Aivara Lemberga atklātā vēstule Jānim Maizītim, Aleksejam Loskutovam, Krišjānim Kariņam
Aivars Lembergs08.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2005.gada nogalē Jūs akceptējāt kriminālprocesa uzsākšanu pret mani t.s. Grinberga lietā, kas jau kopš tās ierosināšanas bija skaidri politiski motivēta.
Trīs gadus es tiku tiesāts un apsūdzēts sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Es biju grāvis Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas prestižu, radījis neuzticību valsts varai, liedzis Ekonomikas ministrijai atbilstoši likumam Par ostām noteiktās tiesības uz pārstāvību Ventspils Brīvostas (VB) valdē tās kompetences jautājumu nodrošināšanā, kā arī nodarījis mantisku kaitējumu O.Grinbergam utt.
Kas tad patiesībā bija man inkriminētais smagais noziegums? Vienas partijas ministra politisko interešu un iegribu neizpilde – nepakļaušanās politiskās partijas «Jaunais laiks» līdera, tolaik ekonomikas ministra Kariņa vēlmei iecelt Ventspils Brīvostas valdē Ventspils nodaļas priekšsēdētāju Ojāru Grinbergu, kurš, pat ja tiktu ievērotas visas LR likumos noteiktās procedūras, šim amatam neatbilda nedz pēc savas kompetences, nedz citiem profesionālajiem kritērijiem.
Vienīgā šī izraudzītā kandidāta priekšrocība bija pareizās politiskās partijas biedra karte, kas tika uzskatīta par tik spēcīgu argumentu viņa kandidatūras izraudzīšanai labi atalgotā amatā VB valdē, ka bija pat jāierosina kriminālprocess.
Zīmīgi, ka visas aktivitātes, kuras tiek vērstas pret mani, parasti sakrīt ar kādu priekšvēlēšanu periodu. Tā tas bija arī Grinberga lietas gadījumā, jo kriminālprocess tika ierosināts 8 mēnešus, bet apsūdzība celta 4 mēnešus pirms 9.Saeimas vēlēšanām.
Uz lietas politisko motīvu klātbūtni visai tieši norādīja arī citi apstākļi, piemēram, TV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes labā informētība un dižošanās par sarunu ar ģenerālprokuroru par turpmākajām darbībām.
Interesanti, ka tā partija, kas tik ļoti dedzīgi tajā laikā virzīja savus politiskos ielikteņus dažādiem amatiem, vēlāk citas politiskās partijas par to publiski kaunināja, piesedzoties ar tiesiskuma lozungiem.
Grinberga lietā visas trīs Latvijas Republikas tiesu instances (Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts) mani atzina par nevainīgu man celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnoja. Tai pat laikā LR Ģenerālprokuratūra kriminālprocesa virzības gaitā pat necentās atjaunot tiesiskumu, bet līdz pēdējai instancei uzturēja savu absurdo prasību.
2013.gadā 3.janvārī Latvijas valsts ir izmaksājusi man atlīdzību 7257 Ls apmērā par uzvaru Grinberga lietas tiesvedībā. Konkrētā atlīdzība ir saņemta no LR budžeta, ko veido tostarp Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumi.
Es aicinu bijušo LR ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, bijušo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, kura vadītā iestāde veica izmeklēšanu šajā lietā, un bijušo partijas Jaunais laiks ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, šīs politiskās lietas iniciētāju, sekojot labas pārvaldības principam, t.i., principam, kuru procesa virzītājs šajā lietā tik ļoti akcentēja attiecībā pret amatpersonu Aivaru Lembergu, bet pilnībā ignorēja attiecībā pret amatpersonu Krišjāni Kariņu, uzņemties atbildību par kriminālprocesa nepamatotu uzsākšanu un virzību līdz pat pēdējai instancei, uzturot politiski motivētu apsūdzību, uzņemties atbildību un solidāri no saviem personiskajiem līdzekļiem atmaksāt valstij un LR iedzīvotājiem radītos zaudējumus vismaz man izmaksātās kompensācijas apmērā, t.i., 7257 Ls. Izdevumus, kas saistīti ar 3 gadus ilga politiskā procesa uzturēšanu, diemžēl jau ir apmaksājuši LR iedzīvotāji no savām nelielajām pensijām un algām.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
