Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņu aģentūra LETA 2015.gada 10.maijā informēja, ka Kristaps Mihailovs lūdzis tieslietu ministram izvērtēt vai Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Sarmīte Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības, izskatot lietu, bet nepaziņojot viņam par tiesas sēdes vietu un laiku.

Policija Kristapam Mihailovam iepriekš bija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par atrašanos pie automašīnas stūres narkotiku reibumā. Pirmās instances tiesa vīrietim piemēroja administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā un lietas izskatīšana turpināsies 19.maijā.
Kristapa Mihailova aizstāvis – zvērināts advokāts Pēteris Kušners uzskata, ka minētā lieta būtu uzskatāma par parastu administratīvo pārkāpumu lietu, ja tajā nebūtu tik daudz nesaprotamu un aizdomīgu apstākļu, kas ļauj apšaubīt vai tā no paša sākuma nav safabricēta.
Pirmkārt, lietā ir identiski divu Aizkraukles ceļu policistu (Edgara Tipaiņa un Raivja Priedes) ziņojumi datorrakstā, kuri cilvēkam no malas liktu domāt, ka policisti ir kā divi "dvīņu brāļi", kas vienādi domā un ir ar vienādu rakstītprasmi. Viens no policistiem - Raivis Priede tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc ziņojumi izskatās pēc "klonētiem", atbildēja, ka ziņojumu teksts ir gatavs, bet nianses katrs pieliek pats. Tā arī nesniedzot skaidru atbildi, kas minēto tekstu ir uzrakstījis.
Otrkārt, lietas materiālos sākotnēji nebija administratīvā aizturēšanas protokola, kas pēc diviem mēnešiem lietā uzradās. Taču tas nebija reģistrēts aizturēto personu žurnālā, tajā nebija aizturētās personas paraksta, ne arī norādīts atbrīvošanas laiks. Tas ļauj izteikt aizdomas, vai šāds protokols nav viltots - sagatavots vēlāk, turklāt nemaz nepastāvot aizturēšanai.

Treškārt, lietā nav videoieraksta, kurā būtu redzams, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli. Turklāt policijas darbinieki savās liecībās pinas skaidrojumos, sakot, ka videosistēma nav darbojusies kā tai vajadzētu darboties, ka nezin kad un kā tā pati izslēdzas, taču ziņojumus par videosistēmas bojājumiem policijas darbinieki nav iesnieguši.
Ceturtkārt, pats administratīvo pārkāpumu protokols tika sastādīts pēc trīs mēnešiem, un to sastādīja Aizkraukles policists Oskars Rēķis, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo pirms tam Kristaps Mihailovs bija informējis policiju par likumsarga provokatīvajām darbībām.
Taču pirmās instances tiesa ar tiesnesi Sarmīti Daukšti neņēma vērā, ka lietā nav neviena neapstrīdama pierādījuma, tomēr atzina personu par vainīgu, turklāt sprieduma motīvu daļā divas reizes minējusi tiesājamā šofera traģiski bojā gājušā brāļa vārdu, kas ļauj izteikt šaubas par administratīvo pārkāpumu lietas safabricēšanu.
"Būtiskākais, ka tiesnese Daukšte nav devusi personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, iespēju piedalīties tiesas sēdē, proti, nopratināt lieciniekus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē u.tml, jo nav nosūtījusi pavēsti uz personas deklarēto adresi, bet nolēmusi lietu izskatīt bez personas klātbūtnes, jo tiesnese uzskatīja, ka persona nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi lietu atlikt. Rodas pamatots jautājums - kā gan persona var paziņot par neierašanās iemesliem, kā arī lūgt lietas izskatīšanu atlikt, ja viņa nemaz nezin lietas izskatīšanas laiku?" retoriski
norādīja advokāts.
Tāpat tiesnese Daukšte neļāva personas aizstāvim paskaidrot, kādi ir personas neierašanās iemesli, kā arī vispār atteicās izskatīt aizstāvja iesniegto noraidījumu tiesnesei, kas bija pamatotas ar sarunām ārpus tiesas zāles starp Daukšti un policijas pārstāvi. Latvijas tiesu sistēmā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesneši, kas konsultējas ar lietas dalībnieku, tā pārstāvi ārpus tiesas bez citu lietas dalībnieku klātbūtnes, pārkāpj objektivitātes principu.
Par minēto tiesneses rīcību ir iesniegts iesniegums tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt, vai tiesnese Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības. Tieslietu ministrija šobrīd gaida, kāds būs Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nama tiesnešu nolēmums. Ja tiesneses Daukštes nolēmums tiks atcelts, tad vērtēs vai nav ierosināma disciplinārlieta pret tiesnesi.

