Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņu aģentūra LETA 2015.gada 10.maijā informēja, ka Kristaps Mihailovs lūdzis tieslietu ministram izvērtēt vai Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Sarmīte Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības, izskatot lietu, bet nepaziņojot viņam par tiesas sēdes vietu un laiku.

Policija Kristapam Mihailovam iepriekš bija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par atrašanos pie automašīnas stūres narkotiku reibumā. Pirmās instances tiesa vīrietim piemēroja administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā un lietas izskatīšana turpināsies 19.maijā.
Kristapa Mihailova aizstāvis – zvērināts advokāts Pēteris Kušners uzskata, ka minētā lieta būtu uzskatāma par parastu administratīvo pārkāpumu lietu, ja tajā nebūtu tik daudz nesaprotamu un aizdomīgu apstākļu, kas ļauj apšaubīt vai tā no paša sākuma nav safabricēta.
Pirmkārt, lietā ir identiski divu Aizkraukles ceļu policistu (Edgara Tipaiņa un Raivja Priedes) ziņojumi datorrakstā, kuri cilvēkam no malas liktu domāt, ka policisti ir kā divi "dvīņu brāļi", kas vienādi domā un ir ar vienādu rakstītprasmi. Viens no policistiem - Raivis Priede tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc ziņojumi izskatās pēc "klonētiem", atbildēja, ka ziņojumu teksts ir gatavs, bet nianses katrs pieliek pats. Tā arī nesniedzot skaidru atbildi, kas minēto tekstu ir uzrakstījis.
Otrkārt, lietas materiālos sākotnēji nebija administratīvā aizturēšanas protokola, kas pēc diviem mēnešiem lietā uzradās. Taču tas nebija reģistrēts aizturēto personu žurnālā, tajā nebija aizturētās personas paraksta, ne arī norādīts atbrīvošanas laiks. Tas ļauj izteikt aizdomas, vai šāds protokols nav viltots - sagatavots vēlāk, turklāt nemaz nepastāvot aizturēšanai.

Treškārt, lietā nav videoieraksta, kurā būtu redzams, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli. Turklāt policijas darbinieki savās liecībās pinas skaidrojumos, sakot, ka videosistēma nav darbojusies kā tai vajadzētu darboties, ka nezin kad un kā tā pati izslēdzas, taču ziņojumus par videosistēmas bojājumiem policijas darbinieki nav iesnieguši.
Ceturtkārt, pats administratīvo pārkāpumu protokols tika sastādīts pēc trīs mēnešiem, un to sastādīja Aizkraukles policists Oskars Rēķis, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo pirms tam Kristaps Mihailovs bija informējis policiju par likumsarga provokatīvajām darbībām.
Taču pirmās instances tiesa ar tiesnesi Sarmīti Daukšti neņēma vērā, ka lietā nav neviena neapstrīdama pierādījuma, tomēr atzina personu par vainīgu, turklāt sprieduma motīvu daļā divas reizes minējusi tiesājamā šofera traģiski bojā gājušā brāļa vārdu, kas ļauj izteikt šaubas par administratīvo pārkāpumu lietas safabricēšanu.
"Būtiskākais, ka tiesnese Daukšte nav devusi personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, iespēju piedalīties tiesas sēdē, proti, nopratināt lieciniekus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē u.tml, jo nav nosūtījusi pavēsti uz personas deklarēto adresi, bet nolēmusi lietu izskatīt bez personas klātbūtnes, jo tiesnese uzskatīja, ka persona nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi lietu atlikt. Rodas pamatots jautājums - kā gan persona var paziņot par neierašanās iemesliem, kā arī lūgt lietas izskatīšanu atlikt, ja viņa nemaz nezin lietas izskatīšanas laiku?" retoriski
norādīja advokāts.
Tāpat tiesnese Daukšte neļāva personas aizstāvim paskaidrot, kādi ir personas neierašanās iemesli, kā arī vispār atteicās izskatīt aizstāvja iesniegto noraidījumu tiesnesei, kas bija pamatotas ar sarunām ārpus tiesas zāles starp Daukšti un policijas pārstāvi. Latvijas tiesu sistēmā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesneši, kas konsultējas ar lietas dalībnieku, tā pārstāvi ārpus tiesas bez citu lietas dalībnieku klātbūtnes, pārkāpj objektivitātes principu.
Par minēto tiesneses rīcību ir iesniegts iesniegums tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt, vai tiesnese Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības. Tieslietu ministrija šobrīd gaida, kāds būs Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nama tiesnešu nolēmums. Ja tiesneses Daukštes nolēmums tiks atcelts, tad vērtēs vai nav ierosināma disciplinārlieta pret tiesnesi.

