Iesaki rakstu: 
“Dzintarzemītē tā kā nekur citur,” savulaik konstatējis jau Andrejs Skailis, un aizejošais gads bija kārtējais pierādījums, ka pie mums brīnumi notiek visos līmeņos.
“Progresīvie” kongresā tirgo kreklus ar konkurējošās partijas līdera bildi
Blakus citai atribūtikai “Progresīvie” savā kopsapulcē par 15 eiro gabalā tirgoja kreklus, uz kuriem attēlots stilizēts Raiņa portrets ar vienradža simbolu pierē. Faktiski Rainis pirms 100 gadiem bija konkurējošās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ideologs, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, izglītības ministrs un prezidenta amata kandidāts.
Šī nav pirmā reize, kad “Progresīvie” nespēj atšķirt savas partijas simbolus no citiem — jau pirms diviem gadiem “Progresīvie” nezināmu iemeslu dēļ runāja par ievērojamo revolucionāru un valsts darbinieku Klāras, Bruno un Paula Kalniņu ģimeni gluži kā par savējiem, nevis LSDSP vēsturiskajiem līderiem. Aizejošā gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP kopumā guva labākus rezultātus nekā “Progresīvie”.
Lasīt vairāk: https://neatkariga.nra.lv/politika/357210-progresivajiem-vel-gads-veletaju-pierunasanai
https://pietiek.com/raksti/putnis_un_progresivie_megina_pievakt_konkurejosas_partijas_vesturi/
Starptautiska organizācija nespēj atšķirt alkohola tirgošanu no tā izdzeršanas
Novembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicēja datus, ka no visām 38 tās dalībvalstīm Latvijā esot augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju: tas gadā sasniedzot 12,9 litrus spirta. Čehijas un Austrijas rādītāji ir nākamie — attiecīgi 11,9 un 11,6 litri gadā.
Taču OECD pati atzīst, ka apskatīti tirdzniecības rādītāji, nevis apsekoti faktiskie dzeršanas paradumi Latvijā. Pēdējos gados, kā zināms, akcīzes nodokļa likmju dēļ daudzi Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji izmanto iespēju iepirkt lētākus dzērienus Latvijā, un tieši to parāda OECD cipari: Lietuvā alkohola pārdošana gadā uz vienu personu esot 11,1 litri spirta, bet Igaunijā – 10,4 litri. Šī atšķirība apliecina, ka Latvijā nevis dzer, bet tirgo vairāk alkoholu, jo kaimiņvalstīs parādās atbilstoši zemāki pārdošanas rādītāji, savukārt Baltijas vidējais rādītājs ir vienāds.
https://puaro.lv/interesanti/latvija-ir-augstakais-alkohola-paterins-oecd-valstu-vidu/
No Covid mirušais tā noliedzējs Cimdars iepriekš strādājis par… Covid drošības virsuzraugu Rīgas domes vēlēšanās
Bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars devās viņsaulē 59 gadu vecumā pēc inficēšanās ar koronavīrusu. Pirms nāves viņš bija partijas “Latvija pirmajā vietā!” funkcionārs un kopā ar pārējo partijas vadību, kā arī dažādiem ar partiju nesaistītiem koronavīrusa noliedzējiem aktīvi iestājās pret vakcinācijas veicināšanu.
Taču starp CVK priekšsēdētāja amata zaudēšanu un pirms iesaistīšanās partijas darbā vīrusa briesmu noliedzējs A. Cimdars bija paspējis iekārtoties Rīgas pilsētas vēlēšanu virskomisijā kā “padomnieks Covid-19 epidemioloģiskās drošības jautājumos” uz Rīgas domes 2020. gada ārkārtas vēlēšanu laiku.
Vairāk: https://pietiek.com/raksti/cimdara_apbrinojama_profesionala_izgasanas_kadi_varetu_but_tas_celoni/
https://www.la.lv/no-covid-19-miris-bijusais-cvk-priekssedetajs-arnis-cimdars
Vācu avīze publicē neglaimojošu rakstu par Latvijas politiķiem, kuri draud ar kriminālprocesa rosināšanu pret latviešu žurnālistiem par “feiku” atmaskošanu
Vācu tabloīds “Bild” publicējis lielu rakstu par to, kā Latvijas politiķi it kā esot saņēmuši pusmiljona kukuli no šobrīd likvidējamās “PNB bankas”, kura agrāk bija pazīstama kā “Norvik”. Kā jau tabloīdam pieklājas, publikācija satur pārsvarā sen jau atspēkotas vai neapstiprinājušās informācijas druskas, un sausais atlikums tajā ir visai niecīgs. To vairākās detalizētās publikācijās analizējuši un Latvijas amatpersonu vārdus no izdomājumiem attīrījuši NRA žurnālisti.
Savukārt Juris Jurašs vēlāk tvītoja, ka vērsīsies policijā nevis par “Bild” publicētajiem murgiem un puspatiesībām, bet gan… pret NRA, kas šos izdomājumus atmasko: “… vērsīsimies policijā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu par zināmo NRA publikāciju.”
https://neatkariga.nra.lv/izpete/366842-bild-bordans-un-jurass-sanemusi-500-000-eiro-kukuli
https://neatkariga.nra.lv/izpete/367074-latvijas-reputacija-pret-bild-apmelojumiem-netiks-aizstaveta
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