Dīvainākais ir tas, ka 2015.gada 22.aprīlī Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē noraidīja Kristapa Mihailova aizstāvja lūgumus par liecinieku uzaicināšanu uz tiesas sēdi, uzskatot, ka viņi ir tikuši nopratināti pirmajā instancē, tāpat tika noraidīti lūgumi informāciju par policijas darbinieku ziņojumu saņemšanu pieprasīšanu un dienesta automašīnas videosistēmas instrukcijas izprasīšanu no Valsts policijas, kā arī informācijas izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras par iespējamā noziedzīgā nodarījuma esamību lietā iesaistītā policista rīcībā, proti, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju.

Kristaps Mihailovs uzskata, ka minētais liecina par Zemgales apgabaltiesas neobjektivitāti, jo 2015.gada 22.aprīlī aizstāvis pieteica noraidījumu Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem V.Donānam un E.Lenšam, pamatojot to ar minēto tiesnešu ikdienas kopīgo braukšanu ar tiesnesi Daukšti no dzīves vietas – Jēkabpilī uz darba vietu Aizkrauklē un atpakaļ laikā, kad minētajiem tiesnešiem jāpieņem nolēmums par Daukštes spriedumu, proti, tiek izskatīta apelācijas tiesvedībā administratīvo pārkāpumu lieta, kurā pirmās instances tiesas spriedumu pieņēmusi Daukšte, turklāt vērtējot, vai nav atceļams tiesneses Daukštes pieņemtais spriedums, kas tiesnesei Daukštei var būt pamats disciplināratbildībai. Šī situācija saprātīgam vērotājam no malas var radīt šaubas par tiesnešu objektivitāti, uz ko aizstāvis arī vērsa tiesas uzmanību. Tiesneši nepieņēma viņiem pieteiktos noraidījumus.

Mihailovs uzskata, ka iepriekšminētais liecina par Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē tiesnešu rīcību, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.8 panta pirmās daļas trešo punktu, proti, tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākuma vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, minētajā lietā pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā nostiprinātos lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietā un konkrēti - savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingra saskaņa ar likumu. Pastāvot šaubām par tiesas objektivitāti, nav iespējams garantēt ne vispusīgu, ne pilnīgu un objektīvu lietas apstākļu noskaidrošanu. Situācijā, kad tiesa nepievieno Mihailova iesniegtos rakstveida pierādījumus, uz kuriem ir atsauce viņa paskaidrojumos, nedod viņam iespēju nopratināt lieciniekus un neizprasa informāciju par apstākļiem, kas attiecas uz lietu, liecina par mutvārdu procesa „bezjēdzību” šajā lietā un Mihailova statisko lomu tajā, jo nevienu no Mihailova garantētajām tiesībām, ko pirmā instance viņam bija liegusi, apelācijas instances tiesa arī neļauj izmantot, turklāt situācijā, kad pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams tieši tā iemesla dēļ, ka Mihailovam nebija paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku pirmajā instancē.

Aizstāvis Kušners uzskata, ka ir pārkāptas Mihailova tiesības uz taisnīgu tiesu, liedzot viņam gan pirmajā, gan apelācijas instancē izmantot savas tiesības uz liecinieku nopratināšanu, kā arī pierādījumu izprasīšanu un iesniegšanu, kas ļautu objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, protams, ja vien pārējām lietā iesaistītajām personām ir vēlme to noskaidrot.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...