Dīvainākais ir tas, ka 2015.gada 22.aprīlī Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē noraidīja Kristapa Mihailova aizstāvja lūgumus par liecinieku uzaicināšanu uz tiesas sēdi, uzskatot, ka viņi ir tikuši nopratināti pirmajā instancē, tāpat tika noraidīti lūgumi informāciju par policijas darbinieku ziņojumu saņemšanu pieprasīšanu un dienesta automašīnas videosistēmas instrukcijas izprasīšanu no Valsts policijas, kā arī informācijas izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras par iespējamā noziedzīgā nodarījuma esamību lietā iesaistītā policista rīcībā, proti, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju.

Kristaps Mihailovs uzskata, ka minētais liecina par Zemgales apgabaltiesas neobjektivitāti, jo 2015.gada 22.aprīlī aizstāvis pieteica noraidījumu Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem V.Donānam un E.Lenšam, pamatojot to ar minēto tiesnešu ikdienas kopīgo braukšanu ar tiesnesi Daukšti no dzīves vietas – Jēkabpilī uz darba vietu Aizkrauklē un atpakaļ laikā, kad minētajiem tiesnešiem jāpieņem nolēmums par Daukštes spriedumu, proti, tiek izskatīta apelācijas tiesvedībā administratīvo pārkāpumu lieta, kurā pirmās instances tiesas spriedumu pieņēmusi Daukšte, turklāt vērtējot, vai nav atceļams tiesneses Daukštes pieņemtais spriedums, kas tiesnesei Daukštei var būt pamats disciplināratbildībai. Šī situācija saprātīgam vērotājam no malas var radīt šaubas par tiesnešu objektivitāti, uz ko aizstāvis arī vērsa tiesas uzmanību. Tiesneši nepieņēma viņiem pieteiktos noraidījumus.

Mihailovs uzskata, ka iepriekšminētais liecina par Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē tiesnešu rīcību, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.8 panta pirmās daļas trešo punktu, proti, tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākuma vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, minētajā lietā pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā nostiprinātos lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietā un konkrēti - savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingra saskaņa ar likumu. Pastāvot šaubām par tiesas objektivitāti, nav iespējams garantēt ne vispusīgu, ne pilnīgu un objektīvu lietas apstākļu noskaidrošanu. Situācijā, kad tiesa nepievieno Mihailova iesniegtos rakstveida pierādījumus, uz kuriem ir atsauce viņa paskaidrojumos, nedod viņam iespēju nopratināt lieciniekus un neizprasa informāciju par apstākļiem, kas attiecas uz lietu, liecina par mutvārdu procesa „bezjēdzību” šajā lietā un Mihailova statisko lomu tajā, jo nevienu no Mihailova garantētajām tiesībām, ko pirmā instance viņam bija liegusi, apelācijas instances tiesa arī neļauj izmantot, turklāt situācijā, kad pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams tieši tā iemesla dēļ, ka Mihailovam nebija paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku pirmajā instancē.

Aizstāvis Kušners uzskata, ka ir pārkāptas Mihailova tiesības uz taisnīgu tiesu, liedzot viņam gan pirmajā, gan apelācijas instancē izmantot savas tiesības uz liecinieku nopratināšanu, kā arī pierādījumu izprasīšanu un iesniegšanu, kas ļautu objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, protams, ja vien pārējām lietā iesaistītajām personām ir vēlme to noskaidrot.

Novērtē šo rakstu:

49
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...