Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nejauša sakritība vai pakalpojums tobrīd ietekmīgai amatpersonai? Nav tiešu pierādījumu tam, ka nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi, kurus pēdējā brīdī ceturtdien paguva izlabot Saeima, tikuši uzrakstīti Tautas partijas (TP) otrajam cilvēkam Edgaram Zalānam, kura dzīvesbiedrei Diānai Zalānei to rezultātā izpaliktu tiesvedība krimināllietā par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu viņas arhitektu birojā. Ir tikai sakritību ķēde, kurai saknes pašlaik meklē Tieslietu ministrijā, kurā, vēl Zalāna partijas biedram Marekam Segliņam esot tieslietu ministra amatā, sagatavoti nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi.

Nejauša vai tīša kļūda

Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, tīši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

„Šeit ir mēģināts jauši vai nejauši panākt, ka tiek izbeigtas vismaz 10 krimināllietas, paldies dievam, ka šī norma stājas spēkā tikai no 1. janvāra, pretējā gadījumā būtu ļoti liels skandāls,” trešdien brīdināja 10. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, un iestātos „mazā amnestija”, kā to trešdien brīdināja bijušais ģenerālprokurors, tagadējais tieslietu ministra padomnieks Jānis Maizītis.

„Mazā amnestija” attiektos uz Zalāna sievu

Tādā gadījumā TP otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievai Diānai Zalānei 12. janvāra rītā pulksten 10 nebūtu jāmēro ceļš uz Kuldīgas rajona tiesu, kur jāsāk izskatīt krimināllietu, kurā viņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas.

Zalānei celta kriminālapsūdzība par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības, Pietiek uzzināja tiesā. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!”

Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs, viņš par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēts.

Par aizdomām, ka aiz Krimināllikuma 149. panta izslēgšanas stāvējušas viņa ģimenes intereses, Zalāns tikai ceturtdienas pēcpusdienā esot uzzinājis no savas dzīvesbiedres, kuru Pietiek iztaujāja rīta pusē. Tādēļ pusdienlaikā, kad Saeima steidzamības kārtā balsoja par jau koriģēto Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu, Zalāns to nepieciešamību uztvēris vienīgi kā likumdošanas brāķa labošanu.

Iemesls, kādēļ tikai trīs zālē esošie deputāti – Zalāns un viņa frakcijas biedri Andris Šķēle un Rita Strode – nobalsoja pret to pieņemšanu, neslēpjoties vis grozījumu būtībā, bet principiālajā iebildē pret tik steidzamu kāda likumprojekta raušanu cauri Saeimai.

Krimināllieta par nelicencētām datorprogrammām 

Lietas būtība ir strīdīga, un Diānas Zalānes advokāts Regnārs Jansons ir pārliecināts, ka tiesā uzvarēs, tādēļ Krimināllikuma grozījumi, par kuriem advokāts neesot bijis informēts, viņa klientei neesot bijis dzīvības un nāves jautājums.

Zalānes nepatikšanas aizsākās 2005. gadā, kad viņas arhitektu birojā sešos datoros atklātas nelicencētas datorprogrammas. Advokāts apgalvo, ka visas ar arhitektu biroja pamatdarbību saistītās dārgās datorprogrammas bijušas licencētas; tās, par kurām pašlaik Zalānei sākusies tiesvedība, esot izplatītākās programmas, kuras uz datoriem uzinstalējuši tobrīd birojā strādājušie arhitektūras studenti. Vairākiem no viņiem par šo nodarījumu esot uzlikts administratīvais sods, kas jau nomaksāts.

„Tur bija kaut kādi fotošopi, kaut kādas programmiņas mūzikas lejuplādēšanai, bet ar tām jau netika taisīts bizness, visas programmas, kuras birojs izmantoja biznesam, bija licencētas,” skaidro Jansons. Turklāt ar Microsoft pārstāvjiem jau esot bijis panākts mierizlīgums par zaudējumu segšanu, kas neesot parakstīts formālas aizķeršanās dēļ.

Krimināllieta divas reizes jau tikusi izbeigta, bet tad atkal „mistiskā kārtā” atjaunota. To, ka jau izbeigtā lieta tikusi atjaunota 2007. gadā tieši ap to laiku, kad TP viņu izvirzīja premjera amatam, uzsver arī Zalāns. 

„Lieta ir piecus gadus veca, un īstenībā nekāda nodarījuma tur nav, tā ir tīrā formalitāte,” Pietiek par sev izvirzīto apsūdzību teica Zalāne. Par iespēju saņemt „amnestiju” Zalāne neesot bijusi informēta tāpat kā viņas advokāts. „Man ar to visu nav nekāda sakara. Jūs man piešujat kaut kāda panta virzīšanu, par ko es vispār neko nezinu. Es domāju, ka cilvēku, kuriem ir inkriminēts šis pants, Latvijā ir ļoti daudz, kādēļ jūs zvanāt tieši man?” pārmetoši vaicāja politiķa dzīvesbiedre.

Segliņš neesot izrādījis interesi

Bijušais tieslietu ministrs Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.

Tieslietu ministrijā turpinās iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai tā ir bijusi ierēdņu neuzmanība, nekompetence, vai robu Krimināllikumā kāds iespēlējis tīšuprāt. „Es, protams, ceru, ka tā ir tikai nolaidība, jo, ja man būs citi fakti, tad amatpersonas lidos,” Pietiek solīja Lazdovskis.

Viņš pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem, tostarp, Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas, kura bijusi grozījumus izstrādājušajā darba grupā. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsver Lazdovskis.

Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik tiesās atrodas astoņas krimināllietas, no kurām četrās apsūdzības celtas pēc šīm 149. panta smagākajām daļām. Vairāki avoti Pietiek uzsvēruši, ka, lai arī grūti noticēt, ka logs Krimināllikuma grozījumos ieviesies nejaušas nekompetences dēļ, atsevišķu TP politiķu personiskā ieinteresētība tajos arī pašlaik nevieš simtprocentīgu pārliecību, tādēļ par savām aizdomām neviena amatpersona nav gatava atklāti runāt, mudinot meklēt vēl citus iespējamos ieinteresētos. Zalāns Pietiek pauda apņēmību noskaidrot, kurš viņam ceļot neslavu.

Problemātiskie Krimināllikuma grozījumi tika izstrādāti Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, kur pārstāvētas visas ieinteresētās institūcijas, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ieskaitot. Tālāk grozījumi izgājuši caur valsts sekretāru sanāksmei, Ministru kabineta komitejai, valdībai un visbeidzot 9. Saeimas Juridiskajai komisijai, kur nonākuši šā gada februārī, sākti skatīt vēl, kad tās priekšsēdētāja bija Vineta Muižniece, un beigti jau Segliņa (abi TP) laikā.

Grozījumi savā ceļā līdz pieņemšanai attiecībā uz 149. pantu un tā piemērošanas pārejas noteikumiem nav mainīti, tātad kļūda iestrādāta jau sākotnēji un par tās nepamanīšanu atbildīga visa lēmumu pieņēmēju ķēde.

Tieši tas, ka filtrs, caur kuru vairākus mēnešus gājuši Krimināllikuma grozījumi, ir tik blīvs, Pietiek aptaujātajos vēl aizvien saglabā neticību, ka tos kāds mērķtiecīgi virzījis. Jebkurā no abiem gadījumiem grozījumos ieinteresētos vai nejaušos ieguvējus no tiem visā likumprojekta virzīšanas gaitā pa varas gaiteņiem, kas bija vismaz astoņus mēnešu gara, pavadījusi liela veiksme.

Novērtē šo rakstu:

15
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...