Līdz ar to nav ko brīnīties, ka 1988. gadā, kad 23. augustā Ventspilī atkal sāk plīvot sarkanbaltsarkanais karogs, Jānis Blaževičs ventspilniekus no vietējās preses lappusēm uzrunā ar vārdiem „komunistiskā partija ir visu padomju tautu avangards, kur pēc būtības ir koncentrēts labākais tautas intelektuālais un tikumiskais potenciāls”, bet viņa protežē rīcība tajā pašā Padomju Ventā tiek izklāstīta šādos vārdos: „LKP CK instruktors Aivars Lembergs, izsakot pateicību par uzaicinājumu balotēties par pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju, atzīmēja, ka ar sirdi viņš joprojām esot Ventspilī, taču viņa kā partijas darbinieka paša vēlmei neesot izšķirošā nozīme: viņš strādāšot tur, kur viņu norīkos LKP Centrālā komiteja.”

Arhīvos šāds Centrālkomitejas rīkojums gan nav atrodams, taču Aivars Lembergs tiešām balotējas Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētāja – citiem vārdiem, mēra – postenim un gūst plašu acīmredzami labi organizētu lasītāju vēstuļu atbalstu: tipiska ir, piemēram, tās pašas Padomju Ventas (vēlāk Ventas Balss) publikācija ar virsrakstu Atbalstām A. Lemberga kandidatūru”, ko „kolektīva aktīvistu vārdā” parakstījis Ventspils rajona starpsaimniecību celtniecības organizācijas priekšsēdētājs Laimonis Junkers – jā, jā, tas pats vēlākais „L.J.” no Biznesa attīstības asociācijas.

„Neeksistējošajā” Viļa Selecka grāmatas variantā šie notikumi traktēti tā: „Spriežot pēc paša sniegtās informācijas, A. Lembergs bija tipisks partijas darbinieks, kas neatlaidīgi un mērķtiecīgi rāpās uz augšu pa nomenklatūras trepītēm. Šajā intervijā ir uzskaitījis daudzus amatus partijas darbā. Tātad nav kaunējies no tiem, bet ir pat lepojies. Starp citu vēlāk, 1990. gadā, stāstīdams par sevi, sasniegumus partijas karjerā kautrīgi noklusēs... Bet 1988. gadā viņš savu nākotni nešaubīgi saistīja tikai ar kompartiju. Kad LKP Ventspils pilsētas komitejas birojā esot prasījuši, kur viņš vēlētos strādāt, A. Lembergs atbildējis īsi un skaidri: viņa partijas darbinieka paša vēlmei neesot izšķirošas nozīmes, viņš strādāšot tur, kur norīkos LKP Centrālā Komiteja.

Tā bija pārliecināta cilvēka valoda.

Šie komunista kvēlie vārdi izteikti 1988. gada beigās, kad jau bija noticis LTF dibināšanas kongress un kad bija izskanējušas daudzas patiesības par kompartijas neģēlībām pagātnē. Kad latvieši bija pieteikuši savu vietu zem saules un kad sarkanbaltsarkanais karogs plīvoja aizvien drošāk. Bet A. Lembergs vēl aizvien savu nākotni saistīja ar kalpošanu partijai. Tātad atgriešanās Ventspilī diezin vai būs bēgšana no grimstoša kuģa. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc LKP CK savu uzticamo dēlu sūtīja uz Ventspili?

Toreiz uzskatīja, ka pārcelšana uz provinces pilsētu, turklāt nevis partijas amatā, bet izpildkomitejas darbā, vērtējama kā ļoti straujš kritiens pa karjeras trepītēm. Tas bija gandrīz vai sods. Tā bija izmešana no partijas siltās ligzdas. No Centrālās komitejas, kurā pat instruktors baudīja lielu varu un priekšrocības vadīt, pamācīt citus.

Kāpēc tika sodīts uzticams partijas dēls, jauns daudzsološs un enerģisks darbinieks, kam varēja būt spoža nākotne partijas orgānos?

Gribot negribot jāsecina – kompartijai tobrīd Ventspilī bija vajadzīgs pastiprinājums. Atmoda, nacionālo ideju popularitāte noteica, ka murmanskiešu kapteiņi vairs neder. Vajadzīgi vietējie. Nacionāļi, latviski runājošie.

Acīmredzot jau tolaik kompartija saprata, cik liela nozīme ir Ventspilij kā ostas pilsētai. Apzinājās, ka arī turpmāk tās loma nemazināsies. Nepalaidīsim garām to šķietami sīko faktu, ka Centrālajā komitejā A. Lembergs nodarbojās ar ārējiem ekonomiskiem sakariem. Tātad labi zināja, kādas ir Ventspils iespējas. Spēkā pieņēmās ideja par Latvijas neatkarību, un ar to bija jārēķinās arī Krievijai, kas, kā jau iepriekš minēts, bez Ventspils ostas iztikt nevarēja. Tātad vajadzēja rīkoties, lai šī pilsēta un tās ostas nenonāk pavisam nevadāmu cilvēku rokās.

Tātad A. Lemberga ierašanās Ventspilī tā bija nomenklatūras gatavošanās kapitālismam.

Citus izskaidrojumus A. Lemberga neloģiskajam kritienam pa karjeras trepēm ir grūti atrast…”

Novērtē šo rakstu:

1018
415

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...